ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Septembris 2017 /Nr.37 (991)

Administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
1 komentāri
Mg. iur.
Inese Baikovska
Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Juridiskā zinātne" doktorante 

Administratīvo pārkāpumu lietas, kurā spēkā stājies nolēmums – atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, garantē taisnīga nolēmuma pieņemšanu un administratīvi sodītās personas tiesības uz taisnīgu nolēmumu. Tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais regulējums negarantē visām administratīvā pārkāpuma lietā iesaistītajām personām vienlīdzīgas tiesības uz pieteikuma iesniegšanu jaunatklātu apstākļu dēļ, tādā veidā netiek pilnvērtīgi nodrošinātas iesaistīto personu cilvēktiesību aizsardzības garantijas.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta1 pirmo teikumu ikvienai personai tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādas garantijas dod arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6. pants.2 Savukārt likuma "Par tiesu varu" 16. pants3 prezumē, ka tiesas spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms un tam ir likuma spēks. Tātad šāds spriedums nav pārsūdzams un tādējādi tiek nodrošināta tiesiskā stabilitāte.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "taisnīga tiesa" ietver divus aspektus – taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta.4 Jēdziena "taisnīga tiesa" tvēruma viens no elementiem ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Juris Meščerjakovs
18. Septembris 2017 / 20:38
0
ATBILDĒT
Mani ir tāds kāzus, ka cietušam ateica pieteikumu, jo nav subjekts tādam pieteikumam. Lai gan tas bija vienīgā iespēja novērst acīmredzamu kļūdu.
Cita starpā tā vietā, lai smazinātu labticīgu sūdzību iespējas likumdevējam būtu jāpārdomā, vai izmaiņas procesuālso likumos, kad lēmums par tiesas konstatēto, ka nav iesniegta pilnvara vai nav parakstīts dokuments tiešām ir pamatoti noteikts kā nepārsūdzams.
Konkrēti man ir sanācis saskarties, ka tiesnesis ir rupji kļūdījies - neva pamanījis iesniegtu pilnvaru, vai konstatējis, ka elektroniski parakstīts dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu nav parakstīts.
Ko šādos gaījumos - sūdzēties par rupju nolaidību?
Arī prokurora protests šādos gadījumos nav iespējams. Sniegt no jauna? Noilgums...
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Intervija
Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības
Latvija ver lepoties ar augsta līmeņa juristu, kuri guvuši panākumus ārpus valsts pārvaldes, pārstāvniecību Pastāvīgajā šķīrējtiesā. Kopš pavasara šādā lomā ir arī Latvijas Republikas pārstāve Pastāvīgajā ...
Dita Svārupa
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja gribas nozīme un tās skaidrošana
Likumdevēja gribas noskaidrošana un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā sistēmā ir būtisks un tai pašā laikā padziļināti neizpētīts jautājums. Likumdevēja griba kā viens no tiesību normu interpretētāju palīglīdzekļiem ir vērā ...
1 komentāri
Tiesību politika
Tieslietu ministrs – par tieslietu nozares prioritātēm valsts budžetā
1 komentāri
Datu valsts inspekcija
Tiesību politika
Komerciāli paziņojumi e-pastā un viedtālrunī: no datu valsts inspekcijas skatpunkta
Datu valsts inspekcija Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmajā daļā noteiktās kompetences ietvaros norāda, ka paziņojumu, kas atbilst minētā likuma 1. panta 3. punktā noteiktajam, ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)
Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un ...
AUTORU KATALOGS