ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Jūnijs 2018 /Nr.23 (1029)

Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" svarīgākie aspekti
1 komentāri
Jānis Lapsa
ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs, likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" līdzautors 

Daudz stabilāku virzību ceļā uz pieņemšanu ir guvis likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" (turpmāk – Likumprojekts), ar kuru plānots aizstāt šobrīd spēkā esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri", kas darbojas jau 25 gadus. Tādēļ šajā rakstā kā minētā likumprojekta līdzautors atzīmēšu vissvarīgākās izmaiņas salīdzinājumā ar pastāvošo regulējumu.

Neskatoties uz to, ka pašreizējais likums1 ir piedzīvojis dažādus grozījumus, 25 gadu laikā daudzas lietas ir mainījušās vai atrisinājušās, un jaunam likumprojektam2 ir jābūt atbilstošam pašreizējai tiesiskajai izpratnei, ekonomiskajai situācijai un attiecībām.

Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalījās vairāk nekā 20 speciālistu un dažādu institūciju pārstāvju, notika spraigas diskusijas un Likumprojekta izstrādātājs – Ekonomikas ministrija – daudzas lietas ir ņēmis vērā. Vienlaikus jāapzinās, ka tik sociāli jūtīgā jautājumā neviena no pusēm (izīrētājs/īrnieks) nebūs īsti apmierināta, tomēr jācer, ka jaunais likums būs kompromiss visādās tā izpausmēs.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
5. Jūnijs 2018 / 10:55
0
ATBILDĒT
Apzinoties vairākas problēmas, tostarp fiktīvus īres līgumus, tomēr uzskatu, ka likumprojektā “Dzīvojamo telpu īres likums” nav atrasts saprātīgs līdzsvars starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
Saskaņā ar pētījumiem iepriekš finanšu krīzi “vislabāk izturēja” tās Eiropas valstis, kurās īrniekam kā līguma vājākai pusei (līdzīgi kā darbinieka vai patērētāja gadījumā) piešķirta papildus aizsardzība. Stabilas un paredzamas īres attiecības nodrošina personu mobilitāti darba tirgū un mājokli, ja, piemēram, parādu dēļ persona zaudējusi tai piederošo dzīvojamo īpašumu.
Pretēji likumprojektam vairākās ES valstīs īres līgums var tikt noslēgts mutiski. Turklāt tendence ir atļaut beztermiņa īres līgumus, nevis terminētus, kā tas ir projektā. Ja līgums ir terminēts, līguma brīvības princips var reāli nestrādāt, un izīrētājs var faktiski ietekmēt līguma saturu/noslēgšanu, uzspiežot īrniekam nelabvēlīgus noteikumus. Kā arī, ņemot vērā mājokļa sociālo aspektu, dažas valstis, piemēram, Vācija, ieviesušas īres maksas kontroli un ierobežojumus. Īpašnieka maiņas gadījumā gan pastāv noteikums par līguma ierakstīšanu publiskā reģistrā, lai līgums būtu saistošs jaunajam īpašniekam. Taču vienlaikus pastāv arī papildu priekšnoteikumi, piemēram, Igaunijas likums paredz papildus termiņu, kādā ieguvējs uzteikt var īres līgumu ar iepriekšējo īpašnieku, un to, ka ieguvējam jābūt neatliekamai vajadzībai pašam lietot dzīvojamo telpu. Vienlaikus Igaunijas likumā ietvertas normas, kuru mērķis ir aizsargāt ieguvēju no “pārsteiguma” jeb fiktīviem īres līgumiem.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, jaunajā likumprojektā ir daudz dispozitīvu normu, par vairākām lietām puses var brīvi vienoties. Savukārt citur tieši dzīvojamās telpas īres jomā pastāv vairāki imperatīvi likuma noteikumi, kuri nosaka skaidrus un konkrētus risinājumus, ja puses nav par kaut ko vienojušās līgumā (kā tas bieži notiek realitātē, it īpaši gadījumā, kad abi – īrnieks un izīrētājs – ir privātpersonas un vispār neslēdz īres līgumu rakstiski).
visi numura raksti
Skaidrīte Lasmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži apsvērumi par tiesu varas ētisko kontekstu
10 komentāri
Vija Kalniņa
Eiropas telpā
Kā tiesāties Eiropas Savienības Tiesā: ģenerāladvokātes Eleonoras Šarpstones padomi
Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", kas norisinājās 2018. gada 23. maijā, ar prezentāciju uzstājās arī Eiropas ...
1 komentāri
Tiesību politika
Par tiesneša izturēšanos un izteikumiem tiesas sēdē
Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi prasītājas civillietā sūdzību par tiesneses necienīgu rīcību tiesas sēdē, kurā tika izskatīta prasītājas prasība par uzturlīdzekļu piedziņu un atbildētāja pretprasība par ...
4 komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Ar konferenci atzīmē Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubileju
2018. gada 23. maijā notika Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotā konference "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā". Šī konference bija viens no Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu ...
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likums sekmēs īres tirgus attīstību
2018. gada 3. maijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojektus "Dzīvojamo telpu īres likums", "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", "Grozījumi Notariāta likumā" un ...
AUTORU KATALOGS