ŽURNĀLS Numura tēma

13. Marts 2018 /Nr.11 (1017)

Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Krimināltiesību saikne ar citām tiesību nozarēm ir kompleksa. No vienas puses, tiesību vienotība prasa, lai krimināltiesības neatzītu par krimināli sodāmu to, ko atļauj citas tiesību nozares: krimināltiesības ir simtprocentīgi sekundāras tiesības, kas drīkst paredzēt sodu tikai tad, ja rīcība ir aizliegta arī ar civiltiesību vai publisko tiesību normām.1 Tāpēc saskaņā ar civiltiesībām atļautu rīcību nevar atzīt par sodāmu saskaņā ar krimināltiesībām.2 Tajā pašā laikā krimināltiesības ir patstāvīga tiesību nozare, tāpēc krimināltiesībās ne vienmēr saistošs ir civiltiesību vai citu tiesību nozaru vērtējums.

Par to liecina šādi piemēri. Pirmkārt, ja civiltiesībās parasti risināms jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, t.i., nepieciešama zaudējumu esamība, tad krimināltiesībās zaudējumu eksistence nav obligāta, jo kriminālatbildība var iestāties arī par nozieguma mēģinājumu. Tātad no krimināltiesiskās atbildības ne vienmēr izriet civiltiesiskā atbildība. Un otrādi – zaudējumu esamība ne vienmēr ir pamats kriminālatbildībai,3 jo krimināltiesības tiesību labumus (intereses) aizsargā tikai fragmentāri.

Otrkārt, par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu priekšmetu var būt manta, ko persona valdījusi nelikumīgi, piemēram, narkotiskās un psihotropās vielas (sk. Krimināllikuma 175. panta ceturto daļu, 176. panta trešo daļu u.c.). Tāpat mantu nolaupīt var arī no zagļa,4 lai gan viņam nav civiltiesiska prasījuma pret otro zagli. Tas skaidrojams ar to, ka zādzība ir noziedzīgs nodarījums gan pret īpašumu, gan pret faktisko varu pār mantu.5

Treškārt, ja cietušā līdzatbildība var izslēgt citas personas civiltiesisko atbildību (sk. Civillikuma 1776. pantu), cietušā līdzatbildība nav pietiekama, lai izslēgtu trešās personas krimināltiesisko atbildību.6

Tuvāk pievēršoties jautājumam par civiltiesiska strīda (delikta) un noziedzīga nodarījuma norobežošanu, vispirms jāuzsver, ka vienīgi arguments par to, ka pastāv civiltiesisks strīds (delikts), katrā ziņā nav pietiekams, lai atteiktu kriminālprocesa uzsākšanu vai izbeigtu kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Tas skaidrojams ar to, ka parasti (īpaši tad, ja zādzība, laupīšana, piesavināšanās, krāpšana ir pabeigta) cietušajam ir arī civiltiesisks prasījums pret vainīgo. Un tikai ļoti retos gadījumos viņam šāda prasījuma nav, piemēram, iepriekš minētajā gadījumā, ja viens zaglis nozog mantu no cita zagļa, ko tas ieguvis iepriekš (sk. piemēru arī raksta noslēgumā). Līdz ar to parasti pabeigta zādzība, laupīšana, krāpšana, piesavināšanās ietver sevī arī civiltiesisku deliktu. Noziedzīga nodarījuma gadījumā šo civiltiesisko deliktu var vienīgi dēvēt par "kvalificētu" civiltiesisku deliktu, jo tas līdzās visām civiltiesiska delikta pazīmēm atbilst arī visām noziedzīga nodarījuma pazīmēm. Tāpēc, ja procesa virzītājs nepamato, kāpēc konkrētajā situācijā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes (vai pietrūkst kāda no tām), atsauce vienīgi uz civiltiesisku strīdu (deliktu) patiesībā neko neizsaka. Šāda rīcība pēc būtības ir izvairīšanās no noziedzīga nodarījuma pazīmju analīzes.

Neskaidrības par civiltiesiska strīda norobežošanu no noziedzīga nodarījuma biežāk rodas saistībā ar krāpšanu un piesavināšanos, tāpēc turpinājumā šis jautājums apskatīts tieši kontekstā ar šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

 

Krāpšanas norobežošana no civiltiesiska delikta

Norobežojot krāpšanu no civiltiesiska viltus, galvenais klupšanas akmens ir jautājums: kādas pazīmes raksturo viltu, kas ir vienīgi civiltiesisks delikts, bet kādas pazīmes – viltu kā krimināli sodāmas krāpšanas pazīmi? Šo problēmu sarežģī tas, ka daļēji šīs pazīmes sakrīt, piemēram, gan civiltiesiskā deliktā, gan krimināli sodāmā krāpšanā viltus tiek lietots ar nodomu (tīši), t.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kubilis
Numura tēma
Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu
Ņemot vērā, ka persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, var vienlaikus arī radīt kaitējumu citai personai, nereti ir iespējama situācija, kurā viena un tā paša nodarījuma izdarīšanas rezultātā tiek ierosināts kriminālprocess, kā ...
Satversmes tiesa
Notikums
Satversmes tiesa tiekas ar Francijas juridisko eliti
Satversmes tiesas un Francijas Valsts padomes sadarbības ietvaros no 28. februāra līdz 2. martam Satversmes tiesas delegācija Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles vadībā oficiālā vizītē viesojās Parīzē, Francijā. ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Egils Levits turpinās pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Tiesā
Sakarā ar 14 tiesnešu un piecu ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām 2018. gadā, Eiropas Savienības Tiesā (EST) šogad notiek vairāku tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru pagarināšana, kā arī jaunu amatpersonu iecelšana. Pēc ...
Armands Smans
Numura tēma
Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana
Kriminālatbildība ir pats smagākais juridiskās atbildības veids.1 Tiesību doktrīnā kriminālatbildība tiek skaidrota kā fiziskai personai valsts vārdā uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu atbildēt saskaņā ...
Evija Novicāne
Numura tēma
Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai
Pirms dažiem gadiem veiktā pētījumā secināts, ka valstīs ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni noteicošie faktori, kas ietekmē uzņēmuma nonākšanu līdz maksātnespējai, ir uzņēmuma vecums, lielums un pieejamie resursi. ...
12 komentāri
AUTORU KATALOGS