ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Februāris 2018 /Nr.9 (1015)

Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs un īpatnības tā noteikšanā
Mg. iur.
Ričards Merķis
 

Kriminālprocesa likuma 361. pantā ir paredzēts procesuāls līdzeklis – mantas arests. Mantas arests pēc būtības ir nepastāvīgs un ir spēkā krimināllietā tikai, līdz tas tiek atcelts vai tiek pieņemts galīgs nolēmums attiecībā uz kriminālprocesā arestēto mantu, vai arī līdz galīgā nolēmuma izpildei. Mantas arests ir vienīgais līdzeklis, kā aizsargāt īpašumu, cietušo un sabiedrības tiesības no prettiesiska un kaitīga īpašuma izmantošanas. Ja attiecībā uz kriminālprocesuālo mantas arestu tas ir pašsaprotami, tad mantas aresta saturs un tā noteikšana joprojām ir neskaidrs jautājums. Šī raksta mērķis ir norādīt, cik būtiski ir pievērst pastiprinātu uzmanību un vienmēr ņemt vērā mantas aresta mērķi kā vadlīniju mantas aresta satura noteikšanai, kā arī rakstā tiks piedāvāti jauni risinājumi, kā stiprināt mantas aresta institūtu.

Personas tiesību ierobežojumi kā mantas aresta praktiskā izpausme

Kriminālprocesuālā mantas aresta saturs ir diferencējams, un tā saturam jābūt individualizētam katrā atsevišķā kriminālprocesā, ņemot vērā mantai uzliktā aresta mērķi. Jāteic gan, ka mantas aresta saturu pašlaik daļēji var izsecināt no spēkā esošās Kriminālprocesa likuma 361.1 panta redakcijas un citiem likumiem.1 Izanalizējot visu pantu kopumā, jāuzskata, ka 361.1 panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi vienmēr nav jāuzliek pilnā apmērā, piemēram, otrajā punktā minēts: publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz arestēto mantu, – lai tas ierakstītu aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Proti, ne katrā gadījumā jāuzliek gan aizliegums atsavināt, gan aizliegums apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām, bet var pietikt arī ar to, ka tiek reģistrēts apgrūtinājums (ķīla) uz nekustamo īpašumu lēmumā par mantas aresta uzlikšanu atbilstoši norādītajai nodrošinājuma summai, ņemot vērā to, ka Zemesgrāmatu likuma pārejas noteikumu 7. punkts to paredz. Līdzīgi var ņemt par piemēru gadījumu, kad procesa virzītājs uzliek arestu transportlīdzeklim, reģistrē atzīmi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD), ka noteikto transportlīdzekli nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Šis ir pietiekami plaši praksē sastopams gadījums. Šāda aresta rezultātā persona var turpināt lietot transportlīdzekli.

To, ka mantas aresta saturs ir diferencējams, var secināt no 361.1 panta otrās daļas pēdējā teikuma, kas nosaka, ka ķermenisko lietu izņem un nodod glabāšanā pēc nepieciešamības. Apstāklis, ka procesa virzītājs nedrīkst automātiski uzlikt mantai arestu ar tādu saturu, kas ir maksimāli ierobežojošs, izriet no tā, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar likumu, jābūt sabiedrības interesēs un jānotur līdzsvars starp indivīda un sabiedrības interesēm, proti, jābūt samērīgam.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu
Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur ...
Jānis Kārkliņš
Atsaucoties uz publicēto
Noilgums piespiedu nomas attiecībās komerctiesībās
2017. gada 26. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts cienījamās zvērinātas advokātes Artas Snipes raksts "Par saistības un prasības noilgumu saistībai, kas radusies uz likuma pamata",1 kurā argumentēts, ka komersanta ...
9 komentāri
Aivars Latkovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Faktiskais valdes loceklis
Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma jau šķietami tālajā 2013. gadā tika veikts apjomīgs pētījums1 par valdes locekļu pienākumiem un atbildību Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos regulējumos (turpmāk – Pētījums). ...
Sannija Matule
Informācija
Ģenerālprokurors uzsver bērnu tiesību prioritāti
Pagājušonedēļ, 21. februārī, virsprokuroru sanāksmē izskanēja gadskārtējais ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ziņojums par noziedzības stāvokli valstī un prokuratūras darbu 2017. gadā. Līdz ar atziņu, ka pērn valstī ...
Tiesību politika
Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums parlamentam
Ceturtdien, 22. februārī, Ministru prezidents Māris Kučinskis Saeimā sniedza ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Ziņojumā ir apkopoti būtiskākie un katrā nozarē aktuālākie paveiktie darbi un ...
AUTORU KATALOGS