ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Novembris 2017 /Nr.48 (1002)

Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā
Prof. Ph.D.
Ineta Ziemele
Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja 

Sākšu ar apgalvojumu, ka vispārējie tiesību principi ir tiesību avots ikvienā demokrātiskā tiesību sistēmā. Arī Satversmes tiesa atzīst vispārējos tiesību principus kā tiesību avotu.

Latvijā tiesību teorija un prakse pēc neatkarības atgūšanas attīstījusies pakāpeniski. Piemēram, deviņdesmitajos gados uzskatīja, ka "vispārējie tiesību principi, kuri izskaidro, padziļina un papildina rakstītās konstitūcijas tekstu, var tikt apzīmēti kā konstitucionālo tiesību principi. Itin bieži konstitucionālo tiesību principi atrodami konstitūcijas tekstā, konkrētā pantā, taču tie arī var atklāties visā konstitūcijas tekstā un rakstītās konstitūcijas sistēmiskajā struktūrā".1 Kopš tā laika zinātniskās diskusijas ir attīstījušās un līdz ar tām – arī prakse, tostarp arī tiesu prakse. Šobrīd Latvijā par vadošo tiek atzīta teorija, kas pamato, ka vispārējie tiesību principi izriet no pamatnormas (Grundnorm) un nosaka, cita starpā, Satversmes 1. panta saturu, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.2 Satversmes tiesas prakse parāda, ka vispārējie tiesību principi var ietekmēt visu konstitucionālo normu tvērumu un saturu.

Savā priekšlasījumā pievērsīšos Satversmes tiesas metodei, piemērojot vispārējos tiesību principus. Taču, pirms pievēršos piemēriem, atgādināšu par dažām Latvijas konstitucionālās tiesības raksturojošām iezīmēm.

 

1922. gada Satversme Eiropas senāko konstitūciju vidū

Latvijas Republikas Satversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī pēc vairākiem Satversmes sapulces darba gadiem. Tā izriet no pamatnormas, kas noteic, ka Latvijas tauta ir savā zemē nodibinājusi neatkarīgu, demokrātisku, nacionālu valsti. Pamatnorma ir atspoguļota 1918. gada 18. novembra Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktā. Turpmākie pagaidu konstitucionālie dokumenti pieņemti un tiesību sistēma veidota uz šīs pamatnormas pamata.3 Kopš 1922. gada Satversme ir spēkā Latvijas teritorijā. Tā izriet no pamatnormas. Šo normu iespējams mainīt tikai revolūcijas vai sacelšanās ceļā, bet ne caur Satversmes grozījumiem.4

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "būtībā Satversme ir īss, lakonisks, tomēr sarežģīts dokuments".5 Tas bija apzināts Latvijas Satversmes sapulces lēmums. Kopš tā laika esam sapratuši, ka konstitucionālo normu lakonisms un atvērtā struktūra pieļauj mūsdienu apstākļiem atbilstošu interpretāciju. Šī Satversmes iezīme izrādījās ļoti noderīga pēc daudziem gadu desmitiem. Prettiesiskās padomju okupācijas laikā Latvijā Satversme bija spēkā, jo to nekad neviens nebija atcēlis pienācīgā konstitucionālā procesā, bet tā netika piemērota. Padomju Savienības veiktā Baltijas valstu aneksija saglabājās kā apstrīdēta situācija starptautiskajās tiesībās līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad visas trīs Baltijas valstis pasludināja neatkarību no Padomju Savienības. 1990. gada Neatkarības deklarācijā6 daļēji brīvās vēlēšanās ievēlētais likumdošanas orgāns – Augstākā padome – paziņoja, ka Satversme ir spēkā, bet tās darbība ir jāaptur, izņemot tos pantus, kurus iespējams grozīt tikai tautas nobalsošanas ceļā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Notikums
"Jurista Vārda" forumā diskutē par tiesiskās sistēmas nākotni valsts otrajā simtgadē  
Šī gada 7. novembrī klajā nāca žurnāla "Jurista Vārds" 1000. laidiens, kurā simts redakcijas uzrunāti Latvijas tiesībnieki aplūkoja pašreizējo tiesiskās sistēmas stāvokli, kā arī izvirzīja priekšlikumus nepieciešamajiem ...
Tiesību politika
Aicina Saeimu otrreiz caurlūkot grozījumus likumā "Par tiesu varu"
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 10. novembrī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimas 2. novembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par tiesu varu". Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei prezidents norāda, ka parlamenta ...
Santa Slokenberga, Agnese Gusarova, Ilze Vilka
Skaidrojumi. Viedokļi
Paviršība, efektīva nodokļu politika vai tomēr caura glābšanas veste slīkstošajai nozarei
Veselības ministrija
Informācija
Veselības ministrijas komentārs par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu
2017. gada 5. oktobrī Saeima 1. lasījumā apstiprināja likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums" (turpmāk – likumprojekts). Tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir ...
Tiesību politika
Tiesībsarga viedoklis par Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu
AUTORU KATALOGS