ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Februāris 2017 /Nr.8 (962)

Valdes locekļa atbrīvošana no atbildības
Mg.iur.
Evija Novicāne
LU Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāte zv. advokātu birojā “NOVIUS” 

Raksta mērķis ir iztirzāt likumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī instrumentus, kuri likumā nav tieši regulēti, bet tiek vispārēji atzīti komerctiesību doktrīnā. Īpaša uzmanība tiks veltīta šo instrumentu piemērošanas priekšnoteikumu un ierobežojumu analīzei, kā arī diskutablo jautājumu aplūkošanai, tostarp jautājumam par valdes locekļa atbildības regulējuma "mīkstināšanu" sabiedrības iekšējos tiesību aktos.

Aizvien biežāk izskan sūdzības, ka ir grūti atrast personas, kuras būtu gatavas uzņemties valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu, jo ir pārlieku liels personīgās atbildības risks. Šādam viedoklim gan nav objektīva pamatojuma, jo, veicot apjomīgu pētījumu par valdes locekļu atbildību Eiropas Savienībā, tika konstatēts tieši pretējais – valdes locekļa pieļautam pārkāpumam lielākoties neseko tiesvedība pret valdes locekli par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.1 Turklāt Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras regulē dažādus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības.

Vienlaikus jāatzīst, ka jautājumā par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības ir daudz aspektu, kas likumā nav tieši regulēti. Piemēram, vai statūtos (vai līgumā ar valdes locekli) var paredzēt noteikumus, kas "mīkstina" Komerclikuma 169. panta regulējumu par valdes atbildību? Kā valdes locekļa atbildību ietekmē kompetenču sadale vai tā dēvēto business judgment rule kritēriju ievērošana? Vai atbildības imunitāti rada tāda dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma izpilde, kas nav saimnieciski izdevīgs sabiedrībai? Vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmums atbrīvot valdes locekli no atbildības ir saistošs, ja sabiedrībai pasludināts maksātnespējas process? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem likums nesniedz tiešu atbildi.

Raksta mērķis ir iztirzāt likumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem (Komerclikuma 169. panta ceturtā daļa, 173. pants), kā arī instrumentus, kuri likumā nav tieši regulēti, bet tiek vispārēji atzīti komerctiesību doktrīnā (kompetenču sadale, business judgment rule). Īpaša uzmanība tiks veltīta šo instrumentu piemērošanas priekšnoteikumu un ierobežojumu analīzei, kā arī diskutablo jautājumu aplūkošanai, tostarp jautājumam par valdes locekļa atbildības regulējuma "mīkstināšanu" sabiedrības iekšējos tiesību aktos.

 

1. Likumā tieši regulēti instrumenti valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības

Komerclikumā ir vairākas tiesību normas, kuras tieši attiecas uz valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības. Atbilstoši Komerclikuma 169. panta ceturtajai daļai valdes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces likumīga lēmuma ietvaros. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 173. pantu dalībnieku sapulce var atbrīvot valdes locekli no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu. Tādējādi, sistematizējot Komerclikuma noteikumus, var izdalīt šādus likumā tieši regulētus tiesiskus instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem:

  1. ex ante (iepriekšēji) pieņemts dalībnieku sapulces lēmums, ko valdes loceklis izpildījis labā ticībā (Komerclikuma 169. p. 4. d.);

  2. ex post (pēc zaudējumu nodarīšanas) pieņemts dalībnieku sapulces lēmums noslēgt izlīgumu vai atteikties no prasības pret valdes locekli (Komerclikuma 173. p. 1. d.).

1.1. Rīcība saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu

Komerclikuma 169. panta ceturtās daļas regulējums izriet no tā, ka valdes loceklim, pildot amata pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam (Komerclikuma 169. p. 1. d.), jānodrošina sabiedrības darbības likumība, tostarp jāpilda likumīgi dalībnieku sapulces lēmumi. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka valdes loceklim ir saistoši tikai likumīgi dalībnieku sapulces lēmumi. Tas nozīmē, ka atbildības imunitāti nerada nelikumīga dalībnieku sapulces lēmuma izpilde. Turklāt atbilstoši Komerclikuma 169. panta ceturtajai daļai likumīga dalībnieku sapulces lēmuma izpilde atbrīvo valdes locekli no atbildības tikai tad, ja tas, izpildot šo lēmumu, rīkojies labā ticībā.

Tādējādi ir secināms, ka atbilstoši Komerclikuma 169. panta ceturtās daļas noteikumiem valdes loceklim nav jāatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja:

1) dalībnieku sapulce pieņēmusi likumīgu lēmumu,

  1. valdes loceklis ir rīkojies atbilstoši dalībnieku sapulces lēmumā noteiktajam,

  2. sabiedrībai nodarīto zaudējumu rašanās ir tiešā cēloniskā sakarā ar dalībnieku sapulces lēmuma izpildīšanu,

  3. izpildot dalībnieku sapulces lēmumu, valdes loceklis rīkojies labā ticībā.

Komerclikuma 169. panta ceturtā daļa ir piemērojama arī attiecībā uz akciju sabiedrības valdes locekļiem, respektīvi, akciju sabiedrības valdes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš rīkojies labā ticībā likumīga akcionāru sapulces lēmuma ietvaros.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Bezskaidras naudas līdzekļu juridiskais statuss, civiltiesiskie un kriminālprocesuālie aspekti
Bezskaidras naudas drošība mūsdienu pasaulē, kad digitālās tehnoloģijas ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienas dzīvē, kļūst arvien aktuālāka. Ikviens reiz ir domājis, vai nauda manā bankas kontā ir drošībā. Uztraukums ...
22 komentāri
Elīna Semeņuka
Informācija
Dzeja un domas – Satversmes svētki
Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) pieņemšanas 95. gadadienas svinīgo pasākumu ietvaros 15. februāra pēcpusdienā Saeimā notika Saeimas un Satversmes tiesas kopīgi organizētā diskusija "Satversme – Latvijas konstitucionālās ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Dots starts Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumam
Pagājušo otrdien, 14. februārī, valdība apstiprināja ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izveidi. Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomā ar mērķi ...
Zane Ernštreite
Jurista vizītkarte
Zane Ernštreite
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Informācija
Tieslietu padomes lēmumi

Tieslietu padome 13. februāra sēdē apstiprināja padomes darbības stratēģiju 2017.–2019. gadam un pieņēma vairākus lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos.

AUTORU KATALOGS