ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Oktobris 2017 /Nr.43 (997)

Komerclikums piedzīvojis apjomīgas izmaiņas
Foto: www.lombardiletter.com

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums "Grozījumi Komerclikumā". Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā šā gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvu aprakstu par likumā "Grozījumi Komerclikumā" ietvertajām izmaiņām.

1. Atvieglojumi pamatkapitāla palielināšanai

Saistībā ar saņemtajiem priekšlikumiem no komersantus pārstāvošajām organizācijām ir izstrādāti grozījumi Komerclikumā, kas atvieglos akciju sabiedrību (turpmāk – AS) pamatkapitāla palielināšanas (akciju emisijas) procedūru. Tieslietu ministrija, izvērtējot Komerclikumu un spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – Otrā direktīva),1 secināja, ka Otrā direktīva paredz akcionāriem vieglāku procedūru pamatkapitāla palielināšanai, līdz ar to Komerclikuma grozījumos tiek ietvertas Otrās direktīvas minimālās prasības.

1.1. Pirmtiesību ierobežošana

Līdzšinējais Komerclikuma regulējums (Komerclikuma 253. pants) paredzēja, ka akcionāriem vienmēr ir pirmtiesības uz jaunās emisijas akcijām, izņemot noteiktus gadījumus, kas minēti Komerclikuma 254. panta otrajā daļā. Savukārt konvertējamo obligāciju emisijas gadījumā akcionāriem vienmēr ir pirmtiesības un nav iespējams tās ierobežot (Komerclikuma 246. pants). Atbilstoši Otrajai direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas atziņām dalībvalstis var paredzēt, ka akcionāru sapulcei ar īpašo balsu vairākumu ir iespējams ierobežot vai atcelt pirmtiesības uz jaunajām akcijām un konvertējamām obligācijām. Līdz ar to tika veikti grozījumi Komerclikuma 246. un 253. pantā, paredzot, ka akcionāru sapulce papildus Komerclikuma 254. pantā minētajiem gadījumiem var ierobežot pirmtiesības, ja ir sniegts valdes pamatojums šādai nepieciešamībai un akciju emisijas cenai. Šāda pirmtiesību ierobežošana tiek attiecināta arī uz konvertējamo obligāciju emisiju. Jaunā kārtība ļaus akcionāru sapulcei lemt par pirmtiesību ierobežošanu, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interesēm un valde ir sniegusi attiecīgu pamatojumu. Jaunais regulējums atvieglos investoru piesaisti sabiedrībai un akciju tirdzniecību publiskā apgrozībā (biržā).

1.2. Minimālais pirmtiesību termiņš

Lai atvieglotu pamatkapitāla palielināšanas procedūru, ir saīsināts arī minimālais termiņš pirmtiesību izmantošanai no 30 dienām uz 15 dienām. Otrā direktīva paredzēja vismaz 14 dienu termiņu, tomēr ar grozījumiem Komerclikuma 252. panta ceturtās daļas 5. punktā ir noteikts 15 dienu termiņš, jo šāds termiņš ir jau šobrīd paredzēts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) gadījumā (Komerclikuma 199. pants).

1.3. Statūtu grozījumi

Atbilstoši Komerclikuma 249. panta pirmajai daļai akcionāru sapulce pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un lēmumu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu statūtos, jo pamatkapitāla apmērs ir statūtos obligāti ierakstāmā informācija. Savukārt, ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā viss pamatkapitāls netiek parakstīts, tad pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu tikai parakstītajā apmērā un ir nepieciešami statūtu precizējumi atbilstoši faktiski palielinātajam apmēram (Komerclikuma 260. panta trešā un piektā daļa). Lai šādu "tehnisku" statūtu grozījumu dēļ nebūtu nepieciešams atkārtoti sasaukt akcionāru sapulci, grozījumi Komerclikuma 260. panta piektajā daļā paredz, ka statūtu grozījumus šādos gadījumos izdara padome. Vienlaikus tehniski ir precizēta Komerclikuma 260. panta piektā daļa, jo statūtu grozījumu veikšana un iesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) vispār nav nepieciešama, ja akciju emisiju atzīst par nenotikušu.

