Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

13. Marts 2018 /Nr.11 (1017)

Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai
11 komentāri
Dr. iur. cand.
Evija Novicāne
zvērināta advokāte ZAB "Novius"

Pirms dažiem gadiem veiktā pētījumā secināts, ka valstīs ar augstu ekonomiskās attīstības līmeni noteicošie faktori, kas ietekmē uzņēmuma nonākšanu līdz maksātnespējai, ir uzņēmuma vecums, lielums un pieejamie resursi. Vienlaikus minētajā pētījumā secināts, ka Latvijā situācija ir atšķirīga, jo salīdzinoši liels ir to gadījumu skaits, kad maksātnespējas cēlonis ir prettiesiska vai neētiska uzņēmēju rīcība.1

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normu plūdi
13. Marts 2018 / 16:25
0
ATBILDĒT
Dodiet mums jaunas normas, daudz jaunu normu, vēl vairāk normu, normu, normu!
Morāle > Normu plūdi
13. Marts 2018 / 18:31
1
ATBILDĒT
Vai vēl labāk - nedodiet normas, lai nav normu plūdu! Atstājiet visu, kā ir. Komerctiesiskajās attiecībās pastāvošās paražas un elastīgais pašregulācijas mehānisms - kā jau tas katrā nepieciešamības gadījumā pierādījis kopš psihodēliskajiem deviņdesmitajiem - piedzīvos katarsi un pašattīrīsies. Galvenais, lai nav normu plūdu! Biznesa cilvēks nemīl lasīt.

Plus, var ietaupīt padsmit naudiņas uz birokrātiskā aprāta resursu un papīru kalniem, kas rastos normu izstrādes procesā.
Jurčiks > Morāle
14. Marts 2018 / 07:46
0
ATBILDĒT
Ko dod jaunas normas, ja vecās vēl nezin vai neprot izmantot? IZGLĪTĪBA jāmaina nevis normas jāgāž uz galvas ...
MORĀLE > Jurčiks
15. Marts 2018 / 11:46
0
ATBILDĒT
Pat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir pienākums laiku pa laikam izvērtēt, vai tā pieņemtais tiesiskais regulējums pilda savu funkciju sociālajā realitātē. Ja tiesiskais regulējums, neraugoties uz to, cik cēls ir bijis tā mērķis un ka problēmu tiesību piemērotājs tiesību piemērošanas gaitā varētu novērst, savu mērķi nesasniedz, likumdevējam ir pienākums rīkoties.
Mūsdienās leģisprudence vairs nedrīkst būt tikai attāls mīts un teorētisks spriedelējums. Likumdevēja "pievērtas acis" jeb - kā raksta komentētājs "AUTORE" - strausa politika nedrīkst uz tiesību piemērotāja pleciem uzkraut tipveida juridisko problēmu risināšanu. Tas, ka tāda, iespējams, ir likumdevēja pašreizējā prakse, lietas būtības nemaina.
Jurčiks > MORĀLE
15. Marts 2018 / 14:06
0
ATBILDĒT
(c) nedrīkst uz tiesību piemērotāja pleciem uzkraut tipveida juridisko problēmu risināšanu

Cik nācies zināt, tad, piemēram, tajā pašā Vācijā, uz ko visi mīl atsaukties, ļot, ļoti daudzas tipveida problēmas tiek risinātas nevis uz likuma, bet uz judikatūras (t.i. uz tiesību piemērotāju veidotas) bāzes. Un nekas, dzīvo, turklāt ne slikti...
Morāle > Jurčiks
16. Marts 2018 / 10:45
0
ATBILDĒT
Es nesaku, ka tiesu rīcībā nav juridisko instrumentu, ar kuriem likumdevēja kļūdas novērst. Tas gan nekādi neļauj likumdevējam būt paviršam un nevērtēt, ka regulējums praksē nestrādā.
Jurčiks > Jurčiks
14. Marts 2018 / 07:47
0
ATBILDĒT
Nu re, arī komentētājs "kopumā" raksta - autore nemaz nezina, ka Komerclikumā jau ir tādas normas, kuras viņa piedāvā ieviest...
Autore > Jurčiks
14. Marts 2018 / 19:16
0
ATBILDĒT
Pienākums sasaukt kreditoru sapulci gan nav "rekapitalizē-vai-likvidē" norma, bet gan faktiski diezgan tukša norma, kurai nav praktiskā seguma, jo tā nauzliek dalībniekiem par pienākumu risināt maksātnespējas problēmu pēc būtības, bet gan tikai apspriest situāciju. Ne velti jaunākajos pētījumos tiek atzīts, ka šāda norma tik vien dod labumu, kā rada papildus administratīvo slogu (pie nosacījuma, ja tā tiek pildīta, kas vairumā gadījumu Latvijā gan nenotiek). Normu plūdi nekādā ziņā nav vajadzīgi, tomēr arī strausa politika neko labu nedos. Latvijā maksātnespējas procesi tiek uzsākti daudz, daudz par vēlu un tas ļoti kaitē veselīgai ekonomiskajai izaugsmei. Risināt to vai nē, ir politiska izšķiršanās, ar tiesību piemērotāju izglītošanu nekādi nevarēs situāciju pietiekami uzlabot.
Kopumā > Autore
15. Marts 2018 / 00:03
0
ATBILDĒT
kapitālsabiedrības dalībniekam (akcionāram) nevienā brīdī nerodas pienākums veikt papildu investīciju. Viņiem ir tiesības neko nedarīt un pazaudēt savas jau izdarītās investīcijas. Viņiem nav un nevar būt atbildība par potenciālās maksātnespējas nerisināšanu. Viņiem ir tikai atbildība, ja nepamatoti izpumpē naudu. Un ja viņi šajā valdes sasauktajā sapulcē neko racionālu nepielemj, tad tas arī ir tas brīdis, kad valde iesniedz maksātnespējas pieteikumu, ja ir tam pamats. Ja valde jau tāpat saprot, ka nekas netiks darīts, tad, protams, nav jēgas arī pašai sapulcei un valde uzreiz iet ar maksātnespējas pieteikumu, ja ir tam pamats.
Jurčiks > Kopumā
15. Marts 2018 / 14:02
0
ATBILDĒT
Jā, ja latvietim neuzraksta priekšā vismaz 3 opcijas, tad viņam nav skaidrs, kas īsti jādara...

Piekrītu "kopumā" 00:03 rakstītajam: dalībnieki neatbild par SIA saistībām, un viņiem nevar būt pienākums glābt sabiedrību vai pieņemt likumā noteikta satura lēmumu. Atbildība jebkurā gadījumā gulstas uz valdi: ja dalībnieki neko nedara, valdei jāsniedz pieteikums un cauri...

P.S. Es gan saprotu arī autores kā maksātnespējas administratores mērķi - paplašināt atbildīgo subjektu bāzi, no kuriem kaut ko varēs piedzīt, ja tie nebūs izpildījuši "likumā noteiktos pienākumus", lai cik absurdi šie pienākumi nebūtu...
Kopumā
13. Marts 2018 / 08:33
0
ATBILDĒT
Kopumā labs raksts. Šķiet tikai mazliet pārsteidzīgs 4.secinājums, jo Latvijas Komerclikuma 219. un 271.pantā gluži tāpat kā Igaunijas Komerclikuma 176.pantā ir paredzētas faktiski identiskas prasības - valdei savlaicīgi jāsasauc dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai tā varētu novērst potenciālo maksātnespēju.
visi numura raksti
Jānis Kubilis
Numura tēma
Tiesvedības apturēšana civillietā sakarā ar krimināllietu
Ņemot vērā, ka persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, var vienlaikus arī radīt kaitējumu citai personai, nereti ir iespējama situācija, kurā viena un tā paša nodarījuma izdarīšanas rezultātā tiek ierosināts kriminālprocess, kā ...
Satversmes tiesa
Notikums
Satversmes tiesa tiekas ar Francijas juridisko eliti
Satversmes tiesas un Francijas Valsts padomes sadarbības ietvaros no 28. februāra līdz 2. martam Satversmes tiesas delegācija Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles vadībā oficiālā vizītē viesojās Parīzē, Francijā. ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Egils Levits turpinās pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Tiesā
Sakarā ar 14 tiesnešu un piecu ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām 2018. gadā, Eiropas Savienības Tiesā (EST) šogad notiek vairāku tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru pagarināšana, kā arī jaunu amatpersonu iecelšana. Pēc ...
Māris Leja
Numura tēma
Krāpšanas un piesavināšanās norobežošana no civiltiesiska delikta
Krimināltiesību saikne ar citām tiesību nozarēm ir kompleksa. No vienas puses, tiesību vienotība prasa, lai krimināltiesības neatzītu par krimināli sodāmu to, ko atļauj citas tiesību nozares: krimināltiesības ir simtprocentīgi ...
Armands Smans
Numura tēma
Civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības savstarpējā mijiedarbība un nošķiršana
Kriminālatbildība ir pats smagākais juridiskās atbildības veids.1 Tiesību doktrīnā kriminālatbildība tiek skaidrota kā fiziskai personai valsts vārdā uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu atbildēt saskaņā ...
AUTORU KATALOGS