ŽURNĀLS Redaktora sleja

27. Marts 2018 /Nr.13 (1019)

Digitālās demokrātijas draudi
7 komentāri

Pagājušajā nedēļā pasaulē strauji attīstījās vairāki saistīti skandāli. Britu televīzija Chanel 4 pārraidīja slepeni nofilmētas sarunas, kurās atklājās metodes, ko demokrātisko procesu manipulācijai savu klientu interesēs izmanto starptautisks datu analīzes un stratēģiskās komunikācijas uzņēmums Cambridge Analytica (CA), kura pazīstamākie veikumi ir atbalsts Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu un Brexit kampaņai (un tas arī likumsakarīgi, jo uzņēmums pieder ultrakonservatīvā ASV investora Roberta Mersera (Robert Mercer) ģimenei).

Ar CA saistīta arī informācija, ka sociālais tīkls Facebook pieļāvis tā lietotāju privāto datu neatļautu izmantošanu. Piesedzoties ar it kā akadēmisku pētniecību, divi eksperti tā paša CA uzdevumā piekļuvuši vismaz pie 50 miljoniem Facebook kontu un analizējuši to lietotāju profilus, un, visticamāk, šī informācija vēlāk izmantota, lai pārliecinātu svārstīgos vēlētājus par labu Trampa kandidatūrai (asumiņu situācijai piešķir fakts, ka viens no šiem "zinātniekiem" kampaņas laikā vairākkārt ceļojis uz Maskavu).

Chanel 4 nofilmētās sarunas, kurās CA amatpersonas par viņu darba metodēm iztaujā kāds "it kā klients" no Šrilankas, kurš arī gribētu ietekmēt vēlēšanas savā valstī, ir patiešām aizraujošas (raidījumi ir brīvi pieejami internetā). Pazīstamā spiegu trilleru autora Džona Lekarē (John le Carré) cienītājiem varētu likties, ka tā ir kāda romāna ekranizācija – ar tik pārliecinošu stilu CA vadītāji "šrilankietim" klāj vaļā savas darba metodes, kas sevi jau esot pierādījušas praksē vairākās valstīs. Gan senas kā pasaule (politiķu uzpirkšana ar piedāvājumiem, kas ir "pārāk labi, lai būtu reāli", ievilināšana "ukraiņu meiteņu" apskāvienos un sekojoša šantažēšana utt.), gan mūsdienīgas jeb digitālas (viltus ziņu un mājaslapu radīšana, informācijas vētras internetā u.tml.).

Tostarp viens no polittehnologiem potenciālajam klientam klāsta, ka, uzrunājot vēlētājus, ir svarīgi noskaidrot viņu "psihogrāfisko profilu", lai pēc tam varētu ietekmēt tos, izmantojot viņu "bailes un cerības", jo uzrunāt cilvēkus ar racionāliem argumentiem neesot lielas jēgas. Šis "psihogrāfiskais profils" tiek konstruēts, analizējot personas uzvedību un informāciju digitālajā vidē – draugus, nodarbošanos, izglītību, ģimenes stāvokli, aktivitātes, simpātijas utt. Atbilstoši "psihogrāfiskajam profilam" pēc tam konkrētajam cilvēkam digitālajā vidē tiek mērķtiecīgi (viņam pašam nezinot) "uzspiesta" noteikta veida informācija, kas visprecīzāk trāpa pa viņa "bailēm un cerībām" un ļauj ar šo personu tādējādi manipulēt.

Vienlaikus CA amatpersonas "šrilankieti" brīdina, ka darbosies ļoti diskrēti, aizsedzoties ar citu uzņēmumu nosaukumiem. Arī apakšuzņēmumi, ko CA ir gatava piesaistīt pasūtījuma izpildei (bijušie dažādu valstu slepeno dienestu darbinieki, īpaši efektīvi esot kadri no Izraēlas) būšot neredzami – nemanāmi atbraukšot un tikpat klusi arī nozudīšot.

Rakstot šo sleju, ir grūti paredzēt, kā turpmāk attīstīsies notikumi. Nedēļas vidū no amata tika atbrīvots CA vadītājs Aleksandrs Nikss (Alexander Nix), kurš slepeni filmētajās sarunās bija izrunājies viskrāšņāk. Savukārt Facebook, kam tiek pārmests, ka uzņēmums ir zinājis par polittehnologu piekļuvi sociālo tīkla lietotāju datiem, bet peļņas dēļ šo faktu notušējis, turpināja klusēt, līdz beidzot tā īpašnieks Marks Cukerbergs paziņoja par gatavību izskaidrot situāciju ASV Kongresam. Skandāla ēnā ievērojami kritās Facebook akciju vērtība. Gan britu, gan amerikāņu iestādes sākušas lietas apstākļu noskaidrošanu.

Šī situācija bez šaubām ir svarīga arī Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši ņemot vērā rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Turklāt izskanējis pieļāvums, ka CA jau savulaik ir ticis piesaistīts vēlēšanu ietekmēšanai Latvijā (tai skaitā, cenšoties radīt spriedzi starp latviešiem un krieviem, lai veicinātu noteikta politiskā spēka panākumus).

Visādā ziņā šie skandāli ir vēl viens pieradījums tam, cik nozīmīga demokrātiskā valstī ir sabiedrības izglītība, spriestspēja un medijpratība, kvalitatīvi neatkarīgie masu mediji un caurskatāms politiskais process. Vēl reizi aktualizējas personas datu aizsardzība digitālajā vidē. Un, protams, tas ir arī atgādinājums par demokrātijai nepieciešamo pašaizsardzību – ne tikai pret "redzamiem" draudiem, bet arī šķietami nemanāmām, bet demokrātiskai valsts iekārtai dažkārt arī liktenīgām "digitālajām manipulācijām".

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Digitālās demokrātijas draudi. Jurista Vārds, 27.03.2018., Nr. 13 (1019), 2.lpp.
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
28. Marts 2018 / 09:33
0
ATBILDĒT
Hahaha bet vai tad varētu būt citādi?!?
Par šo tematu vakar bija jauks raksts delfos
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/evija-ercmane-jaunais-facebook-skandals-ir-nevis-soks-bet-likumsakariba.d?id=49878679
.
Šajā kontekstā man garīgo katarsi izraisa no izskata un amata nopietnu plānprātiņu runas par onlain Saeimas vēlēšanām :D:D:D:D
Jurčiks
27. Marts 2018 / 09:54
0
ATBILDĒT
Ja 2 000 000 000 idiotu uztic savu privāto dzīvi Feisbukam, kas PĒC DEFINĪCIJAS ir publiska platforma, tad, ja šie idioti vēl pēc tam satraucas par personas datiem, tas tikai pierāda, ka viņi PATIEŠĀM IR idioti...
Homērs > Jurčiks
29. Marts 2018 / 07:35
0
ATBILDĒT
Piekrītu. Kad reģistrējos feisbūkam, skaidri apzinājos, ka tiks vākti un ar dažādiem mākslīgā intelekta rīkiem apstrādāti dati par manām interesēm, paradumiem utml un tam attiecīgi piespēlētas reklāmas un cita informācija. Līdzīgi ir ar googla kontiem. Pašam jāfiltrē kādu informāciju publiskā vidē par sevi sniedz un kritiski jāvērtē informāciju, kas publiskajā vidē tiek pasniegta. Un tā nav tikai feisbūka problēma. Var atvērt jebkuru ziņu portālu, tur noteikti būs kāda smadzeņu skalošanas ziņa. Problēma drīzāk ir cilvēkos, kas nekritiski paļaujas uz katru feisbūkā rakstīto vārdu, jo tic, ka visi profili ir īsti un publiskajā vidē taču nebūs nepatiesas informācijas.
Viesturs > Homērs
29. Marts 2018 / 09:15
0
ATBILDĒT
Starp citu lasīju, ka ticība informācijas patiesībai ir bijušo socvalstu iedzīvotāju mentalitātē, jo viņiem nemeloja, taču slēpa gan nevēlamo.
Jurčiks > Viesturs
29. Marts 2018 / 10:25
1
ATBILDĒT
Ticība informācijas patiesībai nav per se saistīta ar "sovokismu". Atceros, kā mēs ar tēvu 80-jos klausījāmies "balsis" īsajos viļņos caur šņākoņu. Un šodien skatos, kā liela daļa rietumu demokrātijās un arī postpadomju Latvijā dzimušie un dzīvojošie tic visam, ko viņiem noliek priekšā un ieborē ar propagandu. Problēma ir nevis sovokismā, bet domāšanas veidā, kurš nav atkarīgs no padomju audzināšanas....
Viesturs > Jurčiks
29. Marts 2018 / 13:03
0
ATBILDĒT
Laikam jau Jums taisnība
Jurčiks > Jurčiks
27. Marts 2018 / 10:01
0
ATBILDĒT
Piedodiet, kļūda slēdzienā. Nevis 2 000 000 000 ir idioti, bet tie no 2 000 000 000, kuri tagad satraucas...
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības
Šī raksta mērķis ir norādīt uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba tiesību tvērumu un nepieciešamību tās piemērot divu nesenu Latvijas tiesu spriedumu sakarā. Viens ir Augstākās tiesas spriedums par bijušā notiesātā ...
4 komentāri
Rihards Boks
Citu pieredze
Drošticami publiskie reģistri – stabilas komercvides nosacījums
Caurskatāmas korporatīvās struktūras ir būtisks priekšnosacījums drošiem un stabiliem darījumiem. Ar komercsabiedrību ir iespējams vest sarunas un slēgt spēkā esošus līgumus, kā arī panākt prasību pret komercsabiedrību vai tās ...
Kristaps Loze, Līga Mence
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā
2018. gada 6. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja pārsteidzošu spriedumu lietā C-284/161 (turpmāk – Achmea lieta), kas, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismiem ...
Daniēls Nātriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvatļaujas izsniegšanas atvieglošana personām ar invaliditāti
Latvijas ekonomikai ievērojamu devumu sniedz būvniecības nozare, un nevienam tas nav noslēpums. Tāpēc būvniecības regulējumā esošo neatbilstību un likuma robu identificēšanai, kas dažos gadījumos rada ļaunprātīgas izmantošanas un ...
Andra Voiciša
Skaidrojumi. Viedokļi
Noteikta vecuma sasniegšana kā pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai
Viens no valsts civildienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana, kas var skart katru pensijas vecumu sasniegušu ierēdni, tāpēc ir svarīgi, ka dienesta attiecību izbeigšana notiek tiesiski. ...
AUTORU KATALOGS