ŽURNĀLS Numura tēma

4. Oktobris 2016 /Nr.40 (943)

Atlīdzības apmērs par neizmantoto atvaļinājumu pirms un pēc 2015. gada 1. janvāra
1 komentāri
Vineta Čukste-Jurjeva
ZAB "Kronbergs Čukste Derling" zvērināta advokāte, partnere 
Normunds Orols
ZAB "Kronbergs Čukste Derling" jurists 

Saskaņā ar Darba likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika grozīta Darba likuma 149. panta piektā daļa, skaidri nosakot, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Iepriekšējā Darba likuma redakcija neietvēra precīzu regulējumu tam, par kādu laika periodu ir jāizmaksā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Interpretējot šo jautājumu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10. novembra spriedums lietā SKC-667 noteica, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam zūd tiesības uz atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu par laiku, kas ilgāks par diviem gadiem. Praktiski tas nozīmē, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc 2015. gada 1. janvāra, darba devējam jāizmaksā kompensācija par visu faktisko darba attiecību laiku (nevis tikai par pēdējiem diviem gadiem, kā situācijā, kad darba līgumi tika izbeigti pirms 2015. gada 1. janvāra). Šajā rakstā analizēts minēto Darba likuma grozījumu juridiskais pamatojums un praktiskās sekas, kas var ietvert nepieciešamību grozīt darba devēja iekšējos tiesību aktus, iepriekš noslēgtos darba līgumus, kā arī grāmatvedības uzkrājumu veidošanas principus un apmēru.

Saskaņā ar Darba likuma grozījumiem, kas tika pieņemti 2014. gada 12. novembrī un stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika grozīta Darba likuma 149. panta piektās daļas redakcija, skaidri nosakot, ka darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tātad, ja darba attiecības ir turpinājušās, piemēram, astoņus gadus, tad saskaņā ar šo jauno regulējumu darbiniekam pienākas atlīdzība par visā šajā astoņu gadu periodā uzkrāto neizmantoto atvaļinājumu.

 

Darba likuma 149. panta piektās daļas grozījumu konceptuālā novitāte

Jāatgādina, ka saskaņā ar Darba likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2015.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
4. Oktobris 2016 / 10:31
0
ATBILDĒT
Seskaprāt, raksts ir pamatots un labi argumentēts! No vienas puses, saprotama ir likumdevēja vēlme aizsargāt darbinieku un nodrošināt darbinieka tiesības uz atlīdzinājumu neizmantota atvaļinājuma gadījumā. Tomēr monētai ir arī otra puse, - ja darbinieks nevēlas izmantot ikgadējo atvaļinājumu, neesot saprātīgam noilguma termiņam, darba devējs tiek pārmērīgi apgrūtināts ar finansiālām saistībām, proti, darbinieks kļūst ar katru gadu „dārgāks". Papildus ikgadējam atvaļinājumam darba devējam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma kārtībā var nākties izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī par neizmantoto papildatvaļinājumu. Ja labi atalgots darbinieks, piemēram, desmit gadus nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu/papildatvaļinājumu, darba attiecību pārtraukšanas gadījumā organizācijai ar nelielu budžetu var rasties pamatotas grūtības izmaksāt darbiniekam visas pienākošās summas. Tāpēc samērīgs risinājums varētu būt noilguma termiņa paredzēšana prasījumiem par atlīdzinājuma izmaksāšanu, kā arī darbinieka tiesību noteikšana atteikties no atlīdzinājuma saņemšanas, jo taisnprātīgs darbinieks diezin vai atteiksies no atvaļinājuma, lai uzkrātu atlīdzinājuma summas.
Minētie apsvērumi Seskim ir radušies saistībā ar darba devēja izdarīto spiedienu pec rakstā analizēto Darba likuma grozījumu pieņemšanas. Personāldaļa un grāmatvedība, tuvojoties gada beigām, uzstājīgi atgādina Seskim par neizmantoto atvaļinājumu/papildatvaļinājumu. Nelīdz Seska pretargumentācija, ka atvaļinājums un piecu dienu darbadiena ir sociāldemokrātu politisks izgudrojums, kam nav nekāda sakara ar atpūtu, un kas ir acīmredzami netaisnīgs pret darbiniekiem, piemēram, lauksaimniecībā, kur nav iespējamas brīvdienas vai atvaļinājums, jo govis jāslauc un sivēni jābaro katru dienu. Kad pēdējo reizi sarunas laikā ar personāldaļas vadītāju Seskis deklamēja tautasdziesmu - bez darbiņa nevarēju nevienā(i) vietiņā, Seskim uz kājas it kā nejauši uzkrita Darba likuma semināra izdales materiālu blāķis. Bija sāpīgi, bet vēl vairāk sāpēja sirds, ka tagad darbinieks pat nevar mierīgi atteikties no nevajadzīga atvaļinājuma, jo savu tiesību neizmantošana uz atvaļinājumu rada korespondējošu finansiālu slogu darba devējam. Kaut kas te nav pareizi!
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Darba tiesību aktualitātes un normu piemērošanas izaicinājumi
Kā secināts šajā numurā publicētā rakstā, darba tiesības ir nozare, kas bieži piedzīvo normatīvo aktu izmaiņas, un, apkopojot datus, redzams, ka pēdējo desmit gadu laikā grozījumi Darba likumā ir veikti teju ik gadu. Arī šobrīd ...
Nataļja Mickeviča, Kaspars Rācenājs
Numura tēma
Darba likuma grozījumi: sociālie partneri atkal pie sarunu galda
Raksta mērķis ir sniegt pārskatu par atsevišķiem Darba likuma grozījumu jautājumiem, kuri ir un būs diskusiju darba kārtībā un kuru izskatīšana raisīs spraigas sociālo partneru debates, kā arī piedāvāt autoru redzējumu par šo ...
Kitija Bite
Numura tēma
Atsevišķi darba uzskaites un samaksas jautājumi summētajā darba laikā
Rakstā autore analizē praksē aktuālus summētā darba laika problēmjautājumus, ja darbiniekam iestājas pārejoša darbnespēja darba grafikā noteiktās atpūtas dienās.
Kristīne Markus, Aleksandra Bazarova
Numura tēma
Darbinieka tiesības uz privāto dzīvi Eiropas Cilvēktiesību tiesas skatījumā
Raksta mērķis ir aplūkot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi jautājumā par darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi un analizēt, vai spriedums lietā "Barbulescu pret Rumāniju", kas guva plašu rezonansi ...
2 komentāri
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Viedoklis
Par kļūdainu Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas komentāru
Praksē piemērojot Civilprocesa likuma komentārus, aicinām izvērtēt tajos pausto tēžu atbilstību šobrīd spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem – gan procesuālajām normām, gan normām, kas ietvertas citos ārējos ...
9 komentāri
AUTORU KATALOGS