ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Janvāris 2018 /Nr.1 (1007)

Prasības nodrošināšana pirms vēršanās starptautiskā šķīrējtiesā
Mg. iur.
Ingus Meimers
LU doktorants, zvērināta advokāta palīgs ZAB “Vilgerts” 
Mg. iur.
Kalīne Ozola
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Vilgerts” 

Latvijas juridiskajā literatūrā1 un tiesu praksē2 ir plaši aplūkots jautājums par prasītāja tiesībām lūgt prasības nodrošinājumu strīdā, kas izskatāms Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesās Civilprocesa likumā3 noteiktajā kārtībā. Tomēr pašmāju literatūrā tikai virspusēji ir aplūkots jautājums par to, vai personai ir tiesības lūgt prasības nodrošinājuma piemērošanu pirms vēršanās ārvalstu šķīrējtiesā ar lūgumu izskatīt strīdu (angļu val. – request for arbitration).

Jaunā Šķīrējtiesas likuma4 33. pantā paredzētas tiesības lūgt prasības nodrošinājumu vispārējās jurisdikcijas tiesai, pirms strīds ir nodots šķīrējtiesai. Tomēr līdz šim praksē nav viennozīmīgi atbildēts jautājums, vai personai, kuras strīds ir izšķirams ārvalstu šķīrējtiesā, ir tiesības vērsties Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā un lūgt prasības nodrošinājumu pirms strīda nodošanas ārvalstu šķīrējtiesai.

Raksta ietvaros autori analizē Civilprocesa likuma regulējumu, kas skar prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ja strīds ir pakļauts ārvalstu šķīrējtiesai, kā arī aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami starptautisko ieguldījumu strīdos, kas tiek izskatīti atbilstoši 1965. gada Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem (angļu val. – Convention on the Settlement of Investment Disputes between States and Nationals of Other States, turpmāk – ICSID konvencija),5 un citos šķīrējtiesas procesos.

Jāatzīmē, ka jautājums šajā kontekstā nav tikai par to, vai nacionālās tiesību normas pieļauj, ka tiesa piemēro prasības nodrošinājumu vai jebkuru citu tiesību aizsardzības līdzekli, pirms puse vēršas starptautiskā šķīrējtiesā, bet arī par to, ciktāl nacionālās tiesas var iesaistīties šķīrējtiesu procesā.6 Proti, tiesību doktrīnā ir norādīts, ka nacionālās tiesas iejaukšanās šķīrējtiesas procesā noteiktā līmenī var ietekmēt šķīrējtiesas autonomo raksturu, jo starptautiskās šķīrējtiesas ir nošķirtas no nacionālo tiesu jurisdikcijas.7 No vienas puses, šāda pieeja būtu kritizējama, bet tajā pašā laikā, kā tas tiks turpmāk norādīts, bieži vien nav piemērojams neviens cits līdzeklis, lai efektīvi īstenotu prasītāja tiesības pret negodprātīgu atbildētāju. Turpmāk rakstā tiks analizēta minētā līdzekļa piemērošanas pieļaujamība, līdzsvars starp šķīrējtiesu autonomiju un personas tiesisko interešu aizsardzību un aizsardzības līdzekļu piemērošana starptautisko ieguldījumu strīdos.

 

1. Civilprocesa regulējums

Civilprocesa likuma 139. panta otrā daļa paredz, ka pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas. Normas komentētāji norāda, ka noteicošais apstāklis nodrošinājuma piemērošanai ir parādnieka negodprātība,8 apzināti izvairoties no saistību izpildes.9 Prof. V. Bukovskis ir norādījis, ka bieži arī pirms prasības celšanas tiesā prasītājam ir no "liela svara iegūt pārliecību, ka lietas vinnēšana tiesā nepaliks bez rezultātiem, bet ka tā tiešām dos viņam iespēju saņemt no atbildētāja apmierinājumu".

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Izdota Latvijas tiesnešu biogrāfiskā vārdnīca  
Aizvadītā gada nogalē, 20. decembrī, Rīgas apgabaltiesā tika svinīgi atvērta vēsturnieku Dr. hist. Ērika Jēkabsona un Dr. hist. Valtera Ščerbinska sastādītā un Tiesu administrācijas izdotā Latvijas Republikas neatkarības pirmā ...
Tiesību politika
Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā
Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā ...
25 komentāri
Iveta Skujiņa, Edgars Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācijas tehnoloģiju drošības incidenti: sagatavoties, atpazīt, ziņot, atrisināt
Katru dienu meklējam informāciju, lasām ziņas, sarakstāmies, iepērkamies, izmantojot datorus, viedtālruņus un citas ierīces. Šī ir tikai daļa no tā, kādā veidā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ienākušas mūsu ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Personu nereabilitējošie apstākļi kriminālprocesā jeb kriminālprocesuālā dekoherence
Kriminālprocess primāri ir valsts instruments, lai konstatētu cilvēka vainīgumu vai nevainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Kriminālprocesa likums paredz, ka kriminālprocesam pret personu jābeidzas ar šīs personas ...
1 komentāri
Raimonds Apinis
Informācija
Baltijas valstu vienotā tiesu ekspertu reģistra būtība un priekšrocības
Baltijas valstu sadarbība tiesu ekspertīzes jomā kalpo par labu piemēru tam, kā valstis var gūt labumu, strādājot kopējam mērķim. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertīžu iestādes vienmēr ir bijušas aktīvas zināšanu un ...
AUTORU KATALOGS