ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Maijs 2018 /Nr.21 (1027)

Bērns un vanniņa
4 komentāri

Kaut gan par jauno, daudz stingrāko personiskās informācijas aprites kārtību, ko nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula, bija zināms jau ļoti sen, nopietna iedziļināšanās – kas un kā mainīsies – Latvijas sabiedrībā sākās tikai īsi pirms regulas spēkā stāšanās 25. maijā. Neskatoties uz to, ka iestādes un uzņēmumi jau ilgstoši ir apmācījuši savus darbiniekus, tikai prakse rādīs, kāda būs jaunā regulējuma ietekme un vai tas sasniegs savus patiesos sākotnējos mērķus – pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā laikmetā, kad liela daļa dzīves rit virtuālajā realitātē (sociālie tīkli utt.) un dati (klientu "profili" u.tml.) ir ārkārtīgi vērtīga prece jebkuram komersantam.

Tomēr regula nedarbosies tukšā vietā – tai harmoniski un līdzsvaroti jāiekļaujas Eiropas Savienības tiesību telpā un tās dalībvalstu nacionālajās tiesiskajās sistēmās. Šajā aspektā jau kopš regulas izstrādes pirmsākumiem pastāvēja bažas par citu aizsargāto vērtību apdraudējumu, galvenokārt par to, vai, sargājot privātumu, gribot negribot netiks grauts fundamentālais demokrātijas pamatbalsts – vārda brīvība, tai skaitā arī preses brīvība.

Šādas bažas ārvalstu mediji pauda jau kopš regulas izstrādes pirmsākumiem, galvenos riskus saskatot divos aspektos: pirmkārt, nepamatoti "aizsedzoties" ar datu regulu, valsts iestādes un amatpersonas turpmāk varētu būtiski apgrūtināt žurnālistu piekļuvi viņu darbam nepieciešamajai informācijai, kas principā apdraudētu mediju eksistences jēgu; otrkārt, atsaucoties uz regulu, medijiem varētu uzbrukt arī privātpersonas, kas nokļūtu žurnālistu uzmanības lokā. Kopumā tas novestu pie vēl lielākas mediju situācijas pasliktināšanās, kaut arī stāvoklis pēdējos desmit gados jau tāpat ir ļoti komplicēts – apstākļos, kad sociālie tīkli rada iespēju katram pašam "būt sev žurnālistam" un aizvien lielāka daļa sabiedrības izvēlas dzīvot mākslīgos informācijas "burbuļos", analītiskie, redakcionālie mediji visā pasaulē cīnās ar iepriekš nepiedzīvotām eksistenciālām grūtībām. Par demokrātiskas sabiedrības likteni, ja šī mediju izdzīvošanas cīņa izrādītos bezcerīga, ilūzijas nevar lolot.

Tikai regulas piemērošana rādīs, vai šīs mediju bažas ir bijušas pamatotas, tostarp arī Latvijā, kur skaidru nošķīrumu starp regulas pamatuzdevumiem (personas datu aizsardzība jaunajā digitālajā realitātē) un nevēlamiem blakusefektiem (vārda un preses brīvības ierobežošana) noteiks par regulas ieviešanu atbildīgās institūcijas – Datu valsts inspekcijas – sabiedrībai un medijiem skaidra, saprotama un konsekventa pozīcija. Lai nekādā gadījumā nenotiktu kā sensenajā aforismā par bērnu, kas tiek izgāzts no vannas kopā ar ūdeni!

Ļoti vienkāršoti runājot: arī pēc regulas ieviešanas joprojām spēkā ir gan Satversmes 96., gan 100. pants, un abi tie atrodas mūsu pamatdokumenta ārkārtīgi būtiskajā cilvēktiesību nodaļā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Bērns un vanniņa. Jurista Vārds, 22.05.2018., Nr. 21 (1027), 2.lpp.
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
22. Maijs 2018 / 12:34
3
ATBILDĒT
Prātu izkūkojuši ir daudzi. Piem. bērnudārzā bija sapulce, kurā bērnudārza vadītāja aizliedza fotografēt bērnus, ja fonā redzami citi bērni vai viņu vecāki, nopamatoja to ar bērnu cilvēktiesībām, uz ausi - ne sliktāk kā šīs direktīvas skaidrotāji. Kas pats par sevi liecina, ka direktīva ir tāda pati norma kā kādreiz ļeņina dekrēti - saprata jebkurš neizglītots proletārietis un matrozis :))
Un tas notiek laikā, ka parastas uzņēmējsabiedrības (piem. bankas), pieprasa infu par maniem bērniem, ienākumiem utt., kad visiem naudas augļotājiem ir saraksti par katru no mums (nesamaksātie sodi, aizdevumi, pat infa par nomaksā esošu mobilo) ..
Ja šajā sakarā noloba skaisto (tjip juridisko) frāžu apvalku tad paliek skumja aina - ES un LR represīvi nodrošina ieinteresētajiem spēkiem iedzīvotāju maciņu totālu slaukšanu un kontroli, taču vietā ,,iebarojot" ilūziju par kaut kādu tur privātās dzīves aizsardzību no sērijas, lai vecmeitām, kompleksainiem pāķiem un sīkslavenībām būtu par ko šūmēties un kur izsviest savu enerģiju.
Bet nu tas nebūt nav slikti, galnais saprast un dzīvot līdzi laikam :)
Seskis > Viesturs
22. Maijs 2018 / 15:17
0
ATBILDĒT
Cepuri nost, Viestur, precīzāk vairs nevar pateikt! Vienreiz kredītu uzbāzoņu pārstāvis zvanīja uz attāla radinieka telefonu, ko Seskis bija paņēmis lietošanā uz mēnesi, un droši vaicāja pēc Seska. Kad Seskis atbildēja, ka telefons ir radiniekam reģistrēts, viņš pieķērās pie argumenta, kas Seskis esot apmaksājis rēķinu. Un no kurienes informāciju smeļ visādi veselības aprūpes pakalpojumu piegādātāji, kuri savu uzsaukumu sāk ar uzrunu: „Mūsu rīcībā ir informācija, ka Jums ir diagnosticēts..........". Tā kā visa tā datu aizsardzība ir Tautai pamests kauls, lai ļautiņi ieskātos savā starpā un domātu, ka eskistē kāds sfēriski ēterisks elohims, kurš rūpējas par viņu datu aizsardzību. Lai gan patiesībā visa tā jezga ir apkopojama vienā atziņā: „Jūsu dati ir aizsargāti tik ilgi, kamēr tie nevienam nav vajadzīgi".
Ainārs > Viesturs
22. Maijs 2018 / 13:31
2
ATBILDĒT
Jā, viss kļūst diezgan absurdi. Pēc manas saprašanas tagad, kad vecāki vedīs savus bērnus uz bērnudārzu, viņiem katru reizi jābūt līdzi personu apliecinošiem dokumentiem un bērna dzimšanas apliecībai, lai bērnudārza darbiniekiem būtu skaidrs, ka bērnu atved un aizved tiesīgi cilvēki. Turklāt, šie dokumenti būs jāuzrāda katru reizi no jauna, pretējā gadījumā bērnudārzam būs jāreģistrējas kā pārzinim.
Un diez kā vēl būs ar baznīcām - vai tās maz varēs arī turpmāk uzsaukt laulības un nodot šo informāciju savas draudzes locekļiem.
anonīms > Ainārs
22. Maijs 2018 / 16:24
1
ATBILDĒT
Kas tās par auzām? No kurienes nāk tāda viltus informācija? Regula neparedz nekādu pārziņa reģistrāciju.
visi numura raksti
Vadims Danovičs, Ludmila Jadčenko
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji – jauni finanšu tirgus dalībnieki
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā finanšu tirgus attīstību lielā mērā nosaka straujā informācijas tehnoloģiju attīstība. Ne tikai profesionālo tirgus dalībnieku, bet arī finanšu pakalpojumu patērētāju ikdienā ir ienācis no angļu ...
Intervija
Vadims Mantrovs: Popularizēsim zinātnisko pētniecību juridiskajā zinātnē
Ar pragmatisku entuziasmu stāstot par Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) domes izveidoto Juridiskās zinātnes institūtu (turpmāk – Institūts), Vadims Mantrovs demonstrē mūsdienīga tiesībzinātnieka svarīgākās ...
Andrejs Judins
Viedoklis
Vai pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā?
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
4 komentāri
Anna Marta Nordmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Atsevišķi netaisnas iedzīvošanās jautājumi Civillikumā
Rakstā apskatīta netaisnas iedzīvošanās institūta attīstība Civillikumā, atsevišķi netaisnas iedzīvošanās jautājumi, kurus nevar pielīdzināt Kopējā modeļa sistēmai, kā arī sniegti ieteikumi šī institūta pilnveidošanai ...
Āris Kakstāns
Informācija
RSU konferencē arī sporta tiesībām veltīta diskusija
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskā fakultāte kopā ar vairākiem sadarbības partneriem aprīlī organizēja starptautisku zinātniski praktisku konferenci "Tiesiskās problēmas Latvijas simtgadē: retrospektīva un perspektīva". ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS