ŽURNĀLS Tiesību politika

5. Septembris 2017 /Nr.37 (991)

Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)

Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā.

Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā.

Raksta turpinājums. Pirmo daļu skat. "Jurista Vārds" Nr. 36, 29.08.2017.
 

V. Pamattiesību jautājumi

Igaunija

2015. gada 15. maijā Igaunijā tika pieņemti grozījumi Igaunijas konstitūcijā, samazinot vecuma slieksni balsošanai pašvaldību vēlēšanās un nosakot, ka tajās var balsot 16 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi.1

Savukārt 2016. gada 1. janvārī Igaunijā stājās spēkā Reģistrēto partnerattiecību likums (Registered Partnership Act), kas paredz tiesības reģistrēt kopdzīvi neatkarīgi no dzimuma. Viendzimuma pāriem tiek sniegta tāda pati tiesiskā aizsardzība, kāda tā ir dažāda dzimuma pāriem (izņemot laulības un adopciju).

Īrija

Īrijas konstitūcijā 2015. gada 29. augustā izdarīts grozījums, kas paredz papildināt konstitūciju ar normu, kas nosaka, ka laulība var tikt noslēgta saskaņā ar likumu starp divām personām neatkarīgi no dzimuma.2 Turklāt šis priekšlikums tika atbalstīts tautas nobalsošanā. Šāda valsts paradigmas maiņa nenotika nejauši. Tiek norādīts, ka tas ir ieinteresētu personu 10 gadu ilgas kampaņas par vienlīdzību un katoļu baznīcas neviennozīmīgās attieksmes rezultāts.3

Itālija

Pēc gadiem ilgām diskusijām un sīvas konservatīvo politiķu un katoļu baznīcas pretestības Itālija kļuva par pēdējo lielo Rietumvalsti, kas juridiski atzina viendzimuma personu savienību, apstiprinot Civiltiesisko attiecību likumu (Civil Union Bill).4

"Likumprojekts ir radījis civillaulību institūtu starp viena dzimuma personām. Turklāt tekstā precīzi semantiski atdalītas jaunās savienības un laulības. Pēc būtības dokuments ierosina ieviest jaunu ģimenes tiesisko institūtu, kas atšķiras no tradicionālajām laulībām, taču ir tām līdzīgs – viendzimuma civilajā savienībā dzīvesbiedri var izvēlēties kopīgu uzvārdu, un uz viņiem attieksies vīra un sievas parastās tiesības.

Dokumenta sākotnējā versijā bija iekļauts pants par adopciju. Tas noteica, ka vienam no dzīvesbiedriem atļauts adoptēt sava partnera bērnu. Šis pants kļuva par strīdus ābolu diskusijas laikā Senātā, kā rezultātā tika pieņemts lēmums izslēgt šo pantu no dokumenta. Likumprojekta galīgajā redakcijā tika izslēgta arī viena dzimuma dzīvesbiedru saistība glabāt uzticību."5

Kipra

Kipras parlaments 2016. gadā atcēlis konstitūcijā paredzēto nāvessodu kā kriminālsoda izpildes iespēju. Kā norādīts priekšlikuma pamatojumā, Kipra kā tiesiska valsts, kas aizsargā cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz dzīvību, nevar atbalstīt nāvessodu, kā arī Kiprai ir saistošas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības konvencijas, kas nepieļauj nāvessodu. Praksē nāvessods pēdējās desmitgadēs nav ticis izpildīts.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Intervija
Šķīrējtiesu procesos svarīgi pārzināt procesuālās tiesības
Latvija ver lepoties ar augsta līmeņa juristu, kuri guvuši panākumus ārpus valsts pārvaldes, pārstāvniecību Pastāvīgajā šķīrējtiesā. Kopš pavasara šādā lomā ir arī Latvijas Republikas pārstāve Pastāvīgajā ...
Inese Baikovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem
Administratīvo pārkāpumu lietas, kurā spēkā stājies nolēmums – atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, garantē taisnīga nolēmuma pieņemšanu un administratīvi sodītās personas tiesības uz taisnīgu nolēmumu. Tomēr ...
1 komentāri
Dita Svārupa
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumdevēja gribas nozīme un tās skaidrošana
Likumdevēja gribas noskaidrošana un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā sistēmā ir būtisks un tai pašā laikā padziļināti neizpētīts jautājums. Likumdevēja griba kā viens no tiesību normu interpretētāju palīglīdzekļiem ir vērā ...
1 komentāri
Tiesību politika
Tieslietu ministrs – par tieslietu nozares prioritātēm valsts budžetā
1 komentāri
Datu valsts inspekcija
Tiesību politika
Komerciāli paziņojumi e-pastā un viedtālrunī: no datu valsts inspekcijas skatpunkta
Datu valsts inspekcija Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 12. panta pirmajā daļā un 13. panta pirmajā daļā noteiktās kompetences ietvaros norāda, ka paziņojumu, kas atbilst minētā likuma 1. panta 3. punktā noteiktajam, ...
AUTORU KATALOGS