Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

9. Janvāris 2018 /Nr.2 (1008)

Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama
4 komentāri
Dr.iur.
Rihards Gulbis
Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks

Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
3
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimo
14. Janvāris 2018 / 22:01
1
ATBILDĒT
Tagad ir "vārti vaļā" nemaksātājiem, kā izvairīties no saistību izpildes... Banku juristiem atkal būs darbiņš, kā arī darbs būs Banku meitasfirmām, lai apsaimniekotu izsolēs nopirktos nekustamos īpašumus ar "kreisajām" īpašuma prasībām, jo izsolēs neviens cits šādus īpašumus nepirks...
Magone
9. Janvāris 2018 / 15:25
4
ATBILDĒT
Citāts no raksta, kas mani īpaši aizķēra: "Tas nozīmē, ka, iegūstot šādu nekustamo īpašumu izsolē, pircējam jārēķinās, ka attiecīgais nekustamais īpašums var tikt piespriests citai personai."
Nu vai ziniet, ar šādu izpratni mēs tālu netiksim. Tiesa nav ņēmusi vērā vienu no izsoles mērķiem -nosolītājs iegādājas "brīvu" īpašumu un var rēķināties, ka šis īpašums būs viņa. Citādi izsolei nav jēgas.
Magone
9. Janvāris 2018 / 15:15
0
ATBILDĒT
Par aizlieguma atzīmes – prasības par īpašuma tiesību atzīšanu nodrošinājumu – dzēšanu izsoles akta apstiprināšanas gadījumā, manuprāt AT ir iebraukusi auzās. Šāda atzīme izsoles gadījumā ir dzēšama, ja nav prasīta izsoles apturēšana. Tas, ka atzīme ir dzēšama ir arī ticis norādīts arī Kopsavilkumā Latvijas apgabaltiesu un Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu sanāksmē par izsoles aktu pieteikumu lietu noformēšanas un izskatīšanas problēmjautājumiem. Pieejams: www.tiesas.lv. Tālāk seko citāts no šī apkopojuma un citāti no tiesas lēmuma.
4.5. Rīcība, ja pirms izsoles uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir ierakstīta aizlieguma atzīme prasības nodrošināšanai

Atbilstoši Civilprocesa likuma 613.panta piektās daļas 4.punktam dzēšamas visas aizlieguma atzīmes, tajā skaitā aizlieguma atzīmes, kas ierakstītas prasības nodrošināšanai.
Lai netiktu aizskartas tās personas tiesības, kura cēlusi prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz izsolē pārdodamo nekustamo īpašumu, šī persona savas prasības lietā var lūgt prasības nodrošināšanai atlikt izpildu darbību (Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 7.punkts). Ja izpildu darbības atlikšana prasības lietā nav piemērota, tiesai izsoles lietā jāizvērtē konkrētie apstākļi, lai noskaidrotu, vai nav aizskartas tās personas tiesības, kurai par labu ir bijusi ierakstīta aizlieguma atzīme prasības nodrošināšanai.
Sk. Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 5.aprīļa lēmumu lietā C61047915 (CA-1538-16/15).
Magone > Magone
9. Janvāris 2018 / 15:16
0
ATBILDĒT
(turpinājums).
Tiesa lēmumā norāda, ka [pers.A] atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam (76.nodaļa „Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu”) ir bijusi tiesīga griezties tiesā ar prasību savu tiesību aizsardzībai, kā to paredz Civilprocesa likuma 633.pants, tajā skaitā, lūgt nolēmuma izpildes apturēšanu. Izpildu darbību atlikšanas pamati ir noteikti Civilprocesa likuma 559.pantā, bet Civilprocesa likuma 560.pantā ir uzskaitīti gadījumi, kuros tiesu izpildītāja pienākums ir apturēt izpildes lietvedību, savukārt, tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildu lietvedību ir noteiktas Civilprocesa likuma 561.pantā. Izpildu darbību atlikšanas, izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas un izbeigšanas kārtību noteic Civilprocesa likuma 564.pants.
[pers.A] ir likumā noteiktā kārtībā paziņots gan par izpildu darbību pret [pers.B] uzsākšanu, gan par mantas aprakstes akta sastādīšanu, gan par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, gan arī par nekustamā īpašuma izsoli. Nav konstatēts, ka [pers.A] līdz izsolei būtu izmantojusi savas tiesības un veikusi kādas darbības izpildu lietvedības atlikšanai, apturēšanai vai izbeigšanai. Tiesu izpildītāja izpildu darbības veiktas saskaņā ar Civilprocesa 73.nodaļā noteikto, nekustamā īpašuma veiktās izsoles rezultātā īpašumu ieguvusi persona, kas par to nosolījusi augstāko cenu un samaksājusi visu no viņa pienākošos summu. Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 611.pantā noteiktajam tiesu izpildītājs pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda elektroniski iesniedzis rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 613.panta piektajā daļā noteikto, apmierinot pieteikumu, tiesa, cita starpā, pieņem lēmumu arī par visu zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu ierakstīto parādu saistību un aizlieguma atzīmju dzēšanu. No minētām tiesību normām secināms, ja līdz izsolei tiesu izpildītājam nav bijuši iesniegti dokumenti, uz kuru pamata būtu lemjams jautājums par izsoles atlikšanu, apturēšanu, vai izbeigšanu, apmierinot pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārdā, tiesa ar savu lēmumu dzēš arī uz izsolē pārdoto īpašumu visas ierakstītās parādu saistības un aizlieguma atzīmes.
visi numura raksti
Dace Skāmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā pārkāpuma protokols un tā tiesiskā daba
Rakstā tiks aplūkots administratīvā pārkāpuma protokols (turpmāk arī – protokols), analizēta tā tiesiskā daba, kā arī sniegts neliels ieskats tiesu praksē. Kā zināms, administratīvo pārkāpumu procesu šobrīd reglamentē kopš ...
13 komentāri
Rūta Šutko
Viedoklis
Administratīvajām tiesām nav jāiestājas iestādes vietā, lai panāktu efektīvu lietas galīgo noregulējumu
Izmaiņas nav nepieciešamas – tā 2017. gada izskaņā lēma Satversmes tiesa,1 vērtējot ierobežojumu administratīvajām tiesām grozīt administratīvo aktu un noteikt tā satura atbilstību Satversmē (un Eiropas Cilvēka tiesību un ...
4 komentāri
Jānis Zeltiņš, Jana Samuša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par līdzsvaru starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem
Iespējams, sarežģītākais izaicinājums tiesību normu piemērotājiem ir tas, ka likumiskā zemes noma pati par sevi ir nepilnība, kura neiekļaujas spēkā esošajos normatīvajos aktos.
1 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās kļūdas tiesiskās sekas krimināltiesībās
Iepriekš publicētajā rakstā1 uzsākta jautājuma izpēte par to, vai princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās darbojas neierobežoti. Rakstā secināts, ka šis princips nedarbojas, ja pastāv šādi ...
1 komentāri
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Tiesību politika
Jaunais regulējums stiprinās klientu interešu aizsardzību ieguldījumu pakalpojumu jomā
2018. gada 3. janvārī stājās spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu ...
AUTORU KATALOGS