ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Februāris 2017 /Nr.6 (960)

Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība
15 komentāri

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz iespēju cilvēka cieņai atbilstošā veidā apbedīt bērnu. Tas ir novedis pie tā, ka medicīnas iestādes šos bērnus nereti kremē kopā ar medicīniskajiem atkritumiem. Saeimā kopš 2014. gada izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā",1 kur cita starpā bija iesniegti priekšlikumi daļējai situācijas risināšanai, tomēr pagaidām virzība nav notikusi un likumprojekts Saeimā ir "iestrēdzis". Raksta mērķis ir iezīmēt galvenās problēmas, kas saistās ar nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesībām, atsevišķi aplūkojot nedzīvi dzimuša bērna cieņas izpratni, vecāku tiesības apbedīt bērnu kā tiesības uz privāto dzīvi, kā arī apskatīt tiesiskā regulējuma problēmu aspektus.

Jēdziena "nedzīvi dzimis bērns" izpratne

Nedzīvi dzimis bērns (angļu val. – stillbirth) ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc 22. grūtniecības nedēļas (kad augļa svars parasti ir 500 grami), nāvi apliecina fakts, ka tas pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes, kādas ir sirdsdarbība, nabassaites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības.2 Gadījumus, kad bērns nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai, medicīnā dēvē par spontānā aborta sekām. Atbilstoši medicīnas terminoloģijai spontānais aborts (angļu val. – spontaneous abortion) ir patvaļīga grūtniecības pārtraukšanās ar daļēju vai pilnīgu augļa olas izstumšanu no dzemdes, kas notiek ģenētisku izmaiņu, ārējās vides vai mātes organisma faktoru nelabvēlīgas ietekmes dēļ pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām.3 Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā 2015. gadā notikuši 997 spontānie aborti,4 savukārt 106 bērni piedzimuši nedzīvi.5

Līdz ar to starp jēdzieniem "nedzīvi dzimis bērns" un "spontānais aborts" pastāv medicīniskas atšķirības. Juridiski tas nav īsti precīzi, jo augļa statuss grūtniecības laikā bērnam ir, sākot jau ar 9. grūtniecības nedēļu,6 tāpēc nav skaidrs, kādēļ arī attiecībā uz bērniem, kas nedzīvi dzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, nevarētu attiecināt jēdzienu "nedzīvi dzimis".

Sabiedrībā nedzīvi dzimušie bērni, jeb medicīnas terminoloģijā apzīmējot – spontānā aborta sekas, ir ieguvuši nosaukumu "zvaigžņu bērni". Šis jēdziens nav juridisks, tas aizgūts no Vācijas kā poētisms, kas apzīmē bērnus, kuri aizgāja "pie zvaigznēm", pirms ieraudzīja šīs pasaules gaismu.7 Latvijā darbojas sabiedriskā iniciatīva "Zvaigžņu bērns", kurā apvienojušies cilvēki, kurus skar šis jautājums. Iniciatīvas mērķi ir aktualizēt šo tēmu sabiedrībā un iniciēt grozījumus normatīvajos aktos, lai visiem vecākiem būtu likumīgas tiesības cieņpilni atvadīties no sava zaudētā bērna.8

Skaidrības labad autore raksta ietvaros izmanto jēdzienu "nedzīvi dzimis bērns", ar to saprotot ne tikai medicīnā noteikto dalījumu, bet to attiecinot arī uz tādu bērnu, kurš nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai.

 

Cilvēka cieņas koncepts

Dr. iur. Diāna Hamkova uzsver, ka ir iespējams izdalīt vismaz divus cieņas veidus – vispārcilvēcisko cieņu (kuras ietvaros runā par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šajā aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi) un personīgo cieņu (cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu).9

Cilvēka cieņa rodas no cilvēka eksistences kā tādas un ir pamats cilvēka nošķiršanai no citām bioloģiskām sugām.10 Cieņas ideja ir saistīta ar cilvēka eksistences garīgo dimensiju, tā saistās ar pārliecību, ka tas, kas mūs padara par cilvēkiem, nevar tikt pamatots tikai bioloģiskā vai ģenētiskā līmenī.11

Cilvēka cieņai konstitucionālā līmenī ir cieša saistība ar cilvēktiesībām, taču tie, lai arī ir saistīti, tomēr ir savstarpēji nošķirami jēdzieni. Cilvēka cieņa ir avots un pamats visām citām cilvēktiesībām.12

Cilvēka cieņas aizsardzību Latvijā pamattiesību līmenī paredz Latvijas Republikas Satversmes13 (turpmāk – Satversme) 95. pants, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (15)
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Homērs
11. Februāris 2017 / 13:55
1
ATBILDĒT
Atminējos, ka mūsu jaukajā Satversmes kodolā stāv rakstīts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veido arī kristīgās vērtības. Ja jau tā, tad atzīstam, ka dvēsele katram no mums ir piešķirta ar ieņemšanas brīdi. Gribētos domāt, ka dvēseliskiem radījumiem cieņa būtu piešķirama "pēc noklusējuma", nevis jāgaida, lai kāds "pieņem lēmumu par cieņas piešķiršanu".
Nesaprotamais
9. Februāris 2017 / 19:11
13
ATBILDĒT
Šajā visā mani fascinē, ka darbs, kas ir kļūdu pilns, saņem balvu :) Tas ir simbols juridiskās izglītības un jauno juristu kvalitātei jeb tās trūkumam. Tomēr tas, uz ko skatījās darba vērtētāji vai vadītāja, paliek neskaidrs.
Laura J.
8. Februāris 2017 / 12:19
1
ATBILDĒT
Abstrahējoties no jautājuma par ECT judikatūras analīzes kvalitāti rakstā - interesants raksts par patiešām aktuālu tematu.
Jānis Priekulis
7. Februāris 2017 / 14:19
2
ATBILDĒT
CASE OF PARRILLO v. ITALY
46470/11 | Judgment (Merits and Just Satisfaction) | Court (Grand Chamber) | 27/08/2015

43. Unborn human life is no different in essence from born life. Human embryos must be treated in all circumstances with the respect due to human dignity.
Jānis Priekulis > Jānis Priekulis
7. Februāris 2017 / 14:20
3
ATBILDĒT
Ar to gribēju teikt, ka pievienojos autores izteiktajam viedokli, ka arī nedzimušiem bērniem piemīt cilvēka cieņa, un vēl jo vairāk cieņa pret mirsīgajām atliekām. Cik lielā apmērā un kādas tiesības, tas ir cits jautājums, protams.
Anna > Jānis Priekulis
7. Februāris 2017 / 15:31
10
ATBILDĒT
Neviens nesaka, ka to nevar darīt. Protams var argumentēt, ka cieņas princips būtu izmantojams caur tiesību tālākattīstību. Tomēr pašreizējais autores darbs ir pārbrišana ar dubļainiem zābakiem pār detalizēti un niansēti veidoto ECT judikatūru, lai savienotu dažādas vērtības, kas pastāv atšķirīgajās 47 EP dalībvalstīs un ECPAK pusēs.

Jūsu norādītais spriedums skar embriju izmantošanu in vitro. Tas ir nošķirams no citām situācijām konsensusa dēļ. Tiesneša atsevišķās domas ir tikpat liels dubļainu zābaku bridums pār judikatūru kā autores, nedomājot par tālākām sekām, ko vispārīga cieņas aizdardzība embrijam jebkurā situācijā nodarīs pašreizējam tiesību balansam citās jomās.
Jānis Priekulis > Anna
8. Februāris 2017 / 21:30
4
ATBILDĒT
Piekrītu, bet konsenss agri vai vēli izveidosies. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka ECT agri vai vēlu nolems, ka: nedzimis cilvēks ir cilvēktiesību subjekts, saprātīgi sabalansējot to ar citām interesēm, jo īpaši mātes un tēva interesēm; eitanāzija ir atļaujama; medicīniskā marihuāna ir cilvēktiesības utt.

