Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Februāris 2018 /Nr.6 (1012)

Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā
9 komentāri

Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu viņa pamattiesībās, turklāt rodas jautājums par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Jebkurā gadījumā runa ir par pamattiesībām, turklāt vienām no visbūtiskākajām. Mēs jau zinām stingros priekšnoteikumus, kādi izvirzīti valstij, lai tās iejaukšanās pamattiesībās būtu attaisnota. Tam pēc būtības vienlīdz ir jāattiecas arī uz tiesu (valsts) spriedumiem par zaudējumu atlīdzību. Tāpēc šādiem spriedumiem ir jābūt pamatotiem ar likumu – tiesību normu, kas kalpo kā prasījuma pamats. Un nepietiek šo tiesību normu vienkārši piesaukt. Spriedumā ir skaidri un saprotami jāpaskaidro, kāpēc un kā katrs tiesību normas – prasījuma pamata – sastāvā ietilpstošais priekšnoteikums konkrētajos apstākļos piepildās vai nepiepildās.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
14
8
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Izbrīnītais
15. Februāris 2018 / 10:46
0
ATBILDĒT
Tā vien šķiet, ka nupat ir bijusi civilizācijas bojāeja un ka sākam atkārtoti izgudrot riteni, tas ir, turpinām maldīties starp divām priedēm. Prof. Torgāns būs par velti tinti un papīru tērējis, skaidrojot vainas un vainojamības būtību, atšķirības un nozīmi. Bet no otras puses - super! - temati nekad nebeigsies!
Rorr
6. Februāris 2018 / 16:09
0
ATBILDĒT
Rakstā daudzas nepilnības, neskaidrības. Nevar visam piekrist, t.sk., par to, ka līgumtiesības ir vainas prezumpcija. Vainai vispār ir maza nozīme līgumtiesībās. Personas darbībās var nebūt saskatāma vaina, bet līgums jāpilda. Ja no līguma saistošā spēka varētu izvairīties, pierādot, ka nav vainas, tad tas būtu trausls ledus, pa kuru staigājam. Turklāt nejaušs notikums nav vienīgais izņēmums no zaudējumu atlīdzības pienākuma līgumtiesībās. Ir arī daudzi citi, kaut vai CL 1776.pants. Un, vai autors nenonāk pretrunās, sakot, ka CL 1635.p. līgumtiesībās nav piemērojams, bet vienlaikus sakot, ka vainai ir fundamentāla nozīme zaudējumu atlīdzībā līgumtiesībās. Tieši no 1635.panta izriet civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi, t.sk., vaina. Kāds pamats vainu (turklāt tās prezumpciju, kas nav pat 1635.pantā) tāpat ielasīt CL 1779.pantā saistībā ar līgumtiesībām? Rakstu varētu likt vairāk bloga sadaļā, kur kāds raksta savas pārdomas. Nav arī izmantoti visi pēdējie pieejamie avoti par šo tēmu. Bet apsveicami, ka par šīm tēmām kāds raksta. Diskusijas, polemikas veicināšanai izcils raksts.
Jūlija Kolomijceva
6. Februāris 2018 / 13:33
0
ATBILDĒT
Nevaru līdz galam piekrist, ka CL 1779.p. “attiecībā uz prasībām par zaudējumu atlīdzību sakarā ar saistības pārkāpumu patiesībā jau paredz vainas prezumpciju”. Daudz ir atkarīgs no līguma veida, pārkāpuma un saistības rakstura u.tml. Piemēram, ja prasa zaudējumus līgumsaistības izpildes nokavējuma dēļ, tad tiešām CL 1652.p.3.pkt. (nevis CL 1779.p.), skatot to kopsakarā ar CL1661.-1662.p., noteic, ka parādnieka, kas nav izpildījis konkrētu saistību termiņā, vaina tiek prezumēta, bet parādnieks var mēģināt atspēkot šo prezumpciju.
CL 1642.p. paredz, ka noteikumi par to, kāda neuzmanības pakāpe atzīstama par vainu no līguma izrietošās attiecībās vai svešu lietu pārvaldībā, kā arī ceļot prasības pret kādu personu sakarā ar svešu lietu valdījumu, norādīti attiecīgās vietās. Piemēram, CL 1972.p. paredz: Ja glabātājs uzņemas lietu glabāt bez atlīdzības, tad viņš atbild tikai par ļaunprātību vai rupju neuzmanību. Līdz ar to prasītājam jāpierāda rupja neuzmanība vai ļauns nolūks, ja vēlas piedzīt zaudējumus. Nav nekādas vainas prezumpcijas.
Ģirts > Jūlija Kolomijceva
6. Februāris 2018 / 14:29
5
ATBILDĒT
Jā, īpašajiem noteikumiem, kas izriet no pašas saistību attiecības vai speciālās normas, ir dodama priekšroka.
Jurčiks
6. Februāris 2018 / 12:24
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, nesapratu, kāpēc nepieciešams kaut kā noteikt īpašu pienākumu atlīdzināt līguma pārkāpumu nodarītus zaudējumus, ja CL 1775. un 1779. to paredz vispārīgi? Varbūt pie viena paredzēt, ka jāatlīdzina zaudējumi, kas nodarīti ar labo roku, ar kreiso roku utt.?

Otrkārt, jautājums "uz aizbēršanos" :) : vai līguma nepildīšana ar ļaunu nolūku vai aiz neuzmanības ir vai nav delikts (neatļauta darbība)? Ja to neatzīst par deliktu, resp., neatļautu darbību, tad tā automātiski nonāk atļauto darbību kategorijā...
Vaina vs cēloniskais sakars
6. Februāris 2018 / 09:47
2
ATBILDĒT
Nav vainas, tas ir, saistības pārkāpums ir nejauša notikuma rezultāts - vai šajā gadījumā tomēr nav runa par cēloniskā sakara neesamību?
Vaina ir pietiekamas rūpības trūkums un nevis iemesls, kura dēļ nodarīti zaudējumi. Cita lieta - ja zaudējumu nodarīšanas iemesls ir nejaušs notikums, tad nav nekādas vajadzības vērtēt vainu, jo zaudējums nav nodarīts pārkāpēja rīcības rezultātā .
Ģirts > Vaina vs cēloniskais sakars
6. Februāris 2018 / 11:27
4
ATBILDĒT
Strikti jānošķir cēloniskais sakars starp pienākuma pārkāpumu un zaudējumiem (atbildību piepildošais cēloņsakars) un cēloniskais sakars starp vainojamu rīcību un tiesību aizskārumu (atbildību nodibinošais cēloņsakars). Tās ir divas dažādas lietas. Saistību attiecībās atbildību nodibinošais cēloņsakars nekādu lomu nespēlē - tas ir atbildības priekšnoteikums tikai deliktos. Tāpēc nejauša notikuma gadījumā saistību tiesībās nav runa par cēloniskā sakara neesamību.
cēloņsakars > Ģirts
6. Februāris 2018 / 15:41
0
ATBILDĒT
Šādi nodalot cēlonisko sakaru kā atbildības priekšnoteikumu, ir jūtama pārlieku liela vācu tiesību doktrīnas ietekme, kas nav attaisnojami, jo CL 1635.pants, lai arī piemin tiesību aizskārumu, šo jēdzienu nelieto tādā pašā nozīmē, kāda tam ir vācu tiesībās. Atļaušos apgalvot, ka pretēji vācu tiesībām tiesību aizskārums (verletzung besonders geschutzter Rechtsgut) nav patstāvīgs atbildības priekšnoteikums - jo nav definēts, kādu tiesību aizskārums rada zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu (pretstatā vācu tiesībām). Latvijas tiesību izpratnē tiesību aizskārums = ir pati par sevi neatļauta darbība, kas nodarījusi kaitējumu. Tātad faktiski runa ir tikai un vienīgi par prettiesisku rīcību (rechtwidrigkeit) kā atbildības priekšnoteikumu. Līdz ar to nav nekāda pamata teikt, ka arī Latvijas tiesībās mums delikta gadījumā ir jākonstatē 2 cēloniskie sakari - atbildību piepildošais un atbildību nodibinošais. Turklāt, līguma pārkāpuma gadījumā nejaušs notikums ir tad, kad lietas ir ritējušas ārpus ierastās notikumu gaitas, un tas ir tikai un vienīgi cēlonības jautājums, nevis jautājums par vainu.
Ģirts > cēloņsakars
6. Februāris 2018 / 16:07
2
ATBILDĒT
Bet kāda tad būtu alternatīva, proti, ar kāda "filtra" palīdzību nošķirt legally relevant damage?
visi numura raksti
Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Intervija
Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības ...
23 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan ...
Rihards Gulbis
Atsaucoties uz publicēto
Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas ...
3 komentāri
Tiesību politika
Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā
Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko ...
Jurista Vārds
Informācija
Konference par sabiedrības viedokļa ietekmi uz tiesu sistēmu
Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē rīkoja konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kurā piedalījās tieslietu sistēmas darbinieki, ...
AUTORU KATALOGS