ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Marts 2017 /Nr.12 (966)

Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata
Mg. iur.
Paula Kreicšteina
zvērinātu advokātu biroja “Spīgulis & Kukainis” zvērināta advokāta palīdze 

Rakstā autore sniedz pārskatu par Konkurences likuma 21. panta piemērošanu praksē, kā arī analizē Konkurences likumā, Civillikumā un Civilprocesa likumā teorētiski paredzēto kārtību un praktiskās problēmas, ceļot prasību par zaudējumu piedziņu lietās, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem. Konkurences padome laika posmā no 2002. gada līdz 2016. gadam ir pieņēmusi vismaz 100 lēmumus par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu, tomēr tiesības civiltiesiskā kārtībā censties atgūt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus tiek izmantotas tikai piecos gadījumos. Autores ieskatā, šādu prasību būtu vairāk, ja rastos tiesu prakse, kurai veidoties traucē pārlieku gramatiska un vēsturiska Civillikuma normu interpretācija zaudējumu aprēķina un pierādīšanas pienākuma sadaļās. Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem, atšķiras ar to, ka tai ir citāds juridiskais pamatojums, kurš galvenokārt izriet no Eiropas Savienības tiesībām. Vienlīdz ar atšķirīgu pieeju materiālo tiesību normu piemērošanā arī šādas prasības izskatīšanas procesuālajai pusei ir jāatšķiras no ierastās kārtības.

2014. gada 26. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES). Direktīvas 2014/104/ES mērķis bija vienādot procesuālo un zināmā mērā arī materiālo tiesību principus, lai vairotu šādas zaudējumu piedziņas lietas tiesā un veicinātu personu tiesības saņemt reālu zaudējumu atlīdzību. Direktīva 2014/104/ES bija jāievieš nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim, kas uz šo brīdi diemžēl vēl nav paveikts. Tomēr raksta autore tic, ka agrāk vai vēlāk tas tiks izdarīts, tādēļ rakstā sniegts arī ieskats par neizbēgamām izmaiņām Civilprocesa likumā un Konkurences likumā, ieviešot Direktīvu 2014/104/ES.

 

1. Konkurences likuma pārkāpums

Konkurence nozīmē cīņu vai sāncensību pēc pārākuma1 starp konkurentiem, kas saskaņā ar Konkurences likumu2 ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē. Pēc būtības konkurence ir normāla parādība tirgus dalībnieku starpā kāda konkrēta tirgus ietvaros, tomēr līdz brīdim, kamēr tā ir godīga un vienlīdzīga. Darbības, kuru rezultātā tirgus dalībnieku konkurence kļūst negodīga un ierobežojoša, visbiežāk kopumā ir aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Konkurenci ierobežojošu darbību rezultātā kādai personai tiek nodarīts kaitējums. Tā pārmaksā par preci, kuru normālas konkurences apstākļos būtu pirkusi par zemāku cenu, vai tiek izstumta no tirgus, zaudējot iespēju gūt ienākumus un peļņu. Jebkurā no gadījumiem jāveic aktīvas darbības, lai Konkurences likuma pārkāpums tiktu konstatēts.

 

2. Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšana

Personai, kura uzskata, ka attiecībā uz to tiek pārkāpts Konkurences likums, pastāv divu veidu rīcības modeļi:

– vērsties ar iesniegumu Konkurences padomē, sniedzot ziņas par pārkāpumu;

– celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Uz šādām iespējām norāda Konkurences likuma 20. pants, kurā noteikts, ka Konkurences likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa, kurai šādā gadījumā ir tiesības 1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Konkurences likums un Eiropas Savienības konkurences tiesības, 2) veikt darbības, kas novērš Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, 3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par pārkāpumu.

Tātad persona var izvēlēties starp diviem variantiem. Visbiežāk praktizētais – vērsties Konkurences padomē ar iesniegumu par lietas ierosināšanu un pārkāpuma konstatēšanu un, kad pārkāpums konstatēts, celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā par zaudējumu piedziņu, kas radušies Konkurences likuma pārkāpuma rezultātā. Alternatīvi – uzreiz vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūdzot konstatēt un atzīt Konkurences likuma pārkāpumu un vienlaikus izvirzot prasījumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Sākotnēji var šķist, ka otrais variants ir labāks un lietderīgāks, jo kādēļ gan jātērē resursi un laiks, lai vērstos iestādē, ja to visu var panākt ar prasības pieteikumu tiesā vienas prasības ietvaros. Tomēr otrajam variantam arī ir savi trūkumi, kas tieši saistīti ar konkurences tiesību specifiku. Tiesa, kopš 2016. gada 15. jūnija Konkurences padomei vairs nav pienākums ierosināt lietu uz iesnieguma pamata. Līdz attiecīgo grozījumu Konkurences likumā spēkā stāšanās brīdim Konkurences likuma 23. pantā bija noteikts, ka Konkurences padome lietu ierosina, ja persona iesniedz rakstveida iesniegumu. Šobrīd Konkurences padome ir tiesīga pati izvēlēties, kuros gadījumos tā lietu ierosinās. Šāda kārtība tika pamatota ar apsvērumiem, ka tiesības uz administratīvo procesu iestādē nav absolūtas un valsts ne vienmēr nodrošina privātpersonām jebkura jautājuma izskatīšanu iestādē, turklāt privātpersonām tiek saglabātas tiesības vērsties tiesā un lūgt konstatēt konkurences tiesību pārkāpumu un saņemt zaudējumu atlīdzību.3 Tātad jārēķinās ar to, ka Konkurences padome lietu var arī neierosināt. Šādā gadījumā vienīgais ceļš pārkāpuma konstatēšanai būs tiesas ceļā, neskatoties uz to, ka Konkurences padomes izmeklēšanu varētu uzskatīt par efektīvāku, uz ko norāda tālākais.

Neskatoties uz to, ka uz Direktīvas 2014/104/ES pamata topošie grozījumi Civilprocesa likumā un Konkurences likumā vēl nav stājušies spēkā, Direktīva jau šobrīd ir netieši iedarbīga.

2.1. Vēršanās Konkurences padomē par pārkāpuma konstatēšanu

Konkurences padome uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums,4 un tās mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos.5 Konkurences padome pieņem lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Konkurences likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām
Civilprocesa likums1 ir to Latvijas tiesību normu kodifikāciju vidū, kas pēdējo gadu laikā visai bieži un regulāri piedzīvo dažādus grozījumus. Daži no šiem grozījumiem ir saistāmi arī ar izmaiņām jurisdikcijas jeb, Civilprocesa ...
Sannija Matule
Intervija
Kādēļ tapis un ko paredz ģenerālprokurora jaunais rīkojums
Pirms mēneša virsprokuroru sanāksmē par prokuratūras darbu aizvadītajā gadā, uzrunājot klātesošos kolēģus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers konkrēti norādīja: "Koruptīvie noziegumi un noziegumi finanšu un ekonomiskajā sfērā ...
Sannija Matule
Juridiskā literatūra
Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās
Ir likts pamatakmens Latvijas apdrošināšanas tiesību doktrīnā, kuras akūtā nepieciešamība izjusta gan ikdienas darbā nozarē, gan risinot strīdus tiesas zālē, – tā par pagājušo trešdien, 15. martā, neformālā pasākumā ...
Sannija Matule
Informācija
Advokatūras dienu priekšplānā izvirza bērnu tiesības
Pagājušonedēļ aizritēja gadskārtējās Advokatūras dienas, kas arī šoreiz ietvēra vairāku pasākumu kopumu, to skaitā zvērinātu advokātu sniegtās bezmaksas juridiskās konsultācijas iedzīvotājiem visā Latvijā un konferenci. Lai ...
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
Tiesību politika
KNAB darba rezultāti un prioritātes
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis Ministru kabinetam un Saeimai ziņojumu "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbību 2016. gadā". Otrdien, 14. martā, šīs ziņojums tika skatīts Saeimas ...
AUTORU KATALOGS