ŽURNĀLS Informācija

13. Jūnijs 2017 /Nr.25 (979)

Sestās Baltijas Arbitrāžas dienas Rīgā
Prof. Boriss Karabeļņikovs uzskata, ka arbitrāžas reforma ir radījusi lielu neskaidrību, kā rezultātā to var interpretēt arī tā, ka komercstrīdu, kuros viena puse ir Krievijas valsts, izskatīšana šķīrējtiesā Krievijā principā ir aizliegta.
Boriss Koļesņikovs

1. un 2. jūnijā Rīgā norisinājās sestās Vācijas Arbitrāžas institūta (Deutsche Institution für Schiedsgerichtsbarkeit e.V.) Baltijas Arbitrāžas dienas. Šo dienu ietvaros Rīgas Juridiskajā augstskolā notika konference, kuras tēma šogad bija komercarbitrāža, kurā ir iesaistītas valstis vai valstīm piederošas kapitālsabiedrības, vai citas juridiskās personas, galveno uzmanību veltot Irānas, Krievijas, Turcijas un Ukrainas situācijas un pieredzes analīzei. Šogad konference pulcēja profesionāļus un interesentus no 19 dažādām valstīm.

Konferenci ar uzrunu atklāja Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors, profesors Dr. Mels Kenijs (Mel Kenny), aicinot konferences dalībniekus uz iedvesmojošu konferenci. Tāpat konferences atklāšanā ar īsu uzrunu uzstājās Vācijas Arbitrāžas institūta Berlīnes biroja vadītāja Korinna fon Trota (Korinna von Trotha), informējot par Vācijas Arbitrāžas institūta aktivitātēm – Alternatīvās strīdu risināšanas dienām Barselonā, spriedumu apkopošanas projektu un iespējām Berlīnē rīkot dažādus arbitrāžai veltītus pasākumus. Konferences atklāšanā uzrunu teica arī konferences galvenā sponsora – zvērinātu advokātu biroja "bnt" Latvijas partneris Teiss Klaubergs (Theis Klauberg), piesakot konferences tēmu.

Konferences pirmajā dienā diskusijas paneli vadīja Rīgas Juridiskās augstskolas asociētā profesore Dr.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Inteliģentiem cilvēkiem politikā ir grūti  
Pašlaik Ilma Čepāne ir "tikai" Latvijas Universitātes profesore – lasa lekcijas savā iecienītajā vides tiesību nozarē un vada maģistra darbu izstrādi. Taču vēl pirms neilga laika viņa vadīja Juridisko komisiju – vienu no Saeimas ...
6 komentāri
Ilona Sabīne Sviķe
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūras maiņas pieļaujamība un metodoloģija civillietās
Judikatūras maiņa ir samēra bieži sastopams fenomens Latvijas tiesu praksē, un, ievērojot tiesas neatkarību, tiesa ir tiesīga atkāpties no aktuālās judikatūras. Minētās tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – ...
1 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina
Nodoma izpratnes problemātika krimināltiesībās neaprobežojas ar agrākajās publikācijās skartajiem jautājumiem.1 Tāpēc šī raksta galvenais uzdevums ir noskaidrot: vai nodoma definīcijā bija jāiekļauj nodarījuma kaitīguma ...
4 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Rakstu krājums par tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principiem
Idejas un zinātniskās atziņas, kas izskanēja 2016. gada janvārī notikušajā Tiesību zinātņu pētniecības institūta rīkotajā zinātniskajā konferencē "Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Paaugstina advokātu eksāmena prasības
Ministru kabineta (MK) 6. jūnija sēdē valdība izskatīja divus Tieslietu ministrijas (TM) iesniegtus MK noteikumu projektus, kas groza advokātu eksāmenu kārtību, – MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS