Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Marts 2018 /Nr.12 (1018)

Par valsts amatpersonas jēdzienu Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas izpratnē
3 komentāri
Dr. iur.
Valentija Liholaja
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore

Valsts amatpersonas statusa precīza izpratne ir būtiska kā noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kuru izdarītājs ir šis speciālais subjekts, kvalifikācija procesā, tā arī norobežojot tādus nodarījumus no citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā (KL 326.1, 326.2 pants) un noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā (KL 196., 197., 198. pants). Šo krimināltiesību teorijas atziņu1 apstiprina arī judikatūra2 un tiesu prakse,3 kas arī bija par pamatu šā raksta tapšanai, lai veiktu valsts amatpersonas jēdzienā ietverto pazīmju analīzi pašreizējā krimināltiesiskajā regulējumā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
68
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tieslietu ministrija
26. Marts 2018 / 16:48
0
ATBILDĒT
Tieslietu ministrija, kā rakstā minēto grozījumu priekšlikuma autore, vēlas uzsvērt, ka grozījumu mērķis bija precizēt (ne paplašināt) iepriekšējo Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas redakciju, skaidri un noteikti nosakot, ka personas, kuras pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, ietver sevī arī tās personas, kas tos veic valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, kā arī rīkojas ar publiskas personas kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem, tādējādi izvairoties no turpmākām problēmām ar minētās normas piemērošanu.
Iemesls šādu grozījumu veikšanai bija tieši neviennozīmīgā jēdziena „valsts vai pašvaldības manta vai finanšu līdzekļi” interpretācija. Tiesību piemērotāji norādīja, ka Krimināllikuma 316.panta pirmajā daļā minētā “valsts vai pašvaldības manta vai finanšu līdzekļi” tiek šauri interpretēti, neattiecinot to uz to valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem, kas ir ieguldīti kapitālsabiedrībās.
Tāpēc Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā tika izskatīts priekšlikums precizēt Krimināllikuma 316.panta pirmo daļu, skaidri nosakot, ka persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, ietver sevī arī tās personas, kas tos veic valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, kā arī rīkojas ar publiskas personas kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem. Vēršam uzmanību, ka tieši tāpēc tika lietots savrupinājums “tai skaitā”, norādot, ka arī iepriekšējā Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas redakcija aptvēra minētās personas.
Māris Leja
22. Marts 2018 / 16:37
0
ATBILDĒT
Jautājumu, vai likuma grozījumi KL 316.pantā ir jauna tiesiskā stāvokļa radīšana (uz kādu gadījumu attiecas KL 5.p. 3.d.) vai tomēr iepriekš pastāvējušā tiesiskā stāvokļa precizēšana (uz kādu gadījumu KL 5.p. 3.d. neattiecas), nevar skatīt atrauti no jautājuma, vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersona ne pie kādiem apstākļiem nebija atzīstams par valsts amatpersonu jau vecās likuma redakcijas laikā. Tā kā argumenti par labu šādam viedoklim rakstā nav minēti, rakstā iztrūkst pats svarīgākais, lai pamatotu, ka jaunais likums ir jauna tiesiskā stāvokļa radīšana.
Patiesībā iespējama virkne gadījumu, kad jau pēc vecās likuma redakcijas, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas varēja atzīt par valsts amatpersonu KL 316.panta izpratnē. Piemēram, ja valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis piedalās publiska iepirkuma komisijā, lēmums par lēmums par uzvarētāja noteikšanu publiskā iepirkumā ir administratīvs akts, kas ir trešām personām saistošs lēmums. Iepirkuma procedūrā pieņemtie lēmumi ir pārsūdzami atbilstoši administratīvā procesa noteikumiem, resp., lēmums publiskajā jomā. Ja ar šādu lēmumu privātuzņēmumam tiek piešķirtas tiesības noslēgt līgumu, kura ietvaros valsts kapitālsabiedrība samaksā naudu, tā ir rīcība ar valsts mantu (arī vecās likuma redakcijas laikā). Tādējādi konstatējama gan pazīme - valsts (pašvaldības) varas realizācija publisko iepirkumu jomā, trešajām personām saistošu lēmumu pieņemšana, gan rīcība ar valsts mantu.
Māris Leja
22. Marts 2018 / 16:37
1
ATBILDĒT
Plašāk pamatojot viedokli ka jau pēc vecās likuma redakcijas par valsts mantu varēja atzīt valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības mantu, norādāms sekojošais:
KL 316.pants vecā redakcija nesniedza jēdziena „valsts manta” definīciju, savukārt citos likumos šim jēdzienam piešķirta dažāda nozīme. Šī raksta pamatā ir viedoklis, kas balstīts tikai uz vienu no šiem likumiem (turklāt tādu, kas regulē privāttiesiskās attiecības). Taču, ja par pamatu tiktu ņemti likumi, kas reglamentē publiski tiesiskās attiecības, var nonākt pie pilnīgi pretēja secinājuma. Piemēram, Publisko iepirkumu likuma izpratnē par valsts mantu uzskatāma valsts kapitālsabiedrības manta. (sk. 1.p. 10.pnkt. 50.p. u.c.). Arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē par valsts mantu uzskatāma valsts kapitālsabiedrības manta. Šī likuma 3.pantā ir tieši noteikts, ka šis likums attiecas uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības mantu. Balstoties tieši uz šo pēdējo likumu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka plašākā nozīmē valsts kapitālsabiedrība, veicot jebkādu saimniecisko darbību, tostarp veicot būvniecību vai tās finansēšanu, rīkojas ar valsts mantu (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra spriedums lietā Nr. SKA–106/2013, 13.pkt.). Savukārt citā lietā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments paudis viedokli, ka „Tas, ka valsts ir viens no dalībniekiem kapitālsabiedrībā, nemaina apstākli, ka tā joprojām ir valsts, kas kā publisko tiesību juridiskā persona ir iesaistījusies privāttiesiskā darbībā jeb komercdarbībā (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantu).” Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 12.janvāra lēmums lietā Nr.SKA – 221/2011.
Tā kā Krimināllikums nebija sniedzis jēdziena “valsts mata” definīciju, jautājums, kādā nozīmē – šaurākā vai plašākā – šis termins bija jāsaprot krimināltiesībās līdz 2014.gada 14.jūnijam, jāizlemj tiesību piemērotājam. To, ka pareizāk vadīties pēc šī termina plašākās nozīmes, pamatojams ar šādiem apsvērumiem: interpretējot terminu valsts manta tā šaurākajā izpratnē, faktiski tiktu priviliģētās valsts un pašvaldību amatpersonas kapitālsabiedrībās attiecībā pret amatpersonām valsts iestādēs, lai gan valsts iestādes, gan valsts kapitālsabiedrības amatpersonas realizē valsts funkciju veikšanu.
Ja interpretācijas ceļā bija iespējams pamatot, ka pēc vecās KL 316.panta redakcijas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonai piemīt visas KL 316.panta pazīmes, vēlāk izdarītie papildinājumi KL 316.pantā ir likuma precizējums, nevis jauna tiesiskā stāvokļa radīšana. Stājoties spēkā jaunajai likuma redakcijai, tas, kas iepriekš bija iegūstams interpretācijas ceļā, tagad ir pateikts skaidri, līdz ar ko, to vairs nav nepieciešams īpaši pamatot. To, ka likumdevējs ar šiem grozījumiem bija precīzāk izteicis to, ko bija jāsaprot, spēkā esot likuma vecajai redakcijai, liecina arī jaunās redakcijas burtiskais teksts. Piebilde „tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā”, liecina, ka tai ir tikai paskaidrojoša, precizējoša nozīme iepriekš sekojošajam formulējumam „ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus”.
visi numura raksti
Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nemantiskā kaitējuma jēdziens administratīvajās tiesībās
No 2018. gada 1. marta administratīvajās tiesībās ieviests jauns jēdziens "nemantiskais kaitējums", atsakoties no jēdzieniem "personiskais kaitējums" un "morālais kaitējums". Līdz šim Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu ...
Santa Slokenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai spriedums varētu būt pretvalstisks
Rakstā paustas atsevišķas pārdomas par Ogres rajona tiesas 2018. gada 13. februāra spriedumu lietā C 34092516 saistībā ar publikāciju "Ogres kolaboranta slavināšana".
3 komentāri
Jurijs Krasnobokijs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilnvarotā pārstāvja tiesības piedalīties tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās
Rakstā pausts autora viedoklis par vienas no pusēm un tās pilnvarotā pārstāvja vienlaikus piedalīšanos tiesas sēdēs laulības šķiršanas lietās Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmā teikuma un Civilprocesa 236. panta ...
3 komentāri
Jeļena Muraško, Andrejs Jermoļenko
Citu pieredze
Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parks – izlaista versija 2.0
Latvijas Komercbanku asociācija
Tiesību politika
Latvijas Komercbanku asociācijas likumdošanas priekšlikumi finanšu sektora ilgtspējīgajai attīstībai
Ņemot vērā notikumus un diskusijas par situāciju finanšu sektorā, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) ir rosinājusi1 un 2018. gada 6. martā valdībai iesniegusi vairākus normatīvo aktu priekšlikumus, kas būtu virzāmi izskatīšanai ...
AUTORU KATALOGS