Lai gan Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?" ziņojums ikkatram interesentam ir brīvi pieejams jau pāris mēnešus un tiesību politikas veidotājam tā saturs ir labi zināms, pagājušonedēļ šis pētījums tika īpaši prezentēts – vispirms 11. septembrī pēc vasaras brīvdienu pauzes pirmoreiz sanākušajā Tieslietu padomes sēdē, bet dažas dienas vēlāk arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tādējādi gan Valsts kontrolei (VK), gan tās uzklausītājiem nācās atgriezties pie tēmas par tiesu darbības efektivitātes izvērtējumu, atklājot arī atšķirīgus viedokļus par revīzijā gūtajiem secinājumiem.
Revīzijas ietvars un mērķi
Piesakot Tieslietu padomes kārtējās sēdes darba kārtību un kā pirmo no tās punktiem – VK revīzijas ziņojuma prezentāciju, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atzina, ka ir neierasti, ja VK nenodarbojas ar matemātiskām naudas plūsmām, bet gan galvenokārt runā par tādiem jēdzieniem kā lietderība un efektivitāte. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa to izskaidroja, norādot, ka revīzija par tiesu iekārtas attīstības izvērtējumu ir arī viens no VK stratēģiskās attīstības virzieniem, "jo pēdējā laikā papildus tam, ka vērtējam gan uzskaites, gan likumības jautājumus, ļoti būtisku resursu esam nolēmuši veltīt arī tam, kā tiek īstenotas dažādas definētās politikas un kas no tā ir izdevies, secinot, kādi pasākumi turpināmi, lai reformas būtu sekmīgas".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes