ŽURNĀLS Numura tēma

31. Janvāris 2017 /Nr.5 (959)

Tiesas loma maksātnespējas procesa norisē
1 komentāri
Mg. iur., Dr. cand.
Ieva Broka
biedrības “Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” valdes locekle 

Pēdējos divos gados Latvijā viena no nozarēm, kurai tiek pievērsta īpaša uzmanība un kura daudzkārt ir vērtēta kā "nesakārtota", "nepienācīgi regulētā" u.tml., ir maksātnespējas process, kas aptver gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, gan tiesiskās aizsardzības procesu (turpmāk – TAP).

Autoresprāt, ir būtiski izanalizēt maksātnespējas procesa un TAP civilprocesuālo regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa uzraudzībai un tiesu lomai tajā, izvērtējot, vai esošais regulējums ir efektīvs un atbilst likumā noteiktajiem principiem, lai secinātu, vai šobrīd spēkā esošais regulējums ir atbilstošs starptautiskajām prasībām un tendencēm un vai tas ir adekvāts Latvijas komercdarbības videi.

Referātā izvirzītie uzdevumi tiks realizēti, piemērojot zinātniski pētnieciskās metodes. Pētījuma ietvaros tiks izmantotas šādas pētniecības metodes – salīdzinošā, analītiskā un aprakstošā metode.

Autore referātā analizē Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam iekļautos priekšlikumus attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību, sniedz savu vērtējumu sevišķās tiesāšanas kārtības piemērošanai attiecībā uz maksātnespējas procesa lietām, vienlaikus piedāvājot normatīvā regulējuma uzlabojumus un stiprinot tiesas lomu maksātnespējas procesā.

Referāts sastāv no ievada, trīs nodaļām, piecām apakšnodaļām un secinājumiem. Pirmajā nodaļā tiek sniegta informācija par aktuālajām valstiskajām pamatnostādnēm maksātnespējas jomā, kā arī tiek analizēts sevišķās tiesāšanas kārtības institūts un tā nošķiršana no vispārējās prasības izskatīšanas kārtības. Otrajā nodaļā tiek analizēta tiesas loma maksātnespējas procesa uzraudzībā un kreditoru sūdzību izskatīšanā, sniegta TM jaunāko priekšlikumu analīze un aprakstīti priekšlikumi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabojumiem, kā arī analizēta tiesu prakse. Trešajā nodaļā tiek apskatīta iespēja izveidot specializēto maksātnespējas tiesu.

 

1. Valstiskās pamatnostādnes un maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietu izskatīšanas pamatprincipi tiesās

TM paspārnē ir izveidots dokuments "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam"1 (turpmāk – Pamatnostādnes).

Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Nacionālās attīstības plānā 2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem.

Tāpat Pamatnostādnes atspoguļo valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma, maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.2

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu sistēmisku izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.3

Pamatnostādnēs, analizējot kreditoru prasījumu atzīšanas problemātiku, ir secināts, ka kreditoru prasījumu atzīšanā maksātnespējas lietas ietvaros administratoram, pieņemot attiecīgu lēmumu, nereti rodas strīds par kreditora tiesībām attiecībā uz konkrēto prasījumu vai tā apmēru pret parādnieku. Lai kreditors spētu pilnībā īstenot savas tiesības maksātnespējas procesā, viņam ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās lietā, kas viņam ir jāuzsāk Civilprocesa likumā4 (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
31. Janvāris 2017 / 18:00
3
ATBILDĒT
Autores citāts: "Ņemot vērā, ka faktiski strīdi, par ko kreditori iesniedz sūdzības maksātnespējas procesos un kas attiecas uz administratora rīcību, pēc būtības ir strīdi par tiesībām, tad, autoresprāt, MNL 176. panta trešajā daļā noteiktais, ka Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām, ir deklaratīva norma, kas faktiski netiek piemērota."
Tas ir precīzi pateikts. MNL un CPL maksātnespējas sadaļa paredz atšķirīgu sūdzību skatīšanas kārtību –atkarībā no tā, vai sūdzība ir par administratora rīcību vai lēmumu (ja par rīcību-jāskata Maksātnesp.administrācijai, ja lēmumu –tiesai).
Maksātnespējas administrācija visur un vienmēr saskata administratora RĪCĪBU, kaut patiesībā tas ir strīds par tiesībām, vai par administratora lēmumu (jo tikai konstatējot administratora RĪCĪBU, Maksātnesp.administrācija drīkst sūdzību skatīt. Bet skatīt gribas un pēc iespējas vairāk konstatēt pārkāpumus administratora darbībā. Tas arī ir saprotams, jo konstatējot pārkāpumu, var uzskatāmi parādīt –mēs strādājam, mēs esam vajadzīgi, dodiet mums vairāk naudas un tad mēs vēl vairāk konstatēsim pārkāpumus. Pareizi gudri cilvēki saka, ka sākumā valsts iestāde tiek radīta, lai veiktu kādu funkciju, bet ar laiku šī iestāde funkcijas veic slikti un ar savu darbību mēģina tikai apliecināt savu nepieciešamību jeb eksistences jēgu).
Kas praksē notiek –sūdzību iesniedzēji, lai nekļūdītos, iesniedz vienu un to pašu sūdzību gan Maksātnesp.administrācijā, gan tiesā. Un abas šīs iepriekšminētās uzsāk sūdzības izskatīšanu (abas atzīst, ka lietas ir piekritīgas tām). Tas jau ir absurds, kas tikai pierāda, ka MNL 176.panta trešā daļa ir deklaratīva norma. Tiesas parasti izskata sūdzību ātrāk, nekā Maksātnesp.administrācija. Maksātnesp.administrācijai atliek pēcāk tikai pievienoties tiesas lēmumam (administrators paskaidrojumā norāda, ka tiesa šo sūdzību jau izskatījusi), jo nevar jau lemt savādāk.
Par Maksātnesp.administrācijas kompetences līmeni...tas ir atsevišķs stāsts. Mans vērtējums ir tāds, ka šis līmenis ir par zemu, lai varētu izskatīt sūdzības maksātnespējas procesā. Manā praksē pat šomēnes jau bija tiesas lēmums, ar kuru tiesa atcēla Maksātnesp.administrācijas lēmumu, ar kuru tika konstatēts pārkāpums administratora (manā) darbībā. Tiesa nekādus pārkāpumus nesaskatīja, tieši otrādi, Maksātnesp.administrācija atkal parādīja savu nekompetenci. Tādi tiesu nolēmumi ir pietiekoši, ar kuriem Maksātnesp.administrācijas lēmumi tiek atcelti. Kāpēc sūdzības uzreiz nevarētu skatīt tiesa, kuras lēmums būtu pārsūdzams?! Un uzņēmējiem vēl ir jāuztur šāda iestāde!
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja
Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā
"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera ...
Laila Medina
Numura tēma
Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks
2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas ...
Daina Ose
Numura tēma
Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē
Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes
2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, ...
AUTORU KATALOGS