ŽURNĀLS Numura tēma

31. Janvāris 2017 /Nr.5 (959)

Šķīrējtiesu institūts un uzņēmēju vajadzības Latvijā
LL.M
Ivo Klotiņš
šķīrējtiesnesis un mediators, zvērināts advokāts, Rīgas Juridiskā augstskolas vieslektors 

Kas notiek Latvijā?

Lai izprastu, kas šodien Latvijā notiek šķīrējtiesu jomā, visuzskatāmāk to parāda interneta vietnes Google meklētāja piedāvātais meklējamais teksts pēc tam, kad lietotājs meklēšanas joslā ir ierakstījis "šķīrējtiesas Latvijā". Proti, Google meklētājs kā nākamo iespēju piedāvā apskatīt rezultātus par tēmu "šķīrējtiesas Latvijā vajadzīgas radikālas pārmaiņas". Tā kā Google meklētājs tika radīts pāris gadus pirms jau šobrīd tālajā 1999. gadā stājās spēkā Civilprocesa likums, tad varētu pieņemt, ka vismaz divus gadus iepriekš minēto ierakstu lietotāji nevarēja atrast. Taču diemžēl jāpieļauj, ka ieraksts noteikti varēja parādīties jau 1999. gada beigās, un tas pārliecinoši notur savu pozīciju 21. gadsimtā Latvijas juridiskās kultūras apritē. Raksta mērķis nav atrast personas, kuras ir pieļāvušas šķīrējtiesu institūta attīstības bremzēšanu un uzņēmēju neizpratni un vīpsnāšanu par šķīrējtiesām Latvijā, bet gan ieskicēt jautājumus, kuri ir vitāli svarīgi Latvijas uzņēmējiem saistībā ar strīdu izskatīšanu šķīrējtiesās, kā arī norādīt uz dažiem procesuāliem jautājumiem, kuri būtu pēc iespējas ātrākā laika posmā risināmi, lai veicinātu šķīrējtiesu attīstību Latvijā.

 

www.skirejtiesas.lv

Parastam Latvijas uzņēmējam vajadzētu pavisam nedaudz laika, lai saprastu, ka Latvijā ir gandrīz 80 šķīrējtiesas. Jebkurš zvērināts advokāts šādam uzņēmējam varētu paskaidrot, ka šķīrējtiesas Latvijā ir gandrīz divreiz vairāk nekā visas Latvijas tiesas kopumā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja
Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā
"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera ...
Laila Medina
Numura tēma
Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks
2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas ...
Daina Ose
Numura tēma
Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē
Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes
2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, ...
AUTORU KATALOGS