Pieaudzis cilvēks aptuveni trešdaļu mūža pavada darbā, līdz ar to apstākļiem un videi, kādā tas strādā, ir ļoti būtiska ietekme uz viņa veselību un labsajūtu. Gatavojot šī numura tēmu, kas veltīta jurista arodveselībai, arodārsta, fizioterapeita un psihologa paustais atklāj, ka darbs cilvēkam daudz dod šī vārda visplašākajā nozīmē, bet vienlaikus no tā arī ļoti daudz ņem, un šādā griezumā arī juristi kā profesija mēdz būt pakļauti vairākiem kaitīgiem darba vides riska faktoriem. To radītās sekas jāprot kā atpazīt, tā laikus novērst, jo arodveselības jomā pastāvošās konsekvences ved pie nesaudzīga secinājuma: darba nogurdināts un iztukšots jurists neko labu nevar dot ne praksei, ne zinātnei, nemaz nerunājot par kaitējumu pašam.
Ierosme nedaudz pakavēties pie tēmas par jurista arodveselību tika gūta kādā konferencē, kas lielākoties pulcēja mediķus, nevis juristus un tematiski aptvēra nodarbināto arodveselības jautājumus. Cita starpā, minot konkrētu profesiju piemērus, juristi izskanēja starp tiem, uz kuriem aizvien vairāk ir attiecināma garīgā pārslodze darbā un izdegšanas sindroms. Turklāt arodveselības ekspertu prakse ataino, ka arī juristi ir starp tām nodarbināto grupām, kas ielaiž savas arodkaites un savlaicīgi nemeklē palīdzību. Tāpēc nereti "Jurista Vārda" slejās ir ticis skarts jautājums par juristu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, taču šoreiz uzmanības centrā ir izvirzīta viņu arodveselība.
Tās kontekstā ir jārunā gan par fizisko, gan garīgo veselību, kas papildus aplūkota vēl citos žurnāla materiālos, bet šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz iespējamiem darba vides psihoemocionāliem kaitīgiem riska faktoriem un garīgās pārslodzes sekām jurista darbā, jo prakse liecina, ka to izplatība ir ļoti liela, bet joprojām ne pietiekami novērtēta. Turklāt, kā uzsvērts speciālajā literatūrā, stress, tostarp darbā, mūsdienās jau ir ieguvis epidēmijas raksturu, un, tā kā nelabvēlīgie vides faktori uz cilvēku galvenokārt iedarbojas tieši ar stresa starpniecību, aizvien pieaug ar stresu saistīto saslimšanu un slimību skaits. Tādēļ situācijas nopietnība pieprasa, lai darba devēji un arī katrs pats šīs sakarības nevis ignorētu, bet gan pievērstu atbilstošu vērību darba organizācijai un psiholoģiskajam noskaņojumam darba vietā, jo tam ir visciešākais sakars ar nodarbināto veselību un atdevi darbam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes