Jautājums par atbildību mīkstinošu apstākļu atzīšanu krimināllietās, kas saistīts ar nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, samērā bieži sastopams krimināltiesību pētnieku darbos. Veidojas pilnīgi pamatots priekšstats, ka šajā jautājumā pastāv neizzināti aspekti, kuriem būtu pievēršama pastiprināta uzmanība. Pieņēmumu apstiprina plaši pārskati par tiesu praksi, kā arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumi. Šajā sakarā vien piebilstams, ka nodarītā kaitējuma atlīdzināšana galvenokārt jāaplūko civiltiesisko normu kontekstā. Iztrūkstot apstāklī kaut vienai no tā sastāvdaļām, konstatējot neatbilstību Civillikuma (turpmāk – CL) normām un pastarpināti Krimināllikuma (turpmāk – KL) 47. panta pirmās daļas regulējumam, izmainās arī "jaunizveidota" apstākļa tiesiskā nozīme.
Raksta1 sākumā vēlos citēt labi zināmo Heraklīta teikto, ka "cilvēks nevar iekāpt divreiz vienā un tai pašā upē". Šis teiciens raksturo cilvēka dzīvi laika tecējumā, to pilnā mēra var attiecināt arī uz tiesībām. Tiesības, līdzīgi cilvēka dzīvei un upes straumei, nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās. Reiz izteikti komentāri un pētījumi par atbildību mīkstinošiem apstākļiem ne vienmēr spēj pilnīgi atklāt tajos ietverto tiesisko nozīmi mūsdienās. Iemesli tam var būt dažādi, protams, visspēcīgākie no tiem ir nesaraujami saistīti ar valsts attīstību. Sociālā, ekonomiskā, politiskā situācija ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni, kopīgo labklājību, attieksmi pret tiesībām, mūsu juridiskā metodoloģija ir kā spoguļa attēls. Attieksme pret likumā iekļautajām normām vienmēr ir atkarīga no konkrētās tiesiskās pozīcijas, kura noteiktā brīdī dominē valstī. Lai izprastu atsevišķa atbildību mīkstinoša apstākļa darbības nianses, vienlaikus ieteicams pārzināt normu attīstības likumsakarības, katru reizi aplūkojot tās kopsakarībā ar valstī dominējošiem uzskatiem.
Rakstā aplūkots patstāvīgs atbildību mīkstinošs apstāklis, kas izpaužas kā darbība, kura vērsta uz nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu vai kaitējuma novēršanu. Vienlaikus ir izzināti kritēriji, kas ļautu nošķirt nodarītā zaudējuma pilnu atlīdzināšanu no daļējas.
Pat labi pārzinot normatīvo regulējumu, tas bieži vien izradās nepietiekams, lai spētu pareizi noteikt nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas tiesisko nozīmi un jēgu soda noteikšanā. Šajā ziņā apstākļa vēsturiskās attīstības pārzināšana, tā regulējums kaimiņvalstīs un augstāko tiesu atziņas būtiski palīdz izzināt atsevišķa aspekta mīkstinošo nozīmi, konstatēt likumsakarības, reizēm izvairīties no nelietderīgas normu pilnveidošanas iniciatīvām vai sašaurināta definīciju tulkojuma. Raksta mērķis ir sniegt vispārēju priekšstatu par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas nozīmi krimināltiesībās, atspoguļojot normatīvo regulējumu kaimiņzemēs un izzinot praktiska rakstura problēmas KL normu piemērošanā.
KL ir paredzēts mīkstināt atbildību par nodarīto zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu cietušajam vai radītā kaitējuma novēršanu (KL 47. panta pirmās daļas 3. punkts).2 Mīkstinoša apstākļa nozīme ir cieši saistīta ar taisnīguma nodibināšanu, panākot sākumstāvokļa atjaunošanu vai situācijas pasliktināšanas iespējas nepieļaušanu, ko aizskar noziedzīgs nodarījums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes