Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

16. Janvāris 2018 /Nr.3 (1009)

Par atzīmju [ne]dzēšanu, izsoles aktu apstiprinot
5 komentāri
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, ZAB “Kalniņa, Lapsa un partneri” zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks

Šā gada 9. janvārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Augstākās tiesas Civillietu departamenta (turpmāk – AT) zinātniski analītiskā padomnieka Dr. iur. Riharda Gulbja sagatavotā informācija (turpmāk – Informācija) par AT nolēmumu "Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama". Šajā sakarā vēlos izteikt savas pārdomas.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
22
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anda
1. Februāris 2018 / 23:14
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par rakstu. Bet ko tagad darīt labticīgajam ieguvējam - dzīvokļa īpašniekam, kurš tikai 2018.gada janvārī ir nostādīts fakta priekšā !?? Šajā gadījumā ģenerālprokuratūra aizstāv tikai Prasītājus, kuri pirms izsoles arī bija nopirkuši šo dzīvokli, lai gan lietā pastāv šaubas par to vai tiešām tika veikta samaksa... Nekur lietā nav pat pieminēts, ka šajā lietā vislielākais cietušais ir dzīvokļa labticīgais ieguvējs, kurš nekādā veidā nevarēja pat zināt par šo tiesvedību! Šajā gadījumā būtu jāievēro Satversme un jāaizsargā īpašnieks, kurš ir īpašumu ieguvis godīgā ceļā . Valstij šajā gadījumā ir jākompensē zaudējumi pieteicējam, ja tos atzīst par pamatotiem, bet labticīgais dzīvokļa īpašnieks nekādā gadījumā nedrīkst ciest. Savādāk iznāk, ka mēs dzīvojam absolūti beztiesiskā valstī. Ja tiek konstatēts, ka jāpielabo likumi, tas ir jādara valsts iestādēm nevis par to būtu jāuztraucas nodokļu maksātājiem! Nevienam nenovēlu atrasties dzīvokļa labticīgā īpašnieka vietā...
Magone
16. Janvāris 2018 / 13:14
2
ATBILDĒT
Liels paldies par rakstu! Vismaz kāds manus komentārus lasa. Tieši tādas bija arī manas domas, tikai neizklāstīju tās tik sīki un analītiski. Cerams, ka AT iedziļināsies šajā lietā vairāk un savu viedokli mainīs.
PS. Paldies arī, ka nepieņēmāt mani darbā pēc darba intervijas pirms padsmit gadiem.
Jānis Lapsa > Magone
17. Janvāris 2018 / 08:43
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru. Komentārus lasa, ja tie ir par lietu, nav "ad hominem" un visādi citādi ir saturiski labi :)
Diemžēl manam viedoklim bija ierobežojumi gan apjomā, gan laikā un prasītos vēl dziļāku pieeju un izpēti. Domājams, ka lielākā daļa lasītāju/juristu īsti neapzinās, kādu ietekmi šāds lēmums var atstāt uz turpmāko.
Ja ar šo lēmumu būtu konstatēts, ka ir bijis formāls pārkāpums (nepaziņošana, nav motivācijas), varētu saprast, bet ar nolēmumu tiek grozīta visa izsoļu veikšanas jēga. Un ja piekrītam AT nostājai, tad likums būtu jāgroza. Šeit mēs redzam klasisku gadījumu, kad ir aizskartas kāda atsevišķa indivīda tiesības/intereses un ir jāreaģē (apakšā lietā ir "shēma" un kā jau rakstīju, tādā ziņā AT nolēmums ir taisnīgs), bet iznākums ir tāds, kāds tas ir.
Jāpiekrīt ir "Viedoklis" komentāram, ka savas tiesības ir jārealizē aktīvi. Pēc eošās informācijas "apkrāptais" zināja par piedziņas vēršanu un izsoles organizēšanu - tad kāpēc nereaģēja? Kāpēc uzreiz negriezās tiesā ar lugumu apturēt izpildu darbības vai ĢP iesniegt protestu?
Un, protams, fascinē šī nostāja - ka izsole ir riska pirkums. Jau Satversmes tiesa pauda ko līdzīgu (jautājumā par īres līgumu saistošo spēku) un tad jau es rakstīju, ka nevar tiesa paust šādu viedokli. Jā, izsole ir riska pirkums, bet spēles noteikumiem ir jābūt saprotamiem un skaidriem (kā minēts manā viedoklī JV - tas ietekmē novērtējumu un riska apzināšanos).
Pēc šādiem tiesu nolēmumiem es vienmēr uzdodu jautājumu - kāpēc tiesa nevar pateikt, ka jā, mēs te domājam tā un tā (lai aizsargātu personas intereses), bet secinājumā pateikt - te ir problēma, likumdevējam būtu jārīkojas (jāgroza CPL, jāsabalansē CPL un ZGL normas utml.)?
Es ļoti ceru, ka tiesneši lasa gan viedokli, gan komentārus un ieklausās... kaut nedaudz...
P.S. par Jūsu P.S. ieintriģējāt :)
Magone > Jānis Lapsa
17. Janvāris 2018 / 16:08
1
ATBILDĒT
Jā, vēlreiz pilnībā Jums piekrītu.
Šim AT lēmumam ir liela nozīme. Tas tiešā veidā attiecas arī uz maksātnespējas procesos rīkotajām izsolēm. Negribētu kā maksātnespējas procesa administrators saskarties ar šādu situāciju izsolēs. Kas vispār šādu īpašumu iekārotu un kā tādu varētu pārdot? Cik ilgā laikā?
Pārsteidz arī tas, ka nupat, pirms gada, tiesnešiem tika mācīts kā jārīkojas šādos gadījumos, šis materiāls tika ievietots www.tiesas.lv, bet, kad praksē pēc šiem ieteikumiem tiesneši un citas personas, piem., ZTI, sāka šādi rīkoties un piemērot šādu praksi, tad nepaiet ne gads un jau protests iesniegts un AT nolemj, ka tas ir nepareizi. Tas liek uzdot vairākus jautājumus. Vai tiesu sistēmā kaut kas vispār ir stabils, noteikts, paredzams (vismaz kādu laiku), vai nē? Ja tomēr AT šādu pastāvošo tiesu praksi atzina par nepareizu, tad nesekoja analīze, kas tieši iepriekšējā tiesu praksē bija nepareizs, kādas tiesību normas tika nepareizi piemērotas, kādu pušu intereses tika nepamatoti aizskartas un kāpēc? Vai ar nupat pieņemto AT lēmumu ir atrisinātas visas problēmas, vai visu pušu intereses ir sabalansētas? Nekā tāda. AT nolēma un viss. Vai AT vispār zināja par pastāvošo tiesu praksi un norādēm tiesnešiem, kas tika oficiāli publicētas tiesu mājaslapā?
Piekrītu arī par īres līgumiem. Nevaru sagaidīt, kad šis murgs beigsies, kad tiks pieņemtas attiecīgas tiesību normas. Man nav saprotams, kādēļ mūsu valstī īrniekiem ir daudz lielākas tiesības par izīrētājiem, kādēļ īrniekiem ir daudz lielākas tiesības par jaunajiem īpašniekiem/n/ī ieguvējiem. Tiesiskajām attiecībām ir jābūt sabalansētām. Kādēļ izīrētāji negribīgi slēdz īres līgumus ar īrniekiem un atiecīgi arī nemaksā IIN? Tādēļ, ka īres maksas nesamaksas gadījumā īrnieku varēs ārā dabūt tikai ar tiesas nolēmumu. Un pēc cik gadiem?
Par Satversmes tiesu jāsaka, ka nākas dažreiz vilties...
Viedoklis
16. Janvāris 2018 / 10:34
1
ATBILDĒT
Pozicējot lietas iznākumu, ja tiesa būtu uzaicinājusi personu, kam par labu nodrošināta prasība, kāds būtu tiesas nolēmums, ja persona (kā vairums) uz tiesas pavēsti nereaģētu, nekādus argumentus, nesniegtu? Vai arī kā tiesa lemtu, ja persona savos paskaidrojumos, lūgtu neapstiprināt izsoles aktu uz kādas tiesību normas pamata, tiesa ņemtu vērā šādus paskaidrojumus un izsoles aktu neapstiprinātu. Attiecīgi, ņemot vērā, ka nav tiesību normas, kas nosaka izsoles aktu neapstiprina, ja persona, kam par labu ierakstīta nodrošinājuma atzīme tam nepiekrīt, tas nevar būt par tiesisku pamatu neapstiprināt izsoli, pretēji, tiesa rīkotos patvaļīgi. Viens no civilprocesa pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, pušu brīva rīcība ar savām subjektīvām tiesībām un to aizsardzību. Procesuālo tiesību izmantošana ir atkarīga no puses ieskatiem, turklāt, par savu tiesību izmantošanu un tās sekām puse pati ir atbildīga. Tāpēc uzskatu, ka personai kurai par labu ierakstīta prasības nodrošinājuma atzīme, savas subjektīvās tiesības bija pienākums izmantot aktīvāk, tajā skaitā apzinoties, ka atzīme, kas nostiprināta civilprocesuālā ceļā, neaptur nekustamā īpašuma izsoli. Tiesības ir vienmēr jāizmanto aktīvi.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīna ir nemainīgi svarīga
Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts ...
Jurista Vārds
Notikums
Dītriha Andreja Lēbera balva – profesoram Jānim Lazdiņam
4. janvārī, izcilā vācbaltu jurista un politologa un Latvijas valsts neatkarības atgūšanas veicinātāja prof. Dītriha Andreja Lēbera (Dietrich André Loeber, 1923–2004) 95. dzimšanas dienā, viņa vārdā nosaukto Latvijas Zinātņu ...
Tālavs Jundzis
Juridiskā literatūra
Par valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu
Jānis Lazdiņš
Notikums
Dītrihs Andrejs Lēbers – jurists un politologs
Dītrihs Andrejs Lēbers (1923–2004) bija jurists zinātnieks, Ķīles Universitātes profesors (1966–1989). Tomēr viņa zināšanu un interešu loks ievērojami pārsniedza tiesību zinātnes ietvaru. Par profesoru var runāt arī kā par ...
Tiesību prakse
Jaunākais Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces skaidrojums
Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties ...
AUTORU KATALOGS