Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

13. Februāris 2018 /Nr.7 (1013)

Kopbraukšanas regulēšana – valsts kompetence

Kopbraukšanas regulēšana – valsts kompetence Šā gada sākumā mediju uzmanības lokā jau divreiz ir nonācis kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs Taxify. Pirmo reizi tas bija saistībā ar paaugstinātām taksometru (pārvadājumu) cenām Jaunajā gadā, bet otro reizi – saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projektu, kas pašreizējā redakcijā paredz ierobežot privātpersonu, kas ar to nenodarbojas profesionāli, iespējas sniegt pasažieru pārvadājumu ...

Kopbraukšanas regulēšana – valsts kompetence

Šā gada sākumā mediju uzmanības lokā jau divreiz ir nonācis kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs Taxify. Pirmo reizi tas bija saistībā ar paaugstinātām taksometru (pārvadājumu) cenām Jaunajā gadā, bet otro reizi – saistībā ar Ministru kabineta noteikumu projektu, kas pašreizējā redakcijā paredz ierobežot privātpersonu, kas ar to nenodarbojas profesionāli, iespējas sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Latvija gan nav vienīgā valsts, kur aktuāls ir jautājums par līdzdalības ekonomikas pakalpojumiem transporta jomā, ko sniedz personas, kas nav profesionāļi, un to regulēšanu.

Ar diezgan lielu pretestību citās Eiropas Savienības valstīs ir saskāries arī pasaulē plašāk pazīstamais līdzīgu pārvadājuma pakalpojumu sniedzējs Uber. Īsi pirms Ziemassvētkiem Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma pirmo spriedumu vienā no Uber lietām – lietā C-434/16. Šajā lietā EST ir izdarījusi būtiskus secinājumus par Uber sniegtajiem pakalpojumiem, kas jāņem vērā gan likumdevējiem, gan arī šādu līdzdalības ekonomikas pakalpojumu attīstītājiem.

Vērtējot, kas veido Uber sniegtos pakalpojumus, ir iespējams nodalīt starpniecības pakalpojumus, ko nodrošina Uber izstrādātā aplikācija, un transporta pakalpojumus, ko nodrošina šoferi, kas nav profesionāļi. Tomēr, veicot padziļinātu Uber sniegto pakalpojumu analīzi, EST secināja, ka Uber sniegtais starpniecības pakalpojums nav klasisks starpniecības pakalpojums. EST konstatēja, ka Uber sniegtajam starpniecības pakalpojumam ir tik cieša sasaiste ar šoferu sniegto transporta pakalpojumu, ka tos nav iespējams nodalīt un skatīt atsevišķi. Proti, bez Uber platformas nebūtu iespējams ne neprofesionālajiem šoferiem sniegt transporta pakalpojumus, ne arī klientiem tos saņemt, turklāt Uber būtiski iesaistās attiecīgā pakalpojuma sniegšanā, nosakot augstāko cenu, administrējot klientu maksājumus un kontrolējot šoferu sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Ievērojot minēto, EST atzina, ka Uber sniegtais pakalpojums ir pakalpojums transporta jomā. Tas nozīmē, ka tas ir izslēgts no pakalpojumu sniegšanas brīvības aizsardzības un dalībvalstīm ir lielāka rīcības brīvība attiecībā uz Uber un līdzīgu pakalpojumu regulēšanu. Proti, valstīm ir pašām jāizdara izvēle, vai aizsargāt esošo taksometru pakalpojumu nozari, vai arī atzīt, ka līdzdalības ekonomikas pakalpojumi pasažieru pārvadājumu jomā tomēr ir atļaujami un attīstāmi. Šis jautājums nekādā ziņā nav viegls. Līdzdalības ekonomika tās pašreizējos apmēros tomēr ir pietiekami jauns fenomens, un ir grūti novērtēt, cik lielā mērā tā būtu jāregulē un vai vispār būtu jāregulē. Turklāt, lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāņem vērā ļoti daudzi aspekti – labums, ko šāda ekonomika var dot sabiedrībai, kā, piemēram, resursu ekonomiska izmantošana, kā arī patērētāju tiesību un pakalpojumu kvalitātes jautājumi, nodarbinātības jautājumi, nodokļu jautājumi, konkurences jautājumi u.c. Daudzas Eiropas valstis šobrīd ir nolēmušas par labu tradicionālajai taksometru pakalpojumu nozarei, bet ir jautājums – ko izvēlēsies Latvija?

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Kopbraukšanas regulēšana – valsts kompetence. Jurista Vārds, 13.02.2018., Nr. 7 (1013), 2.lpp.
2
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Āris Kakstāns
Numura tēma
Tehnoloģiju nebeidzamais stāsts
Cik garš, tik plats – mēģinājumi apkopot svarīgākos ar elektronisko dokumentu un citu elektronisko risinājumu saistītos jautājumus ar katru nākamo aplūkoto aspektu rada arvien lielāku azartu beidzot pietuvoties "pēdējam" jautājumam, ...
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Unikāls veikums – Eiropas tiesību senvēstures pētījums
Šī gada 1. februārī tika svinīgi atvērta Latvijas Universitātes profesores un Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Dr. iur. Sanitas Osipovas jaunākā grāmata "Eiropas tiesību priekšvēsture. Senās Ēģiptes, Divupes, ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijas skolēnu domas par Satversmi
Satversmes tiesa 15. februārī Satversmes pieņemšanas 96. gadadienai veltītajā pasākumā apbalvos 9. un 12. klašu skolēnu domrakstu konkursa "Mana Latvija un Satversme", kā arī 6. klašu skolēnu zīmējumu konkursa "Mana Satversme" ...
Agnese Garda
Numura tēma
Tiesību un digitālo risinājumu aktualitātes kredītiestāžu skatījumā
Digitālās transformācijas ietekme ir plaša, un tai pakļauta ikviena tautsaimniecības nozare, kā arī privātā vai publiskā sektora funkcija. Vienojoša ir virzība uz tehnoloģiju izmantošanu pakalpojumu sniegšanas ātrumam un ērtumam, ...
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Numura tēma
Racionāli un efektīvi jāizmanto IKT visā valsts pārvaldē atbilstoši vienotai valsts politikai
Valsts pārvaldes funkciju īstenošanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana un elektroniskās pārvaldes principu ieviešana ir būtiska valsts pārvaldes modernizācijas sastāvdaļa, un tā ir arī viena no valdības prioritātēm. ...
AUTORU KATALOGS