ŽURNĀLS Numura tēma

1. Augusts 2017 /Nr.32 (986)

Īsumā par kultūras mantojuma un mākslas tiesību nozari Baltijas valstu reģionā
LL.M
Irina Oļevska
zvērināta advokāte ar diplomu mākslas tiesībās 

Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām un presē aktīvi atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai atrašanas gadījumiem. Ikdiena ir daudz prozaiskāka nekā avīžu virsraksti, un ar vairākiem aspektiem saskaras ikviens no mums.

Mūsu valstī vēsturisku apstākļu dēļ kultūras mantojuma tiesiskais regulējums ilgu laiku nebija likumdevēja prioritāte, tomēr pēdējos gados tam tiek veltīts arvien vairāk uzmanības. Autore sniedz ieskatu kultūras mantojuma un mākslas tiesību aktualitātēs, kā arī informē par jaunākajām izglītojošām aktivitātēm Baltijas valstu reģionā šajā maz izpētītajā tiesību jomā.

Mākslas tiesību plašais tvērums

Kultūras mantojuma un mākslas tiesības sadzīvē ir uzskatāmas par luksusa tiesību jomu. Šāds iespaids rodas no izsoļu namu paziņotajām rekordlielām pārdošanas cenām (piemēram, Pablo Pikaso glezna "Alžīrijas sievietes" 2015. gadā tika pārdota par 179,3 miljoniem ASV dolāru) 1 un aktīvi presē atspoguļotajiem mākslas darbu zagšanas vai atrašanas gadījumiem.

Daži piemēri. 1911. gadā itāļu strādnieks Vinčenco Peružija (Vincenzo Peruggia) nozaga slavenā mākslinieka Leonardo da Vinči darbu "Mona Liza" no Parīzes Luvras muzeja sienas. Peružija bija aizturēts (un vēlāk notiesāts uz 380 dienām cietumā) pēc diviem gadiem 1913. gadā. Glezna "Mona Liza" tika atgūta un atgriezta Luvras muzeja telpās. Šī gadījuma plašs atspoguļojums medijos padarīja gleznu "Mona Liza" par pazīstamāko pasaules mākslas darbu. Klīst baumas, ka krāpnieks no Argentīnas Valfierno ir uztaisījis sešas "Monas Lizas" kopijas pēc Peružijas zādzības un pārdevis tās dažādiem pircējiem, no kuriem katrs uzskatīja savu mākslas darbu par oriģinālu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Novitāte Latvijā – mākslas tiesības
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas īsā laika periodā Latvijas juristu saimei vajadzēja krasi paplašināt savas zināšanas, un augstskolām radās nepieciešamība pēc jaunām mācību programmām, tajās iekļaujot ne tikai jaunu ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori divās Latvijas augstskolās
Latvijas tiesībzinātniekiem piepulcējušies divi jauni tiesību zinātņu doktori – Jānis Kubilis un Rolands Neilands, kuru darbi izstrādāti civiltiesību nozarē un kuri ir orientēti uz ideju un zinātnisku priekšlikumu izstrādi Latvijas ...
Vadims Mantrovs
Numura tēma
Ielu māksla, grafiti un huligānisms (vandalisms)
Ar ielu mākslu tiek saprasti tādi ielu mākslinieku radošās darbības rezultāti jeb darbi, kuri izvietoti publiskās vietās un kuru saturs ir sabiedrībai pieņemams. Ielu mākslas svarīgi elementi ir publiskums un slepenība, jo ielu ...
Līga Ābele, Anita Vaivade
Numura tēma
Praktisks skats uz normatīvo regulējumu kultūras mantojuma jomā
Lai detalizētāk aplūkotu pašreizējo situāciju mākslas tiesību jomā, un konkrētāk – kultūras mantojuma regulējumā un nākotnes perspektīvās, "Jurista Vārds" lūdza sniegt savu komentāru divām ekspertēm mākslas tiesību jomā: ...
Rolands Žīgurs
Numura tēma
Piesavināšanās jēdziens mākslas tiesībās
Saskaņā ar autortiesību pamatprincipiem bez autora atļaujas viņa darbu nedrīkst izmantot, tomēr mūsdienu mākslas tendences uzskatāmi demonstrē, ka populāri mākslinieki netraucēti pārkāpj autortiesības regulējošo normatīvo aktu ...
AUTORU KATALOGS