Konsenss EP ietvaros sāk veidoties un sabiedrība nemitīgi attīstās, un tas nevar nenovest pie tiesību attīstības. Ir tikai jāsagaita īstais laiks un īstais cilvēks. Cilvēks tiek izmantots par līdzekli tiesību attīstībā.
Laura J. > Jānis Priekulis
9. Februāris 2017 / 11:11
1
ATBILDĒT
Man grūti iedomāties šādu situāciju. Katra ECT nonākusī lieta ir ar savu niansi, un konsensu var meklēt saistībā ar konkrēto jautājumu konkrētajā situācijā, nevis virspusēji un kopumā ("nedzimis bērns - cilvēktiesību subjekts - visās situācijās"). Konsenss var veidoties par atsevišķiem jautājumiem. ECT nav raksturīgi radīt šādas virspusējas tēzes. Vēl sliktāk, ja nerūpīgi lasītāji turpmāk ECT secinājumus izrauj no konteksta un izdomā, ka tagad tie derēs visām citām situācijām, kurās parādās attiecīgais atslēgas vārds (piemēram, spriedumā ar atslēgas vārdu "nedzimis bērns" izteiktās atziņas tiek izrautas no konteksta un piemērotas visās citās situācijās, kurās šāds atslēgas vārds parādās). Un pat ja pieņemam, ka konsenss atsevišķos jautājumos sāk veidoties, tā esamība var nebūt noteicoša, ECT var nospriest tam pretēji, ievērojot jau iepriekš minēto tiesību balansu citās jomās (kā tas ir bijis jau iepriekš citos jautājumos). Tas - iz teorijas, tas nenozīmē, ka esošajai situācijai Latvijā, ko aplūko autore, nevajadzētu pozitīvus risinājumus.
Jānis Priekulis > Laura J.
9. Februāris 2017 / 12:01
2
ATBILDĒT
Manuprāt, nepareizi ir izprast visus ECT spriedumus par inter partes. Tiem ir līdzīga daba kā Satversmes tiesas spriedumiem, kuri ir erga omnes. Spriedumos izteiktās atziņas ir apveltītas ar dažādu raksturu, tam var piekrist, un pat ar dažādu juridisku spēku. Ir jāskatās lietas faktiskie apstākļi, bet ne visos jautājumos. Neviens negrasīsies Satversmes tiesai apgalvot, ka par īpašuma tiesībām nav uzskatāmas ar ekonomiskām interesēm saistītas tiesības, piemēram, veikt komercdarbību, tāpēc, ka konkrētajā lietā tas nav atzīts, un citas lietas, citi faktiskie apstākļi, citi secinājumi. Tas pats attiecas arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Konsenss ir viens no elementiem, kas tiek ņemts vērā EP ietvaros. Nevar noliegt, ka var veidoties situācijas, kad arī pats konsenss ir pretējs ECK (?), un var nolemt dažādi. Konsenss tiek uzlūkots arī par elementu, lai pateiktu, ka valsts rīcības brīvība kāda jautājuma risinājumā ir šaurāka. Tiesības attīsta sabiedrība, un ECT ir viena no tām institūcijām, kas pasaka, vai uzņemtais virziens ir pareizs, vai ir nepieciešams mainīt.

Marihuānas vajadzība medicīniskām vajadzībām ECT jau ir atzinusi par izrietošu no tiesībām uz privāto dzīvi utt. Tas, ka minētā atziņa ir pateikta citā lietā, automātiski nenozīmē, ka tā nav piemērojama konkrētajā gadījumā. Konkrētie lietas apstākļi vairāk ierobežo samērīguma testa analīzi, nevis vispārīgus principus par to, kas ir un kas nav pamattiesības.

Mans personīgais viedoklis.
Laura J. > Jānis Priekulis
9. Februāris 2017 / 12:32
0
ATBILDĒT
Jūtu, ka nav saprasts mans komentārs par konsensu, jo atbilde ir citā virzienā (par ECT nolēmumu dabu, tad vispārīgas un virspusējas frāzes par konsensa būtību un vēl pēkšņi kaut kas par marihuānu), bet tas nekas :).
:) > Anna
8. Februāris 2017 / 16:32
1
ATBILDĒT
Ejiet ellē ar visu ES judikatūru un tās neesošajām vērtībām. Autore runā par cieņu pret dzīviem un mirušiem cilvēkiem nevis par "pārmudrītiem" un cilvēkam - parastajam (tas nekas, ka doktora grādu ekonomikā) nesaprotamiem juridiskiem kalambūriem.
ANNA > :)
8. Februāris 2017 / 18:20
5
ATBILDĒT
te būtu jāsaprot, ka nav runa šajā gadījumā par Eiropas Savienību, bet gan par Eiropas Padomi. Cilvēka cieņa tam, kas nav dzimis nepiemīt, izņemot, ja noteikts pretējais. Pašreiz noteikts tas ir ļoti maz jomās, piemēram, pētījumos ar embrijiem. Citos nav. Lūk kur kļūda autores loģikā, kas iedragā darba kvalitāti, neskatoties uz jautājumu par aktualitāti. Temata izvēlē teicami, protams, jāliek.
Jānis Priekulis > Jānis Priekulis
7. Februāris 2017 / 14:22
0
ATBILDĒT
CONCURRING OPINION OF JUDGE PINTO DE ALBUQUERQUE
Anna
7. Februāris 2017 / 10:20
11
ATBILDĒT
"Kā izriet no cilvēka cieņas koncepta, nedzīvi dzimis bērns ir pelnījis cieņu pret tā mirstīgajām atliekām neatkarīgi no laika, kad grūtniecība izbeigusies."

Kolēģe, Jūsu ieskatam un pārdomām,
1) kā "nedzīvi dzimis bērns" savienojas ar bērna konceptu Civillikumā? Tas pats ar "vecāki" lietojumu.
2) vai un kādos apstākļos ECPAK tiesības piemīt "nedzīvi dzimušam bērnam"?
3) varbūt ir pamats, kādēļ tādos nolēmumos kā MARIĆ v. CROATIA un HADRI-VIONNET v. SWITZERLAND ECT nav lietojusi vārdu "cieņa" analīzē?
4) varbūt ir pamats, kādēl ECT analīze atšķiras miruša, kas ieprikš dzimis dzīvs, aizsardzība no tā, kas dzimis jau miris?
5) Jūsu ieskatā "ECT lietā Vo v. France ir atzinusi, ka embrijam / auglim ir nepieciešama aizsardzība cilvēka cieņas vārdā." ar autores atsauci uz 84.rindkopu.
Kur 84.rindkopā tiesa to ir atzinusi?
"84. At European level, the Court observes that there is no consensus on the nature and status of the embryo and/or foetus (see paragraphs 39-40 above), although they are beginning to receive some protection in the light of scientific progress and the potential consequences of research into genetic engineering, medically assisted procreation or embryo experimentation. At best, it may be regarded as common ground between States that the embryo/foetus belongs to the human race. The potentiality of that being and its capacity to become a person – enjoying protection under the civil law, moreover, in many States, such as France, in the context of inheritance and gifts, and also in the United Kingdom (see paragraph 72 above) – require protection in the name of human dignity, without making it a “person” with the “right to life” for the purposes of Article 2. The Oviedo Convention on Human Rights and Biomedicine, indeed, is careful not to give a definition of the term “everyone”, and its explanatory report indicates that, in the absence of a unanimous agreement on the definition, the member States decided to allow domestic law to provide clarification for the purposes of the application of that Convention (see paragraph 36 above). The same is true of the Additional Protocol on the Prohibition of Cloning Human Beings and the Additional Protocol on Biomedical Research, which do not define the concept of “human being” (see paragraphs 37-38 above). It is worth noting that the Court may be requested under Article 29 of the Oviedo Convention to give advisory opinions on the interpretation of that instrument."

Temats ir interesants, pelnījis uzmanību, tomēr analīzei pašos pamatos nevajadzētu būt kļūdainai, lai varētu nonākt pie korekta secinājuma. Secinājums, kas balstīts uz kļūdainiem faktiem, prasītu kādu corrigenda publikāciju.
Seskis
7. Februāris 2017 / 10:13
16
ATBILDĒT
Beidzot, beidzot tapis teicams raksts par nedzīvi dzimušu bērnu tiesībām! Seskis jau izsenis centies atlicināt laiku literatūras izpētei par nedzīvi dzimušu bērnu statusu sabiedrībā, tostarp, tiesisko stāvokli. Interese pamatota ar visai sadzīviskiem apsvērumiem - mīļie radiņi, satiekot Seski, vienmēr atgādina, ka Seska nākšana Pasaulē ir saistīta ar neveiksmīgu abortu, savukārt darba kolēģi ir rezervētāki un Seski vienkārši dēvē par „evolūcijas strupceļu". Jāteic, ka Latvijas tiesiskajā telpā visai skopi ir pieminēts un vērtēts nedzīvi dzimuša bērna tiesiskais stāvoklis, šeit varētu runāt nevis par tiesībām, bet par „tiesisko fonu", kas ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs. Nedzīvi dzimis bērns tika uztverta kā nelaba zīme saimei - Tēvam piešķīra rūpes par dzimtas turpinājumu, mātei - vainas apziņu, savukārt dzemdības apkalpojušajam personālam - raizes par nekompetenci un astrālo būtņu nelabvēlību. Saprotams, ka neveiksmes visi centās neizcelt, bet nobāzt patālāk stūrītī. Ja palūkojas plašāk - Vakareiropas literārajās ārēs, tad te var atrast interesantus avotus par nedzīvi dzimušajiem bērniem. Piemēram, rakstu gali par 1777.gada notikumiem Francijā, kad Džonatana (Jonathan la Fey) un Mirjamas (Miriam) ģimenē piedzima mazā Ebigeila (Abigail la Fey). Bērns piedzimis nedzīvs, kā rakstā teikts - bez nabassaites pulsācijas un sirdspukstiem/pulsa, bet ļoti kustīgs, agresīvs un attīstīts, ar asiem zobiņiem. Pēc dzimšanas bērns nekavējoties ielaidis zobus mātes miesās, lai tiktu pie asinīm. Vecāki kādu laiku nedzīvo bērnu slēpuši un barojuši ar gaļu un asinīm, bet reliģiskās organizācijas to uzzinājušas, un sūtījušas savus darbiniekus pie bērna, kuri mazulīti esot pienaglojuši pie zārka pamatnes ar septiņām sudraba naglām - divas caur plaukstām, divas caur pēdām, divas caur ceļgaliem, bet pēdējā - septītā nagla iztriekta caur bērna muti. Grūti pateikt, cik šajā stāstā patiesības, cik izdomas, bet noteiktas tendences ir novērojamas - vecāki nedzīvi dzimušo bērnu uzskatīja par personu, deva tam vārdu, savā ziņā uzskatīja par ģimenes locekli. Jebkurā gadījumā vecāku tiesības uz bērna cienīgu apbedīšanu ir respektējamas, lai arī, iespējams, šeit saduras vecāku intereses ar kosmētikas industrijas interesēm, kura dzemdību un abortu pārpalikumus izmanto šampūnu, pīlingu „peniņu pret seju" un tūkstošiem citu „jaunības uzturēšanas" līdzekļu ražošanā.
visi numura raksti
Intervija
Vai tiesībsarga darbam ir jēga un rezultāts
Pirms desmit gadiem, 2007. gada 1. janvārī, stājās spēkā Tiesībsarga likums, bet pāris mēnešus vēlāk, 1. martā, Saeima ievēlēja pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu, par kuru kļuva bijušais Satversmes tiesas tiesnesis ...
3 komentāri
Tieslietu ministrija, Latvijas Republikas prokuratūra, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Diskusija
Tiesībsarga institūts citu vērtējumā – plusi un mīnusi
Lai novērtētu tiesībsarga institūta līdzšinējo darbību un arī sadarbību ar citām institūcijām, "Jurista Vārds" lūdza viedokli tiem, kuri ikdienā profesionālajā līmenī saskaras ar ombuda darbu. Tādējādi apkopotie komentāri ...
Konkurences padome
Tiesību politika
Konkurences padomes darba prioritātes 2017. gadā
Konkurences padome (KP), apkopojot aizvadītā gada rezultātus un notikumus konkurences attīstības jomā, ir izvirzījusi iestādes darbības prioritātes 2017. gadam. Starp tām kā būtiskākās minamas vienlīdzīgu konkurences apstākļu ...
Akadēmiskā dzīve
LU 75. zinātniskā konference: programma juridiskajā zinātnē
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

Informācija par 2017. gada 31. janvāra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem.

AUTORU KATALOGS