ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Janvāris 2018 /Nr.3 (1009)

Glābējsilīšu darbība bērnu tiesību aizsardzības kontekstā
1 komentāri
Mg. iur.
Arturs Smirjagins
jurists individuāli praktizējoša zvērināta advokāta Jāņa Muižnieka birojā 

Šajā rakstā autors izvērtē glābējsilīšu darbību un tās tiesisko regulējumu bērna tiesību uz dzīvību un individualitātes saglabāšanas kontekstā.

Pirmā bērnu glābējsilīte (baby box) Latvijā tika atvērta 2009. gadā.1 Faktiski šāda glābējsilīte ir īpaši izveidotas un triecienizturīgas durtiņas, kuras atverot zīdaini var ielikt gultiņā ar augstām organiskā stikla malām.2 Glābējsilītes atrodas slimnīcu teritorijās, un tās apkalpo medicīnas darbinieki. Zīdaini tajās atstāj anonīmi pirms ierakstīšanas dzimtsarakstu nodaļas dzimšanas reģistrā, līdz ar to pēc bērna ievietošanas glābējsilītē nav iespējams noskaidrot tā vecākus (anonīmā atteikuma princips).3

Latvijas glābējsilīšu modeli un tā tiesisko regulējumu pārņēma arī citas valstis, piemēram, Austrija un Krievija.4 Taču pēdējā laikā mūsu austrumu kaimiņvalstī ir sākušās asas diskusijas par to, vai glābējsilīšu darbība atbilst bērna tiesībām, kuras ir nostiprinātas ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijā (turpmāk – Bērnu tiesību konvencija). Sākotnēji Krievijas valdība konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kurš paredz glābējsilīšu darbības aizliegumu, bet pēc nepilna mēneša uzdeva to pārstrādāt.5

Ņemot vērā, ka jau 2012. gadā ANO Bērnu tiesību komitejas locekle Marija Hercoga ANO vārdā aicināja (tajā skaitā arī Latviju) slēgt glābējsilītes, pamatojoties uz to, ka anonīmais atteikums pārkāpj bērnu tiesības uz individualitātes saglabāšanu, kuras ir nostiprinātas Bērnu tiesību konvencijā,6 šobrīd uzsāktā diskusija Krievijā par glābējsilīšu darbību atbilstību bērnu tiesībām ir aktuāla arī Latvijā.

Atbildot ANO Bērnu tiesību komitejai, projekta "Baby Box – vieta bērna dzīvībai" vadītāja Latvijā Laura Zvirbule un zvērināts advokāts Juris Beikmanis norādīja, ka glābējsilīšu darbības galvenais mērķis ir bērnu dzīvības saglabāšana,7 kas ir nostiprināts Bērnu tiesību konvencijas 7. pantā.8 Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka, atbalstot glābējsilītes, valsts realizē savus pienākumus aizsargāt bērnu dzīvības.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā rakstā autors izvērtē glābējsilīšu darbību un tās tiesisko regulējumu bērna tiesību uz dzīvību un individualitātes saglabāšanas kontekstā.

Lai sasniegtu šo mērķi, pirmkārt, ir jānoskaidro, vai glābējsilīšu darbība ierobežo bērna tiesības, otrkārt – vai šis ierobežojums ir prettiesisks.

 

1. Glābējsilīšu darbība bērna tiesību uz dzīvību kontekstā

Cilvēka dzīvība ir visaugstākā vērtība mūsdienu pasaulē. Bērnu tiesības uz dzīvību nostiprinātas dažādos starptautiskos un nacionālos tiesību aktos. Satversmes 93. pants10 un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 2. pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.11 Bērnu tiesību konvencijas 6. pants deklarē: dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvību. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pants nosaka, ka katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.12 Visas iepriekš minētās tiesību normas aizsargā bērna tiesības uz dzīvību. Bērna tiesības uz dzīvību ir neatņemamas, proti, tās ir absolūtas tiesības.

Ierobežojot bērna tiesības uz individualitātes saglabāšanu, lai vecāki varētu anonīmi atteikties no sava zīdaiņa, valsts aizsargā tieši bērna tiesības uz dzīvību un veselību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), skaidrojot Cilvēktiesību konvencijas 2. pantu, norāda, ka šis pants uzdod valstij pozitīvo pienākumu darīt visu, lai cilvēks būtu drošībā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
16. Janvāris 2018 / 10:05
5
ATBILDĒT
Saistībā ar interesanto publikāciju Seskis atcerējās nesen lasīto monogrāfiju „Dubultā abortēšana kā Eiropas cilvēkresursu plānošanas modelis". Monogrāfijas pamatā ir atziņa, ka mātes pieņemtais lēmums par atteikšanos no bērna ir vērtējams kā ārpusķermenisks aborts. Tātad pirmais aborta cikls beidzas ar bioloģiskajām dzemdībām un atteikšanos no bērna. Otrais aborta cikls sākas ar „glābējsilītes" ierašanos. Jau tuvākā laikā glābējsilīšu funkcijas izpildīs ar mākslīgo intelektu apveltītas glītas lelles, pie kuru izstrādes intensīvi strādā ASV, Japāna un citas tehnoloģiski attīstītas valstis. Tātad glābējlelle saņems no bioloģiskās mātes bērnu, ieliks atvilknē, kas izbūvēta nabas rajonā un turpmāk nodrošinās bērna fizioloģisko vajadzību apmierināšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu. Bioloģiskajai mātei tiks izdrukāta izziņa „Negotorium gestio vraniae genus mater" jeb „Neuzdotās lietvedības surogātmāte". Tālākais glābējlelles ceļš vedīs pie skrodera, kosmetologa un citiem skaistumkopšanas adeptiem, pēc kuru apmeklējuma glābējlelle dosies uz vīriešu bieži apmeklētām vietām, piemēram, bridža, pokera, biljarda klubiem, pīpju kolekcionāru un antīko motociklu īpašnieku biedrībām u.c. iestādījumiem. Glābējlelle skenēs sastaptos vīriešus un apstrādās datu bāzē esošo informāciju par vīrieša ģimenes stāvokli, veselību, materiālo stāvokli, kredītsaistībām, atlikušo resursu līdz utilizācijai u.c. informāciju, trūkstošos datus iegūstot personisku kontaktu ceļā. Izvēloties piemērotāko vīrieti, lelle pieņems lēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu un elektroniski nosūtīs datus tiesu izpildītājam, kurš nekavējoties sāks uzturlīdzekļu piedziņu. Vienlaikus tiks piedzīta atlīdzība bioloģiskajai surogātmātei. Otrais abortēšanas cikls beigsies ar to, ka glābējlelle izvilks bērnu no atvilknes nabas rajonā un atdos atbildīgajiem orgāniem tālākam adoptēšanas procesam. Tātad adoptējamā bērna labticīgie ieguvēji saņems ar uzturlīdzekļiem nodrošinātu, smaidošu bērniņu, kā arī izziņu par divkāršā abortēšanas procesa pabeigšanu. Plānots, ka līdz 2050.gadam 30% Eiropas bērnu būs radīti dubultās abortēšanas procesa ietvaros.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga
Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts ...
Jurista Vārds
Notikums
Dītriha Andreja Lēbera balva – profesoram Jānim Lazdiņam
4. janvārī, izcilā vācbaltu jurista un politologa un Latvijas valsts neatkarības atgūšanas veicinātāja prof. Dītriha Andreja Lēbera (Dietrich André Loeber, 1923–2004) 95. dzimšanas dienā, viņa vārdā nosaukto Latvijas Zinātņu ...
Tālavs Jundzis
Juridiskā literatūra
Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu
Jānis Lazdiņš
Notikums
Dītrihs Andrejs Lēbers – jurists un politologs
Dītrihs Andrejs Lēbers (1923–2004) bija jurists zinātnieks, Ķīles Universitātes profesors (1966–1989). Tomēr viņa zināšanu un interešu loks ievērojami pārsniedza tiesību zinātnes ietvaru. Par profesoru var runāt arī kā par ...
Tiesību prakse
Jaunākais Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces skaidrojums
Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties ...
AUTORU KATALOGS