ŽURNĀLS Numura tēma

24. Aprīlis 2018 /Nr.17/18 (1023/1024)

Lietu, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, izskatīšana administratīvajās tiesās
4 komentāri
Marita Miķelsone
Administratīvās rajona tiesas tiesnese 

Šā raksta mērķis ir informēt lasītājus par administratīvajās tiesās izskatāmajām lietām, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, primāri akcentējot lietas, kas saistītas ar sūdzībām par veselības aprūpes kvalitāti.

Cilvēka veselība, kas ir viena no valsts aizsargātajām pamatvērtībām, un ar to saistītie veselības aprūpes kvalitātes jautājumi neapšaubāmi ir aktuāla tēma, kas skar ikvienu sabiedrības locekli. Ievērojot arvien pieaugošo iedzīvotāju informētību gan par veselības aprūpes jautājumiem Latvijā, gan arī pieredzi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus ārzemēs, ir tikai likumsakarīgi, ka pieaugušas arī pacientu prasības attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un vēlamajiem rezultātiem. Gadījumā, ja pacients nav apmierināts ar tam sniegtās veselības aprūpes kvalitāti, Pacientu tiesību likuma 18. pants paredz tiesību aizsardzības iespējas, tai skaitā vēršanos tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Šā raksta mērķis ir informēt lasītājus par administratīvajās tiesās izskatāmajām lietām, kas saistītas ar medicīnas tiesību jautājumiem, primāri akcentējot lietas, kas saistītas ar sūdzībām par veselības aprūpes kvalitāti.

 

1. Lietas par Veselības inspekcijas veikto veselības aprūpes kvalitātes izvērtējumu

Pacientu tiesību likuma 5. panta pirmā daļa paredz katras personas tiesības Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā saņemt veselības stāvoklim atbilstošu ārstniecību. No panta otrās daļas savukārt izriet prasība pēc kvalitatīvas un kvalificētas ārstniecības neatkarīgi no pacienta slimības rakstura un smaguma.

Pacientu tiesību likuma 18. pants paredz pacienta tiesību aizsardzības iespējas gadījumā, ja pacients nav apmierināts ar ārstniecības kvalitāti. Proti, pacientam ir tiesības izteikt iebildumus par saņemto ārstēšanu. Kompetentā iestāde ārstniecības strīdu risināšanai ir Veselības inspekcija, kuras lēmumi un faktiskā rīcība ir pārsūdzami administratīvajā tiesā.

Administratīvā tiesa, saņemot tiesā pieteikumu, kurā pieteicējs ir paudis neapmierinātību ar Veselības inspekcijas lēmumu par veselības aprūpes kvalitātes izvērtējumu, ierosina lietu par iestādes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz iesniegumu par veselības aprūpes kvalitāti. Lai labāk izprastu pieteikuma priekšmeta būtību šajā lietu kategorijā, jāielūkojas Ārstniecības likuma un Pacientu tiesību likuma normu vēsturiskajā attīstībā. Ārstniecības likuma 22. pants (redakcijā līdz 2010. gada 1. martam) paredzēja, ka pacientam ir tiesības saņemt sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Augstākās tiesas judikatūru tika uzskatīts, ka Veselības inspekcijas atzinums nevienam nav saistošs. Tas uzskatāms tikai par speciālistu viedokli, bet viedoklis nevienai personai tieši ne tiesiskās, ne faktiskās sekas nerada, tātad tas nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība. Tāpēc atzinumu parasti tiesā pārsūdzēt nevar. Tomēr atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai1 Veselības inspekcijas atzinums tika izskatīts administratīvajā tiesā kā faktiskā rīcība, ņemot vērā Ārstniecības likuma 22. pantu, saskaņā ar kuru pacientam bija tiesības saņemt sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu. Ņemot vērā, ka no likuma izrietēja personas tiesības šādu novērtējumu prasīt, Augstākā tiesa uzskatīja, ka personai bija tiesības vērsties administratīvajā tiesā, lai tā pārbaudītu, vai Veselības inspekcijas atzinums sniegts, ievērojot procesuālos noteikumus un vispārējos principus. Citiem vārdiem, atzinuma pārbaude tiesai bija pakļauta tikai tāpēc, ka likums bija piešķīris pacientam tiesības šādu novērtējumu prasīt.

Ar 2009. gada 10. decembra likumu (stājās spēkā 2010. gada 1. martā) no Ārstniecības likuma 22. pants tika izslēgts, tādējādi šobrīd personai vairs nav tiesību saņemt atzinumu. Līdz ar to Veselības inspekcijas atzinums vairs nav pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā kā faktiskā rīcība. Šobrīd atzinums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantu ir uzskatāms vienīgi par pierādījumu lietās par ārstniecības personas saukšanu pie administratīvās atbildības.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
24. Aprīlis 2018 / 14:40
0
ATBILDĒT
Interesants raksts!

Attiecībā uz Ārstniecības riska fonda darbības noteikumiem, resp., atlīdzības prasījumiem no Ārstniecības riska fonda par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, manā ieskatā, veidojas pretruna (kolīzija) starp minētajiem MK noteikumiem un vispārējo civiltiesību regulējumu, nosakot kaitējuma kompensācijas apmēru. Proti, minēto MK noteikumu 9.7. un 9.9.punkts paredz, ka, nosakot kaitējuma apmēru, jāņem vērā apstākļi un vide ārstniecības iestādē, tas, vai ārstniecības iestādei ir bijuši pieejami visi nepieciešamie resursi, lai novērstu kaitējuma rašanās cēloni. Šeit runa ir par konkrētu pamatstandartu, kurš ir saistīts ar noteiktu ārstniecības iestādi un kuru prettiesiski pārkāpjot pacientam rodas tiesība prasīt atlīdzību. Tādā veidā vērtē konkrētus apstākļus iestādē. Šo apstākļu loks ir nenoteikts. Kā arī vienā ārstniecības iestādē pamatstandarts (vai pamatprasības) ir viens, bet citā salīdzināmā – šis standarts var būt atšķirīgs. Tas ietekmē arī kompensācijas apmēru un liedz veidot vienveidīgu praksi.
Saskaņā ar vispārējo civiltiesisko regulējumu pamatstandarts šādās lietās galvenokārt (ar dažiem izņēmumiem) ir abstrakts, kas katrā gadījumā konkretizējams, ņemot vērā ārstniecību reglamentējošos un citus normatīvos aktus, piemēram, MK Noteikumus par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Nevar būt tā, ka, piemēram, vienā universitātes slimnīcā ir ļoti atšķirīga vide un resursi salīdzinājumā ar citu universitātes slimnīcu. Līdzīgi norādīts vācu juridiskajā literatūrā, ka šādos gadījumos jāpastāv, ņemot vērā ārstniecības iestādes veidu, tādām pamatprasībām, kuras nekādā gadījumā nevar tikt pārkāptas. Savukārt minētie MK noteikumi pieļauj atšķirīgu attieksmi un plašu rīcības brīvību, novērtējot kaitējuma (arī morālā kaitējuma) smaguma pakāpi. Turpretim atbilstoši vācu jur.avotiem un, ievērojot Latvijas līdzīgos civiltiesību noteikumus, ja tika pārkāpts abstraktais pamatstandarts, tā ir organizatoriskā kļūda, par kuru ārstniecības iestāde atbild, jo tās vadītāji (piemēram, valde, galvenais ārsts), ņemot vērā viņu pienākumus un kompetenci, nav pienācīgi organizējuši ārstniecības procesus iestādē. Ja atbalsta pretēju pieeju, tas var būt pretrunā ar pacientu tiesībām uz kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesiskās drošības un noteiktības, kā arī vienlīdzības principu.
a > Jūlija Kolomijceva
25. Aprīlis 2018 / 20:29
0
ATBILDĒT
Subjektus nomainām un viss nostājās savās vietās. Piemēram, dzemdību palīdzība stacionārā un uz kuģa, piesaistot NMPD. Traumas menedžments vienam pacientam un tajā gadījumā, ko apzīmē kā katastrofu medicīnas situācija ar daudziem cietušajiem. Aprūpes kvalitāte var atšķirties vides, resursu, citu apstākļu dēļ, no kā arī vērtē atlīdzības apjomu.
Seskis
24. Aprīlis 2018 / 09:20
1
ATBILDĒT
Labi izstrādāts un pamatots raksts! Saistībā ar raksta tematiku, ievērojot dzīvē gūtos novērojumus, jāsecina, ka medicīnas tiesību lietu izskatīšana ir komplicēts un nereti traģisks process. Stāsts būs par personu, sauksim viņu par Regīnu, kura devās pie plastiskā ķirurga nolūkā palielināt krūšu apkārtmēru. Operācija bija veiksmīga, tika ievietoti implanti, tomēr pēc operācijas Regīnai palielinājās un samezglojās kāju vēnas. Regīna sūdzējās Veselības inspekcijā, kas noraidīja iesniegumu, tālākais Regīnas ceļš vijās uz Administratīvo tiesu.
Paralēli Regīnas dzīvē risinājās citi būtiski notikumi - trīsstāvu dzīvojamā mājā viņa iegādājas kopīpašuma domājamo daļu - dzīvokli, bet nepamanīja to, ka iepriekš divi kopīpašnieki, no kuriem viņa iegādājās dzīvokli, bija iesnieguši un būvvaldē akceptējuši apliecinājuma karti telpu grupas pārbūvei bez lietošanas veida maiņas, kur arhitekta kaprīzes vai kļūda paredzēja vienīgo Regīnas iegādātā dzīvokļa durvju aizmūrēšanu.
Turpmāk traģiskākais - Regīna pastiprināti lietoja nomierinošas zāles, lai dzēstu ciešanu rūgtumu, un daudz gulēja, kā rezultātā nepamanīja, ka abi pārējie kopīpašnieki realizē būvniecības ieceri un aizmūrē vienīgās durvis. No rīta viņa sāka dauzīties gar durvju ailu un mēģināja izlīst pa logu, bet šaurie lodziņi nepadevās Regīnas brango krūšu apkārtmēram. Atbraukušie glābēji plātīja rokas, jo ēka atradās Rīgas vēsturiskajā centrā un kopīpašnieki neļāva paplašināt logu ailas. Būvvalde nekavējoties uzsāka administratīvo procesu no jauna, atcēla apliecinājuma kartes akceptu un lika atjaunot iepriekšējo stāvokli, bet kopīpašnieki būvvaldes lēmumu apstrīdēja un pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.
Laiks ritēja, Regīnas dauzīšanās kļuva aizvien klusāka, līdz apklusa pavisam. Pēc pāris gadiem stājas spēkā tiesas nolēmums, kas atzina par tiesisku Būvvaldes lēmumu, durvis tika atjaunotas, bet no Regīnas pāri palikuši tikai kauli un krūšu implanti. Papildus iejaucās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas aizliedza aiztikt Regīnas kaulus, jo māja ir kultūras piemineklis, bet implantus paņemt atļāva. Lietā iestājās tiesību pārņēmējs - Regīnas brālis Rolis, kurš nekādi nevarēja pierādīt implantu iedarbību uz vēnām. Izmisumā viņš pat iešuva implantus savā ķermenī, bet viņam vēnas nepalielinājas, turklāt Stambulas konvencijas pretinieki viņu piekāva un viens implants saplīsa. Vakar Rolis ar 0,7 tilpuma pudeli atnāca pie Seska un izstāstīja šo traģisko stāstu, un kā vienmēr - ir traģēdija, bet vainīgo nav - būvvaldes lēmums ir tiesisks, tātad zaudējumus prasīt nevar, savukārt Veselības inspekcijas lietā nav pierādāma cēloņsakarība starp implantu iešūšanu un vēnu paplašināšanos. Tātad ne vienmēr administratīvais process ir efektīvs un personas tiesības aizsargājošs!
Jānis > Seskis
12. Jūnijs 2018 / 14:03
0
ATBILDĒT
Kā es nosmējos, bet pilnīga taisnība visā šajā sāstā :D
visi numura raksti
Dārta Freimane
Numura tēma
Administratīvie akti, kuri rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām
Administratīvais akts ir administratīvā procesa centrālais elements, kura apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir vairuma administratīvo lietu pamatā. Tādējādi jo īpaši būtiski ir padziļināti pētīt to personu, kuras vēršas iestādē ...
2 komentāri
Numura tēma
Viens, divi, trīs – un tu esi brīvs
Trīs instanču tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Tas iespējams vienīgi taisnīgā tiesā, kas ietver divus aspektus, proti, taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata ...
Lauma Paegļkalna
Numura tēma
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība uz Latvijas simtgades sliekšņa
Dace Mita, Inga Ruska
Numura tēma
Vai administratīvā tiesa darbojas atbilstoši tās izveides mērķim
3 komentāri
Miķelis Zumbergs
Numura tēma
Administratīvo aktu izpildes problēmas
AUTORU KATALOGS