1.4. Atteikšanās no pirmtiesībām

Ar grozījumiem Komerclikuma 261. panta pirmajā daļā ir novērstas interpretācijas neskaidrības un skaidri noteikts, ka akcionārs no pirmtiesībām var atteikties arī pirms pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītā maksimālā termiņa. Proti, visi akcionāri var atteikties izmantot pirmtiesības uz jaunās emisijas akcijām jau uzreiz pēc akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas. Šāda kārtība ļaus īstenot akciju emisiju īsos termiņos, ja visi akcionāri uzreiz parakstās uz jaunās emisijas akcijām vai paziņo, ka neizmantos pirmtiesības. Piemēram, ir iespējamas situācijas, ka tajā pašā dienā tiek pieņemts akcionāru sapulces lēmums, notiek investora parakstīšanās uz jaunās emisijas akcijām un tiek iesniegti dokumenti Uzņēmumu reģistram par pamatkapitāla palielināšanu.

 

2. Pamatkapitāla palielināšana uz peļņas rēķina

Šobrīd SIA var palielināt pamatkapitālu, ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves (Komerclikuma 197. panta pirmās daļas 2. punkts). Vienlaikus SIA mazākuma dalībnieku papildu aizsardzībai bija paredzēts mehānisms, kas ļauj mazākuma dalībniekam pieprasīt, lai SIA atpērk viņa daļas, ja viņš ir balsojis pret šādu pamatkapitāla palielināšanas metodi (Komerclikuma 197. panta sestā līdz devītā daļa). Savukārt AS šādu pamatkapitāla palielināšanas metodi var izmantot tikai gadījumā, ja AS ir viens akcionārs (Komerclikuma 250. panta pirmā prim daļa). Grozījumi Komerclikuma 250. pantā paredz iespēju arī AS ar vairākiem akcionāriem palielināt pamatkapitālu ar savu "pozitīvo starpību". Vienlaikus tika secināts, ka Komerclikuma 197. pantā paredzētais papildu aizsardzības mehānisms mazākuma dalībniekiem vēsturiski tika pārņemts no regulējuma, kas paredzēts reorganizācijas gadījumā (Komerclikuma 353. pants). Tomēr atšķirībā no reorganizācijas pamatkapitāla palielināšana ar savu "pozitīvo starpību" pati par sevi neizmaina SIA darbības principus un nerada kaitējumu mazākuma dalībnieka interesēm, jo neizmainās esošo dalībnieku procentuālā līdzdalība SIA pamatkapitālā. Proti, Komerclikuma 197. panta sestā līdz devītā daļa paredzēja ekskluzīvu mazākuma dalībnieku aizsardzību gadījumos, kas faktiski neaizskar mazākuma dalībnieka intereses. Turklāt šāds regulējums veicināja to, ka SIA var kļūt par savu daļu īpašnieku, kas nav vēlama tendence. Ņemot vērā minēto, ir izslēgta Komerclikuma 197. panta sestā līdz devītā daļa, jo tās bija neatbilstošas kopējai Komerclikuma sistēmai.

Grozījumi paredz saīsināt valdes un padomes locekļu atbildību līdz piecu gadu termiņam.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dace Šulmane
Intervija
“Nosauciet man jebkuras pamattiesības, par kurām jūs gribētu parunāt!”
Rīga arvien biežāk kļūst par dažādu starptautisku tiesību konferenču un forumu namamāti, kas aicina to apciemot Eiropas un pasaules līmeņa tiesību zinātniekus un praktiķus. Baltijas valstis daudzi no viņiem apmeklē pirmoreiz, un ...
Jurista Vārds
Notikums
Latgalē “Jurista Vārdu” sagaida ar interesi un viesmīlību  
Turpinot pulcēt savus autorus un lasītājus kopīgos pasākumos, pagājušo ceturtdien, 12. oktobrī, aizritēja "Jurista Vārda" (JV) pirmā viesošanās divās Latgales augstskolās – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) un Daugavpils ...
1 komentāri
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2017. gada grozījumi (II)
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Iznākusi jauna monogrāfija krimināltiesībās
VAS "Latvijas Vēstnesis" šajā rudenī ir izdevis Dr. iur. Jāņa Baumaņa monogrāfiju "No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai". Monogrāfija satur J. Baumaņa zinātniski pētniecisko rakstu – gan iepriekš ...
Āris Kakstāns
Informācija
Valsts kontrole publisko revīzijas ziņojumu par pirmstiesas izmeklēšanu
Valsts kontrole (VK) turpina publiskot revīzijas ziņojumus saistībā ar juridiskajai nozarei piederīgo iestāžu darba izvērtējumu. VK 2017. gada 20. septembrī apstiprinātā revīzijas ziņojuma neklasificētā versija 10. oktobrī padarīta ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS