ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Februāris 2017 /Nr.7 (961)

Rīcībspējas īstenošanas alternatīvas
5 komentāri
Mg. iur.
Annija Mazapša
biedrības “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”” juriste pētniece

Rīcībspējas ierobežošana ir smagnējs un neelastīgs līdzeklis, kā nodrošināt tiesību un interešu aizsardzību. Turklāt tas ne vienmēr risina esošo problēmu, bet ir arī ļoti grūti piemērojams, atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā noteiktajiem principiem – konkrētai situācijai pielāgots ierobežojums, kas balstīts uz individuālu izvērtējumu. Parasti tiek uzskatīts, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem viedoklis nav svarīgs, jo to ietekmē vai nu psihiskā saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi. Autore piedāvā Latvijā ieviest mehānismus, kas būtu vērsti uz atbalsta sniegšanu rīcībspējas īstenošanā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
14. Februāris 2017 / 11:43
0
ATBILDĒT
Otrkārt, šobrīd sniedzot atbalsta personas pakalpojumus, resursu centrs "Zelda" novēro, ka tuvinieku vēlmes ("personas labākās intereses") nereti dominē pār pašas personas gribu un vēlmēm (citāts iz raksta).
Jāpateicas Autorei par koncentrēto tēmas iztirzājumu, kurā ir ievērības cienīgi un oriģināli secinājumi.
Par tuvinieku uzspiestajām vēlmēm var tikai piekrist un vēlreiz piekrist, jo Seskis personīgi ir izbaudījis savu tuvinieku nepārvaramo tieksmi uzlabot Seska psihiskās veselības stāvokli. Jau Seska bērnībā radinieki bija pārliecināti, ka Seskim nav „pilns rubulis", tāpēc ģimenes lokā tika piemēroti visdažādākie ārstniecības līdzekļi. Vecomāte atbalstīja eksorcisma un hipnozes iedarbību, kamēr vecāki centās izmantot drastiskākas ārstniecības metodes - apvienojot doktora Franča Mesnera magnētisma (fluīdu) teoriju ar Gotlība Burharta aizsākto lobotomijas metodi, paralēli piemērojot elektrošoku un hidroterapiju. Rezultātā mazais Seskis tika mērcēts dīķi un pakļauts hipnozei, kamēr pa pakausi tika dauzīts ar neodīma magnētu, kas pieslēgts pie elektrības avota - uz elektropārvades vadiem uzmestām cilpām.
Pusaudža gados Seskis sirga ar arahnofobiju - bailēm no zirnekļiem. Arī šeit radinieki atrada ārstniecības metodi - Seskis tika ievietots zārkā ar stikla vāku, kurā bija iesprostoti dažāda kalibra zirnekļi. Zārks tika ievietots sešas pēdas dziļā bedrē, lai nodrošinātu preventīvu profilaktoriju pret klaustrofobiju. Drīz vien smaidošie radinieki aizmirsa par Seski, kurš zārkā sāka smakt un skrāpējās pa stikla vāku ar no skābekļa trūkuma zilām rokām un sarkaniem nagiem. Situāciju izglāba kaimiņš, kurš nepārtraukti klaiņoja apkārt atspirdzinoša malka meklējumos, un izvilka Seski no stikla sprosta. Protams, ne par velti, bet par glābšanas procesā atrunātu samaksu - armēņu brendija „Ararat" pudeli.
Līdz ar to Seskis ar visām četrām ķepām balso par godātās Autores rakstā pausto hipotēzi - cilvēka tiesības būt par pilnvērtīgu personu ir respektējamas un nodrošināma autonomija, un atbalsts pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā.
Pārdomām
14. Februāris 2017 / 10:27
2
ATBILDĒT
Jāatzīst gan, ka dažreiz centienos ievērot cilvēktiesības, var nonākt otrā galējībā. Piemēram, ja krietnam un visu cienītam cilvēkam sākas garīgās veselības problēmas kuru dēļ viņš būtībā pazemo sevi apkārtējo (radu, draugu, kolēģu) acīs, vai šādā gadījumā nebūtu jāparedz iespēja noteikt piespiedu ārstēšanu lai pasargātu cilvēku ''pašu no sevis'' un tādējādi ļautu viņam saglabāt cilvēka cieņu? Piemēram, ja cilvēkam garīgas slimības dēļ ir notikušas atgriezeniskas personības izmaiņas un šis cilvēks (garīgās slimības iespaidā) atsakās no ārstēšanās- bet ja ir zināms, ka šis cilvēks ''būdams vesels'' viennozīmīgi piekristu ārstēšanai, vai tad tomēr nebūtu pamats runāt par kaut kādu piespiedu ārstēšanu?
Rudīte Vīduša > Pārdomām
14. Februāris 2017 / 15:21
0
ATBILDĒT
Vienlaikus nevajadzētu piešķirt pārāk lielu nozīmi tam, ko mēs uzskatām par cieņas zaudēšanu.
Ļoti bieži jau pašas garīgās veselības/garīgās attīstības problēmas un uzvedība, kas ar to saistās, tiek uzskatītas par kaunu. Dzīvē mēdz būt situācijas, ka kādas saslimšanas rezultātā iestājušās garīga rakstura problēmas tiek uzskatītas par slēpjamu lietu, un tieši tādēļ tuvinieki ierobežo personas atrašanos sabiedrībā. Labu gribot (lai nezaudētu cieņu, kā jūs sakāt). Taču tiek aizmirsts, ka šajā personā turpina būt personība, kurai ir tiesības dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgu dzīvi. Nav jāizdabā sabiedrības priekšstatiem par to, ka būt garīgi neveselam (un ar attiecīgām iespējamām uzvedības problēmām) ir apkaunojoši, un tādēļ jāierobežo persona vai ar šādu pamatojumu vien tā jānodod piespiedu ārstēšanai. Un kur nu vēl tad, ja tas īstais motīvs ir, lai "kauns" netiktu nodarīts ģimenei.
Vienlaikus > Rudīte Vīduša
15. Februāris 2017 / 14:13
0
ATBILDĒT
nevajadzētu aizmirst arī to, ka sabiedrības funkciju nodrošināšanas slogs tomēr pamatā gulstās uz garīgi veselo cilvēku pleciem. Iedomāsimies piemēram ģimeni kurā dzīvo garīgi slims cilvēks kā šādas sabiedrības mikromodeli. Ja šādā ģimenē cilvēks ar garīgās veselības traucējumiem spēj aprūpēt un nodrošināt sevi bez citu ģimenes locekļu palīdzības, tad man nav šaubu ka šādam cilvēkam ir tiesības uz savu pašizpausmi un uzskatiem arī tad, ja tie vairumam sabiedrības locekļu liktos ''nenormāli''. Tomēr parasti tā nav. Parasti garīgi slimie cilvēki, kas dzīvo ģimenē, visbiežāk ir atkarīgi no ģimenes locekļu palīdzības. Un tad kaut kā jocīgi sanāk- garīgi slimais cilvēks savās tiesībās ir vienlīdzīgs ar ģimenes locekļiem, bet vienlaikus pienākumi ir tikai ģimenes locekļiem (respektīvi- pienākums apkopt un aprūpēt garīgi slimo cilvēku). Un vistraģiskākā situācija ir gadījumos, kad šāds ģimenē dzīvojošs cilvēks garīgās slimības dēļ apkārtējiem kļūst faktiski neizturams- uzmācīgs, kašķīgs, aizdomīgs, agresīvs utt. Vienu šādu cilvēku atstāt nav iespējams, jo praktiski viņš ir neadekvāts un nevar iztikt bez citu palīdzības. Ārstniecības iestādē bez paša piekrišanas arī nevar ievietot (ja vien nav apkārtējiem nav tieši fiziski bīstams), jo garīgi slimajam cilvēkam taču ir tāds pats tiesību apjoms kā pārējiem. Tā nu cietēji šādās situācijās parasti ir tieši cilvēki, kas īsteno garīgi slimās personas aprūpi, par ko manuprāt, izstrādājot normatīvo regulējumu garīgi slimo personu ārstniecības jomai, šobrīd nav pietiekoši padomāts.
Trainee > Vienlaikus
16. Februāris 2017 / 09:35
0
ATBILDĒT
Ja reiz par to ierunājāmies.

Vai mēs visi neesam savā ziņa slimi? Piemēram, par bīstamiem, iespējams, varam atzīt arī britus vecumā no 60 gadiem, jo viņi, galvenokārt, nobalsoja par izstāšanos no ES. Vai ASV par bīstamiem atzīt vidējo balto vīrieti, kurš nāk no redneku apdzīvotām vietām? Vai Latvijā krievvalodīgos, kas balso par vēl vienu valsts valodu?

Šajā gadījumā arī pārējiem sabiedrības locekļiem ir jāsadzīvo ar potenciālu bīstamu, aizdomīgu, neadekvātu, agresīvu uzvedību, bet tādēļ es taču neierobežošu viņu uzskatu, viedokļu un izteiksmes brīvības. Visam ir sava robeža. Slimi cilvēki arī ir cilvēki, kuri prasa stipri lielāku aprūpi. Jā, grūti, bet cilvēcīgi. Kā pareizi teici, bīstamie tiks ielikti ārstniecības iestādēs, pārējie lai bauda savu dzīvi, cik vien viņi to ir spējīgi baudīt.
visi numura raksti
Diskusija
Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju  
Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, ...
Jurista Vārds
Informācija
“Jurista Vārda” abonenti laimē 63 grāmatas!
Pateicoties lasītājiem par interesi un uzticību, "Jurista Vārda" redakcija sadarbībā ar žurnāla izdevēju VSIA "Latvijas Vēstnesis" arī šogad rīkoja juridiskās literatūras izlozi saviem pasūtītājiem: žurnāla "Jurista Vārds" ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Izdoti Atlīdzības likuma komentāri
Janvārī ceļu pie lasītājiem sācis izdevums "Atlīdzības likums ar komentāriem", ko ar Vācijas fonda "Friedrich Ebert Stiftung" un juridiskā biroja "Cobalt" atbalstu izdevusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Grāmatā, kuras ...
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pieredzes resursi būvuzņēmumu grupās iepirkumu tiesību kontekstā
Pieredzes apvienošanai ir būtiska nozīme būvdarbu publiskās un privātās sadarbības procedūrās. Empīriski šāds būvuzņēmumu sadarbības modelis vairo konkurenci būvniecības konkursos. Pieredzes apvienošana nodrošina vairāk ...
Tiesībsargs
Tiesību politika
Par Valsts ieņēmumu dienesta darba metodēm un nepieciešamību tās uzlabot
Tiesībsarga uzdevums ir uzraudzīt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušajām ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību, kā arī ņemot vērā Tiesībsarga biroja ...
AUTORU KATALOGS