ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Maijs 2017 /Nr.22 (976)

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija
3 komentāri
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja 
Daiga Nāckalna
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Amicus Curiae” 

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam.

Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punkts1 noteic, ka, atsavinot dzīvokļa īpašumu juridiskajai personai, kas veic komercdarbību, uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram, ir jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 6 % no dzīvokļa īpašuma vērtības (eiro). Šī tiesību norma pretēji vispārējam regulējumam, kas ietverts iepriekš minēto MK noteikumu Nr. 1250 5. punkta 5.1.–5.3. apakšpunktā, paredz paaugstinātu (vismaz trīs reizes lielāku) valsts nodevas likmi, ja īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz "dzīvokļa īpašumu", proti, jebkuru telpu, ja vien tā atrodas daudzdzīvokļu namā vai daudzdzīvokļu namu apbūves kompleksā, tostarp veikalu telpām, noliktavām, pagrabiem, siltummezgliem, autostāvvietām, elektrības sadales telpām u.tml., un to īpašumā iegūst juridiskā persona, kura veic komercdarbību.

Šī norma, kas juridiskajai persona, kura veic komercdarbību, paredz pienākumu maksāt trīskārt palielinātu valsts nodevu, salīdzinot ar fiziskajām personām, tostarp saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālajiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī biedrībām, nodibinājumiem un citām juridiskajām personām, kuras nav komersanti, autoru ieskatā, būtiski aizskar komersantu Satversmes 91. un 105. pantā noteiktās pamattiesības, diskriminējot juridiskās personas un to īpašniekus jeb kapitāla daļu turētājus gan pēc to izvēlētās uzņēmējdarbības formas, gan pēc pirkuma objekta juridiskā statusa (ja tiek atsavinātas nedzīvojamās telpas nedzīvojamā ēkā vai visa dzīvojamā ēka ar vai bez zemes atsavinājumu, maksājama valsts nodeva 2 % apmērā).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
24. Maijs 2017 / 12:58
0
ATBILDĒT
(c): Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei
===============

Pierādīta - nē. Mēģināts pamatot - jā.
Pa tam lāgam sabiedriskā labuma biroja "Amicus Mentis Hospitium"
23. Maijs 2017 / 13:00
2
ATBILDĒT
pētnieki ir secinājuši, ka rakstā aktualizētā problēma ir vienkārši risināma teleoloģiskās redukcijas ceļā. Proti, tā kā sīkie grauzēji, blusas, utis, blaktis un tarakāni var dzīvot arī nedzīvojamās telpās un telpu grupās, it sevišķi: ēdnīcās, slimnīcās, skolās un pat, piedodiet, Rīgas domē, pilnīgi visas telpas un telpu grupas ir atzīstamas par dzīvojamām.
Seskis
23. Maijs 2017 / 09:59
0
ATBILDĒT
Gaišajām autorēm īsteni aktuāls un sirdi plosošs raksts izdevies! Patiesi, patiesi, Seskis uzrunā godātos Jurista Vārda lasītājus - vai jūs zināt, kas ir dzīvokļa īpašums Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" izpratnē? Atbildi Seska vecās acu protēzes minētajos noteikumos atrast nespēj. Ielūkojoties Zemesgrāmatā, kā dzīvokļa īpašumu var reģistrēt viendzīvokļa ēkas sastāvā esošu telpu, funkcionāli saistītu vai nesaistītu būvi, piemēram, Seska vistu būri pie „Tupenīšu" mājām. Dzīvokļa īpašumu var korroborrrēt arī kā ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītu vai nesaistītu telpu/būvi Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Savukārt kopīpašumā esošās mājās bieži vien tiek slēgti lietošanas līgumi, un Zemesgrāmatā izdarīti ieraksti, ka, piemēram, Sklandrauša kunga lietošanā ir dzīvoklis Nr.666 un nedzīvojamās telpas Nr.1, 2 u.t.t. Atkal parādās jēdziens „dzīvoklis", kas veido personas kopīpašumā esošo daļu, un kuru persona var atsavināt Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Jāsecina, ka likumdevējs speciāli ir izvairījies no jēdziena „dzīvokļa īpašums"definēšanas, lai atstātu likuma robu, un kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar komercdarbību, ievietotu tādā kā Prokrusta gultā, un visos gadījumos, kad tiek atsavināts netverami plaši saprotamais dzīvokļa īpašums, noplēstu 6% nodevu. Nav glīti, likumdevēj, nav glīti!
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Intervija
Vienotais patents stimulēs ne vien inovatīvu uzņēmējdarbību, bet arī Latvijas advokātu izaugsmi
Latvijas Republikas Patentu valde 2017. gada 26. aprīlī rīkoja semināru "Intelektuālā īpašuma tiesības: aizsardzība un īstenošana". Tajā uzstājās arī Eiropas Patentu iestādes direktore patentu tiesību un daudzpusējas sadarbības ...
Jurista Vārds
Notikums
Ievēlēta Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Satversmes tiesas jaunās vadības ievēlēšanas process, 16. maijā tiesnešiem nobalsojot par prof. Sanitu Osipovu kā jauno tiesas priekšsēdētāja vietnieci. Viņu šim amatam izvirzīja 8. maijā par ...
Jurista Vārds
Notikums
Leģendārais profesors atklāj memuāru un laikabiedru atmiņu grāmatu
Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā 17. maija pēcpusdienā, klātesot pašam grāmatas galvenajam varonim un plašam profesora līdzgaitnieku, bijušo un esošo darba kolēģu un draugu lokam, tika svinīgi atklāta vēl nebijusi atklāta un ...
Jānis Zuļķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Taisnīgs sods un sodāmība
Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par ...
Valsts kontrole
Tiesību politika
Valsts kontrole: izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai
Valsts kontrole ir noslēgusi revīzijas ziņojumu,1 izvērtējot, vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva. Veicot šo revīziju, Valsts kontrole analizēja arī izdienas pensiju jomu un secināja, ka tā ...
AUTORU KATALOGS