ŽURNĀLS Intervija

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā¹). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),² kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā.

SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF³ jeb Bernes konvencijas dalībnieces.

Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS.