Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot likumā sniegtās informācijas iegūšanas privilēģijas, kā arī vai šīs tiesības ir pietiekamas.
Pierādījumi ir advokātu maize. Tas attiecas gan uz tiem advokātiem, kas praktizē tiesvedības, gan arī tiem, kas, piemēram, sniedz juridisko palīdzību darījumos.
Ja klienta rīcībā vajadzīgo pierādījumu nav, advokāts pierādījumus ir tiesīgs iegūt pats, pamatojoties uz Advokatūras likuma 48. pantu.1 Minētās tiesības izriet no principa, ka advokātu profesionālā darbība ir intelektuāls darbs, kurā advokāti kā tiesu sistēmai piederīgas personas kalpo sabiedrībai taisnīguma nodrošināšanā. Tomēr autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem.
Vairums advokātu ir saskārušies ar nepamatotiem informācijas pieprasījumu atteikumiem
Lai noskaidrotu, vai un cik plaši advokāti izmanto tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem, raksta autori veica Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas elektronisku aptauju.2
Saņemtās atbildes liecināja (sk. 1. att.), ka ar nepieciešamību pieprasīt informāciju retāk nekā reizi gadā saskaras 9,14 % advokātu; vienu līdz piecas reizes gadā – 32,49 %; sešas līdz divpadsmit reizes gadā – 24,37 %; vairāk nekā divpadsmit reizes – 31,5 %. Tikai 2,54 % aptaujāto kolēģu atzina, ka nesaskaras ar šādu vajadzību pieprasīt informāciju. Līdz ar to ir secināms, ka nepieciešamība īstenot Advokatūras likuma 48. pantā garantētās tiesības uz informācijas pieprasīšanu ir svarīgs rīks advokātu darbā. Aptuveni trešdaļai kolēģu šis rīks ir ikdienas darba pienākuma sastāvdaļa.
Lai noskaidrotu, cik efektīvas praksē ir advokātu tiesības iegūt informāciju, aptaujā tika uzdots pašnovērtējuma jautājums, vai advokāti ir saskārušies ar nepamatotu atteikumu izsniegt pieprasītos dokumentus un informāciju.
No advokātu atbildēm redzams, ka atteikumu izsniegt informāciju vismaz vienu reizi gadā vai retāk saņem 30,65 % aptaujāto advokātu; vismaz trīs reizes gadā – 23,62 %; vairāk nekā piecas reizes gadā – 15,08 % (sk. 2. att.).3 Vienlaikus salīdzinoši ievērojama daļa – 30,65 % – advokātu uzskata, ka tie nav saskārušies ar šādu atteikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes