ŽURNĀLS Numura tēma

4. Jūlijs 2017 /Nr.28 (982)

Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis
2 komentāri
Mg. iur.
Kārlis Piģēns
Ekonomikas ministrijas Gāzes tirgus un infrastruktūras nodaļas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants 

Zemes dzīļu derīgās īpašības ir iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.1 Zemes dzīļu derīgās īpašības Latvijas Republikā līdz šim nav plaši izmantotas, jo līdz šim plaši nav tikuši iegūti nedz energoresursi, nedz citi ķīmiskie elementi vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums, jo nav bijusi sabiedrības interese, ekonomiska rakstura stimulu un nav arī pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Secīgi Latvijā praktiski nav bijis izmantots līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Un tas ir radījis situāciju, ka sabiedrībā, sākoties pirmajām diskusijām, jau rodas nesapratne un kolīzijas, kā arī dažādas interpretācijas.

Latvijā zemes dzīļu īpašumtiesības ir atrunātas Civillikumā un vairākos speciālajos nozares likumos, piemēram, Enerģētikas likumā, likumā "Par zemes dzīlēm". Latvijā ir ieviests īpašumtiesību modelis, ka zemes dzīlēs esošie energoresursi pieder tam īpašniekam, kam pieder zemes virskārta. Šāds modelis Eiropas Savienībā ir sastopams ļoti reti.

Mūsdienās privāttiesības uz dabas resursu īpašumtiesībām arvien vairāk sašaurinās par labu kopējai sabiedriskajai interesei. Individuālajām tiesībām izmantot zemi vai apgūt derīgos izrakteņus vairs nav priekšrocību pār kopējo sabiedrisko interesi vides aizsardzībā.2

Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
6. Jūlijs 2017 / 10:36
0
ATBILDĒT
Civillikuma 1042. pants paredz, ka zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas (citāts iz raksta).
Viss ir pareizi un pamatoti, tomēr ir viens būtisks astronomiski ģeofizisks apstāklis - zemeslode ir apaļa ar eliptisku formu. Ja, piemēram, Seskis raksies savās „Tupenīšu" zemju dzīlēs, agrāk vai vēlāk tiks sasniegta, piemēram, Austrālijas teritorija. Arī Austrālijas Tomass, meklējot zemes dzīlēs optimālu temperatūru strausu olu inkubatoram, agrāk vai vēlāk izraksies Seska māju pagalmā. No minētā secināms, ka zemeslode patiesībā atrodas Planētas iedzīvotāju kopīpašumā, bet ikviens var prasīt kopīpašuma dalīšanu reālās daļās. Tā kā, lūdzu, izgrieziet Seska zemīti ar piekrītošajām zemes dzīlēm no zemeslodes kopējās masas!
Tā vietā Valsts vara piemēro ierasto publiskās varas pamatprincipu - ikvienam ir tiesības uz īpašumu, ciktāl no īpašuma nevar gūt peļņu. Tikai Valsts drīkst baudīt augļus, pieaugumus un zemes pieskalojumu dzīlēs esošus labumus. Drīz jau Seskis vairs nedrīkstēs ar koka šķīvi upē zeltu skalot un rakties māla izskalojumos, dimantus meklējot. Pat pazemes ūdeņiem Valsts grib ķepu uzlikt , lai cilvēciņš dziļurbumu nevar izurbt. Bet kur lai ūdeni ņem? Lauku teritorijās ierastās akas ir pilnīga atkarība no kaimiņa labvēlības. Seska pagastā ir iecienīta smalka atriebības forma - ne tā paskatījies, un, še tev, akā iemet dzīvsudrabu, kas var radīt gremošanas traucējumus. Nesen Seskis pamanīja, ka spīvā kaimiņu Vancenīte ber otras kaimiņienes Mirdziņas akā veļas pulveri Tide. Ieraugot Seska jautājošo skatienu, Vancenīte skaidroja, ka Mirdziņa esot liela maita, savukārt ārsts P.Apiņa kungs jau ilgstoši televīzijas raidījumos skaidrojot, ka personas, kas atrodas regulārā kontaktā ar veļas pulveri, pēc noteikta laika posma mainot dzimumu. Tāpēc esot pamats paļauties, ka Mirdziņa pēc kāda gadiņa pārvērtīšoties par nodzērušos lauku veci.
Tādējādi, lai atrisinātu minētās un vēl daudzas citas problēmas, Seska ieskatā optimālākais risinājums ir zemeslodes parcelācija un sadalīšana reālās daļās, atbilstoši katra īpašuma robežām. Nekas jauns nav jāizgudro, Planētu apdzīvo par cilvēku daudz senākie un gudrākie posmkāji, piemēram, bites un termīti. Katrā bišu stropa rāmīti ir daudz šūnu, kas pildītas ar medu. Tāpēc Seskis ierosina veikt globālu privātīpašumu iešūnošanu, tad katram īpašumam tiks iešūnotas atbilstošas zemes dzīles, bet Valsts ar savu rijīgumu un teritoriālo vienotību varēs iet pupās!
sm.
4. Jūlijs 2017 / 13:15
1
ATBILDĒT
Zemes dzīļu regulējuma reforma bija nepieciešama, taču panāktais risinājums ir valstij neizdevīgs un birokrātisks. Netiek būtiski paplašinātas valsts īpašumtiesības uz zemes dzīlēm, turklāt paredz lielu birokrātisko slogu un izmaksas - katrs nogabals jānosaka atsevišķi, jāvienojas ar īpašnieku par tā lietošanu, jāparedz kompensācijas utt.
visi numura raksti
Kārlis Piģēns
Numura tēma
Numura tēma: dabas resursu un enerģētikas tiesības
Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Enerģētika ir viens no sektoriem, kas tieši ietekmē valsts ...
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Rakstu krājums – veltījums Satversmei
Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti.
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu
Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada ...
Gatis Junghāns, Renāte Štāle
Numura tēma
Eiropas elektroenerģijas tīkla kodeksi un to īstenošana Latvijā
Eiropas enerģētikas politikas trīs galvenie mērķi ir: nodrošināt drošu elektroapgādi, izveidot konkurētspējīgu Eiropas iekšējo elektroenerģijas tirgu un dekarbonizēt elektroenerģijas sektoru. Lai tos sasniegtu, tiek izstrādāti un ...
Haralds Skarbnieks
Numura tēma
Iestādei ar tiesas spriedumu uzliktais pienākums un tā pārvērtēšana citā tiesvedībā
Raksta mērķis ir aplūkot tiesas sprieduma izpildes jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu administratīvajā lietā iestādei ir uzdots izdot labvēlīgu administratīvo aktu, kas var tikt atcelts citā ...
AUTORU KATALOGS