ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Novembris 2017 /Nr.49 (1003)

Novitātes Krimināllikuma 195. un 314. panta regulējumā
1 komentāri
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Latvijas Republikas Saeima 2017. gada 22. jūnijā izdarīja grozījumus divos svarīgos likumos, kas aktualizēja vairākas krimināltiesību teorijas nostādnes un pavēra plašākas iespējas Krimināllikuma 195. panta praktiskai piemērošanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanas jomā. Likumu grozījumi stājās spēkā no 1. augusta. Teiktais attiecas uz grozījumiem Saeimas 2008. gada 17. jūlija likuma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" (turpmāk – Likums) 5. pantā1 saistībā ar Krimināllikuma 195. panta piemērošanu, kas paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un Krimināllikuma 314. pantā,2 kurā paredzēta atbildība par noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos vai realizāciju.

Raksta mērķis ir analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena saturu kontekstā ar grozījumiem, kas izdarīti Likuma 5. pantā, kā arī pievērsties Krimināllikuma 195. panta piemērošanas krimināltiesiskajiem aspektiem, norobežojot to no Krimināllikuma 314. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma.

Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes.

Saskaņā ar Likuma 5. pantu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija objektīvi izpaužas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana (5. panta pirmās daļas 1. punkts), kā arī šādu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana (Likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts).

Jāatzīmē, ka Likumā ir arī skaidrots, kas jāsaprot ar Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem (Likuma 1. panta 1. un 2. punkts). Līdzekļi ir finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta. Ar finanšu līdzekļiem jāsaprot personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi skaidras vai bezskaidras naudas veidā, dokumenti papīra vai elektroniskā veidā, kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli.

Likuma 5. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto darbību realizētājs ir persona, kura pati pirms līdzekļu legalizācijas tos ir ieguvusi jebkādā krimināltiesiski sodāmā kārtā. Tas nozīmē, ka legalizētājs iepriekš ir izdarījis patstāvīgu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu (predikatīvais noziedzīgais nodarījums).

Ja persona noziedzīgi iegūtos līdzekļus pati ir legalizējusi Likuma 5. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētajā veidā, viņa atbild saskaņā ar noziedzīgo nodarījumu reālās kopības nosacījumiem, tas ir, saskaņā ar Krimināllikuma attiecīgo pantu gan par līdzekļu nelikumīgu iegūšanu, gan par darbībām, kas izpaudušās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Cita situācija veidojas, ja līdzekļus nelikumīgi ieguvusi viena persona, bet tos legalizējusi cita persona, kura apzinājusies, ka tie ir iegūti noziedzīgā kārtā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Igors G.
4. Decembris 2017 / 11:23
0
ATBILDĒT
Paldies profesoram par šo aktuālo rakstu.
Pilnībā piekrītu rakstā izteiktajām tēzēm, bet ar vienu izņēmumu. Rakstā cita starpā minēts: "(..) kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saskaņā ar Krimināllikuma 195.pantu iestājas tikai tajos gadījumos, kad noziedzīgi iegūtu līdzekļu vērtība sasniedz vismaz desmit minimālo mēnešalgu kopsummu, neatkarīgi no tā, vai predikatīvo nodarījumu izdarījis pats legalizētājs vai cita persona". Manuprāt, šī tēze ir precizējama. Proti, kritērijs - ievērojams apmērs neattiecas uz visām Likuma 5.panta pirmajā daļā paredzētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām. Ievērojams apmērs ir attiecināms tikai uz tām darbībām, kas paredzētas Likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā. Savukārt darbības, kas paredzētas Likuma 5.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā:
1) noziedzīgi iegūtas mantas pārvēršana citās vērtībās, tās atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šī manta ir noziedzīgi iegūta, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt mantas noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības,
2) noziedzīgi iegūtas mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šī manta ir noziedzīgi iegūta,
tāpat kā līdz grozījumiem kvalificējamas kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija saskaņā ar Krimināllikuma 195.pantu neatkarīgi no noziedzīgi iegūtās mantas vērtības un neatkarīgi no tā, vai predikatīvo nodarījumu izdarījis pats legalizētājs vai kāda cita persona.
visi numura raksti
Jānis Lazdiņš
Juristu likteņi
Profesors Arveds Švābe: literāts, tiesībnieks, vēsturnieks vai politiķis
Kas bija profesors Arveds Švābe – dzejnieks un rakstnieks, zinātnieks vai politiķis? "Arveds Švābe ir apbrīnojams ar savu daudzveidīgo devumu Latvijas zinātnei un kultūrai. [..] Viņš ir tas zinātnieks, kurš Latvijas vārdu un savas ...
2 komentāri
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas Republikas proklamēšana gadadiena: apbalvojumi un notikumi  
Edgars Gūte
Skaidrojumi. Viedokļi
Sporta azartspēļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā un Eiropas Savienībā
Šis raksts zināmā mērā ir turpinājums autora iepriekš publicētajam rakstam žurnālā "Jurista Vārds".1 Attiecīgi šajā rakstā netiks aplūkots sporta tiesību jēdziens, kā arī vispārējais konvencionālais regulējums sporta ...
2 komentāri
Vija Piziča
Informācija
Latvijas notariāts – jaunas ēras priekšvakarā  
Pagājušajā nedēļā arī Latvijas notariātā, sagaidot Latvijas Republikas 99 gadu jubileju, norisinājās vairāki daudzsološi un līksmi notikumi. Atzīmējot notariāta 24. gadadienu, Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce ievēlēja jaunu ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Ko 2018. gada valsts budžets nozīmēs tieslietu nozarei
Pagājušajā nedēļā, 23. novembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2018. gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divus jaunus ...
AUTORU KATALOGS