ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Oktobris 2017 /Nr.41 (995)

Sociālo dzīvojamo telpu izīrēšanas tiesiskās problēmas
Mg. iur.
Jeļena Puzirevska
Jūrmalas pilsētas domes Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļas vecākā referente 

Indivīda tiesības uz drošību un patvērumu plašākā izpratnē garantē katram cilvēkam kopš dzimšanas brīža piemītošās cilvēktiesības. Pie cilvēka pamattiesībām pieskaitāmas tādas tiesības kā tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību u.c. tiesības. Ne mazāk svarīgas un aizsargātas ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesības uz mājokli. Gan starptautiskos publiskos tiesību aktos, kurus Latvijas Republika ir atzinusi par sev saistošiem, gan nacionālajās tiesību normās ir iekļauts tiesību uz mājokli nodrošinājums ikvienam cilvēkam. Rakstā ir apzinātas normatīvā regulējuma problēmas, kas saistās ar sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, uz kuru pamata izvirzīti priekšlikumi tiesiskā regulējuma un iestādes prakses pilnveidošanai.

Sociālās dzīvojamās telpas institūts

Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības dzīvojamā telpa, kurai ar pašvaldības domes lēmumu ir noteikts sociālā dzīvokļa statuss. No minētā izriet, ka sociālai dzīvojamai telpai piemīt īpašību kopums, kas to atšķir no citiem mājokļiem, kurus izīrē pašvaldība. Skaidrības ieviešanai jāmin, ka būtiskākās atšķirības, kas izdala sociālo dzīvojamo telpu no pašvaldības izīrētā dzīvokļa, ir šādas: sociālai dzīvojamai telpai normatīvajos aktos noteikta maksimāli pieļaujamā platība; tā tiek izīrēta likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" (turpmāk arī – Likums) un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktam personu lokam; Likums noteic sociālā dzīvokļa termiņu (līdz sešiem mēnešiem); sociālā dzīvokļa īres maksai ir jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem (pašvaldība var segt arī daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem); sociālā dzīvokļa īres līgumu var atjaunot, ja persona pilda īres līguma saistības un atbilst Likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem; Likums izsmeļoši noteic personu loku, kurus var iekļaut sociālās dzīvojamās telpas īres līgumā; Likumā noteikti gadījumi, kuros, izbeidzot sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu, pašvaldībai iestājas pienākums personai (ģimenei) ierādīt citu – mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

Valstij nav pietiekamu dzīvojamā fonda resursu un iespēju sniegt sociālo palīdzību visiem, tādēļ ir jānosaka zināmi kritēriji.1 Kārtību, kādā tiek izīrētas sociālās dzīvojamās telpas, regulē likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām". Minētā likuma 10. panta pirmā daļa paredz, ka sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata personai (ģimenei), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.2 Šādos apstākļos secināms, ka sociālais dzīvoklis netiek izīrēts visiem interesentiem, kas vēlas saņemt pašvaldības palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, bet normatīvajos aktos noteiktam personu lokam.

Šobrīd likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" pastāv vairāki būtiski trūkumi, kas apgrūtina pašvaldības palīdzības sniegšanu mājokļa jautājumu risināšanā.

 

Normatīvā regulējuma pastāvošās nepilnības un to iespējamie risinājumi

Izīrējot sociālos dzīvokļus, praksē nākas saskarties ar būtiskiem trūkumiem sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas tiesiskajā regulējumā. Autore konstatējusi, ka tālāk norādītie grozījumi jāveic gan esošajās tiesību normās, gan Likumā jāiestrādā jaunas. Potenciālo grozījumu saturs aptver gan tīri tehniskas dabas jautājumus, aizstājot spēku zaudējušās tiesību normas ar spēkā esošiem tiesību aktiem, gan jaunu materiāltiesisku normu ieviešanu, kas veiks līdz šim neregulētu vai daļēji regulētu tiesisko attiecību sakārtošanu.

1. Likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. pants, kas noteic personas (ģimenes), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus, satur atsauci uz spēku zaudējušiem tiesību aktiem. Tā, piemēram, minētā Likuma 5. panta otrā daļa noteic, ka persona (ģimene) ir sociāli maznodrošināta (trūcīga), ja tā atzīta par tādu saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību".

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Solvita Olsena
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmais Latvijas ģimenes ārstu streiks: faktiski, tiesiski un prettiesiski
Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu pirmā Latvijas ģimenes ārstu streika tiesiskajos un faktiskajos apstākļos. Ierobežotā raksta apjoma dēļ pilnīga tiesisko apstākļu analīze tajā nav ietverama un minēti tie faktiski apstākļi, ...
1 komentāri
Eva Upīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Ģimenes ārstu rīcība: streiks vai protests
Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam un neizvēršot padziļinātu tēmas analīzi, sniedzu lakonisku viedokli par to, kā juridiski ir novērtējamas Latvijas ģimenes ārstu šovasar īstenotās aktivitātes un arī darbības ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prettiesiska maksa Uzņēmumu reģistrā
Ar Ministru kabineta 2017. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 296 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem"" ieviests jauns maksas pakalpojums ...
11 komentāri
Jurista Vārds
Notikums
Latvijā aizritējusi Baltijas tiesnešu konference un Eiropas Zemesgrāmatu asociācijas seminārs  
Pagājušonedēļ, septembra izskaņā, Latvijā norisinājās gan ikgadējā Baltijas valstu tiesnešu konference, gan Eiropas Zemesgrāmatu asociācijas ikgadējais seminārs, kuru kā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājam ...
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Tiesību politika
Ieteikumi kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izstrādājusi un apstiprinājusi "Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai" (2017. gada 25. septembra ieteikumi Nr. 152),1 lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt ...
AUTORU KATALOGS