Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

6. Februāris 2018 /Nr.6 (1012)

Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
3 komentāri
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks

Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšanas nepieļaujamību,1 šajā rakstā sniedzu atsevišķus apsvērumus par minētā jautājuma būtību un Augstākās tiesas lēmumā ietverto risinājumu, kā arī tā izziņošanu sabiedrībai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
6
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kautrīgais
12. Februāris 2018 / 15:16
0
ATBILDĒT
Man vienīgajam liekas, ka diskusijas par šo tēmu nav iedomājamas bez CPL 633.panta piesaukšanas un analīzes? Piedodiet, ka patraucēju.
Anda
6. Februāris 2018 / 22:55
1
ATBILDĒT
Lai gan varētu piekrist autora argumentiem par to, ka īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšana apstiprinot izsoles rezultātus nav pareiza, diemžēl jāatzīmē, ka raksta autors nav rūpīgi iepazinies ar konkrētās civillietas materiāliem, jo šobrīd esošais dzīvokļa īpašnieks nekādā gadījumā nav saistīts ar izsoli, bet ir īpašuma labticīgais ieguvējs, kurš neko par šīm tiesvedībām nav zinājis, bet ir likumīgi iegādājies dzīvokli no izsoles uzvarētāja. Pirkuma līgums ir slēgts pie notāra, Zemesgrāmatā nekādi apgrūtinājumi līguma slēgšanas brīdī nebija, viss slēdzot pirkuma līgumu tika pārbaudīts. Kādā veidā persona varēja zināt par šim problēmām, ja valsts iestāžu datu bāzēs nekas nebija atrodams? Dzīvokļa labticīgais īpašnieks nekādā gadījumā nevar būt atbildīgs par saistībām kuras pats nav uzņēmies! Autors rakstā pareizi piemin to, ka nemaz nav iespējams šādu dzīvokli ar nodrošinājuma atzīmi tālāk pārdot, jā piekrītu, bet ko darīt tagad, jo šis fakts diemžēl ir noticis, jo pirkuma brīdī nekādu apgrūtinājumu nebija!!! Lūdzu risiniet šo jautājumu, lai no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zaudējumus īpašniekam, kuram par labu tika uzlikta nodrošinājuma atzīme, bet pēc tam tika dzēsta, tikai lūdzu nepieļaujiet, lai notiek tāda netaisnība un šajā gadījumā ciestu dzīvokļa labticīgais īpašnieks, kurš nav nekādas saistības uzņēmies. Augstākā tiesa savā lēmumā šo jautājumu pat neizskata it kā tāda labticīgā dzīvokļa īpašnieka nemaz nebūtu. Nevienam nenovēlu atrasties šādā situācijā, kur pēkšņi īpašnieka zemesgrāmatā var parādīties ieraksts par milzīgu parāda summu. Lūdzu pamēģiniet iejusties labticīgā dzīvokļa īpašnieka ādā, kurš valsts iestāžu rupjas kļūdas dēļ var zaudēt savu īpašumu, kurā jau dzīvo 7 gadus un veicis lielus ieguldījumus. Vai tiešām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu vairāk neko nenozīmē?
Rolands Neilands
6. Februāris 2018 / 15:13
11
ATBILDĒT
Argumentēts raksts.
Pozitīvi pārsteidz operativitāte, kādā autors spēj pienācīgi kvalitatīvi veidot polemiku ar citiem autoriem - gan J. Lapsu, gan V. Jarkinu.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Intervija
Tiesu kritika ir jānošķir no uzbrukumiem tiesai
Pat tie Latvijas juristi, kam nav nekādas saskarsmes ar Lielbritānijas tieslietu sistēmu, 2016. gadā, kad Eiropu satricināja Brexit referendums, jādomā, pievērsa uzmanību tiesu procesiem, ar kuriem izstāšanās no Eiropas Savienības ...
22 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuāli un būtiski grozījumi Civilprocesa likumā
Šā gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šā likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem gan ...
Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējais zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta un saistības pārkāpuma gadījumā
Ja prasību apmierina, tad valsts parasti iebrūk atbildētāja pamattiesībās, visbiežāk īpašuma tiesībās, jo liek daļu savas mantas atdot prasītājam. Savukārt, ja prasību noraida, tad var likt prasītājam samierināties ar iebrukumu ...
9 komentāri
Tiesību politika
Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā
Zinātnisko konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kas notika 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē, rīkoja Latvijas Tiesību institūts, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko ...
Jurista Vārds
Informācija
Konference par sabiedrības viedokļa ietekmi uz tiesu sistēmu
Tiesību zinātņu pētniecības institūts (TZPI) 2018. gada 26. janvārī Latvijas Universitātē rīkoja konferenci "Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā", kurā piedalījās tieslietu sistēmas darbinieki, ...
AUTORU KATALOGS