ŽURNĀLS Numura tēma

10. Oktobris 2017 /Nr.42 (996)

Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos

Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu.

Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus "vai atturas" portālā "ManaBalss.lv" šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai.

Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – "par", "pret" vai "atturos". Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir "par", bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi.

Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot "atturos", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret.

"Jurista Vārds" lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – "par" vai "pret" – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī.

Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts "Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties".

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi
Rakstā sniegts šā gada 30. marta un 22. jūnija likumu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" vispārīgs apskats un tuvāk skatītas izmaiņas, kas attiecas uz kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieka statusu, jautājumiem attiecībā uz ...
1 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juristu likteņi
Kristaps Valters: senatora amats kā pilsoņa pienākums un ziedošanās  
Gatavojoties Latvijas simtgadei, katra nozare meklē savus viedos priekštečus un lepojas ar viņu mantojumu. Stāstā par Latvijas tiesu sistēmas vēsturi kā viens no pirmajiem neapšaubāmi jāpiemin Kristaps Valters – Latvijas Senāta ...
Ringolds Balodis
Numura tēma
Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties
Sabiedrības vērtējums par Saeimas darbu ir ārkārtīgi zems. Pat Saeimas deputāti, sēžot savos mīkstajos krēslos, nevar nemanīt, ka ar katru gadu cilvēku uzticība parlamenta darbam krītas arvien vairāk. SKDS aptauju rezultāti liecina, ...
1 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juristu likteņi
Kuldīgā kuplos ozols Latvijas Senāta pirmā priekšsēdētāja Kristapa Valtera piemiņai
Godinot pirmo Latvijas Senāta priekšsēdētāju – no Kuldīgas puses nākušo Kristapu Valteru, Augstākās tiesas pārstāvji otrdien, 3. oktobrī, Kuldīgā iestādīja piemiņas ozolu un apmeklēja senatora atdusas vietu Rumbas pagastā. Ar ...
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Skaidrojums par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi ir sagatavojusi informāciju (skaidrojumu) par regulējumu, tiesībām un pienākumiem, kā arī praksi, kad uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pamata notiek likumā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS