ŽURNĀLS Numura tēma

19. Jūnijs 2018 /Nr.25 (1031)

Likvidācija kā maksātnespējas risinājuma perspektīva
3 komentāri
Olavs Cers
zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs 

2018. gada 21. martā norisinājās zinātniski praktiska konference "Advokatūra Latvijas simtgadei", ko rīkoja Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Viena no konferences sadaļām tika veltīta maksātnespējas tiesību apskatam, tajā skaitā tēmai par juridiskās personas likvidāciju kā maksātnespējas perspektīvu. Proti, tika aktualizēta nepieciešamība atvieglot un vienkāršot tā dēvētos "tukšos" maksātnespējas procesus.

[1] Maksātnespējas procesa efektivitāte

Visiem, kas saistīti ar maksātnespējas nozari vai ir to pētījuši, nav noslēpums, ka liels maksātnespējīgo juridisko personu īpatsvars ir tā dēvētās "tukšās" sabiedrības, tas ir, tādi parādnieki, kuriem nav nekādu aktīvu vai arī aktīvu ir tik maz, ka tie nesedz pat maksātnespējas procesa izdevumus.

Piemēram, 2016. gadā 63 % no visiem maksātnespējas procesiem bija tā dēvētie tukšie maksātnespējas procesi, bet 2017. gadā – 61 % no visiem maksātnespējas procesiem (Maksātnespējas administrācijas 2017. gada ziņojums). Šo kapitālsabiedrību maksātnespējas procesi tiek uzsākti uz paša parādnieka vai kreditora pieteikuma pamata neatkarīgi no tā, kādi ir šo sabiedrību aktīvi.

Kaut arī maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas brīdī ir redzams, ka tas ir ekonomiskā ziņā pilnīgi bezjēdzīgs process, tomēr nav citas izejas, kā izbeigt šādas kapitālsabiedrības darbību un norakstīt tās kreditoru prasījumus. Pat ja tiktu uzsākta šādu parādnieku pašlikvidācijas procedūra, tā transformētos maksātnespējā, jo likvidācijas ietvaros nebūtu iespējams apmierināt kreditoru prasījumus.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimo
1. Jūlijs 2018 / 20:23
0
ATBILDĒT
Beidzot kāda svaiga idejiska vēsma MN procesa vienkāršošanā "tukšo" juridisko personu gadijumos! Tikai diemžēl neviens nav ieinteresēts tajā... , jo Latvijā ir tendence visus procesus maksimāli sarežģīt...:(
Magone
19. Jūnijs 2018 / 14:06
2
ATBILDĒT
Tas, ka tiek meklēti risinājumi, ir labi, tomēr māc šaubas, vai ir izvēlēts pareizais ceļš.
Nav īsti skaidrs, kādēļ "tukšie" procesi tiek uzskatīti kā norādīts rakstā "sarežģīti, ilgstoši, dārgi". Sarežģīti, nepiekrītu –neliels dokumentu apjoms, nekā īpaši sarežģīta. Ilgstoši –kādi 3-4 mēneši un ir jau pabeigti (varbūt vaina ir atsevišķos administratoros, kuriem par bezdarbību vajadzētu atņemt sertifikātus), dārgi –ja mn pieteikumu iesniedz kreditors, tad varbūt, citādi –parādniekam ir jāapzinās, ka par savām kļūdām ir arī jāsamaksā. Ja par to nemaksā nodokļu maksātāji, tad nekā dārga tur neredzu.
Izmaksas esot augstas attiecībā pret atgūtajiem līdzekļiem. Jā. Bet tādēļ jau tas ir "tukšais" process –izmaksas ir, bet atgūto līdzekļu praktiski nav.
Ja ir vēlme īstermiņā uzlabot rādītājus, tad šāds risinājums varētu būt pareizais ceļš, tikai kreditori vairāk naudas nesaņems (mazas administrēšanas izmaksas, zems atgūto līdzekļu apmērs, kreditori saņem neko, izskatās labi, bet faktiski labuma nekāda, jo galvenais rādītājs ir cik saņēma kreditori). Neviens neveic kontroli par parādnieka pārstāvjiem, to veiktajiem darījumiem, darījumu apstrīdēšanu, naudas līdzekļu atprasīšanu no saistītajām personām utt. Turklāt kā gan kreditors no malas varētu noteikt, vai viņam šāds mn process interesē un ir vērts maksāt depozītu un lūgt iecelt administratoru, ja ir tik maz informācijas, nav pieejas dokumentiem un neviens šos darījumus nav vētījis? Rezultātā –parādnieka pārstāvji izlaižas vēl vairāk, jo nekas jau netiek kontrolēts, ienāk arvien jauni un jauni vēl tukšāki mn procesi. Šo piedāvāto risinājumu varētu nosaukt tā –sāpēja kāja, kāju nocirtām, tādēļ tā vairs nesāp.
Bet, ja ir vēlme ilgtermiņā uzlabot rādītājus un panākt, ka kreditori naudu saņem, tad ir jāpanāk lai "tukšo" procesu būtu mazāk, to panākot ar savlaicīgu mn pieteikuma iesniegšanu. Ir nepieciešams noteikt vēl stingrākas un galvenais, nenovēršamas sankcijas, konkrēti naudas sodus un atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās (valdē, padomē, ieteiktu arī turpmāku aizliegumu būt dalībniekam). Jo pašlaik mn pieteikumi netiek iesniegti ne jau tādēļ, ka nebūtu naudas depozīta iemaksai un valsts nodevas samaksai, bet tādēļ, ka "priekš kam". Iztīrīsim visu, ko vēl iespējams iztīrīt, nodibināsim jaunu SIA, tur visu ieliksim, pagaidīsim, lai paiet laiks, lai administrators noilguma dēļ neko nevarētu apstrīdēt, nenodosim dokumentus (vismaz tagad šo pēdējo jautājumu skata MNA) un, ja tad vajadzēs, tad iesniegsim to pieteikumu. Tā tas notiek.
Autora piedāvātais ceļš ir tikai kosmētiskais remonts.
Jau šobrīd ir instrumenti problēmas risināšanai
19. Jūnijs 2018 / 13:58
0
ATBILDĒT
Tikai nav reālas gribas tos izmantos - piemēram, absolūti lielākajā vairumā gadījumu t.s. tukšajos maksātnespējas procesos nav iesniegti gada pārkati vai pastāv kāds no pamatiem vienkāršotajai likvidācijai. Tikai nez kādēļ šis instruments netiek izmantots. Racionāla izskaidrojuma tam nav. Kādēļ ir šāda VID neizdarība? VID darba efektivitāte vispār ir viena liela bēdu ieleja, tikai neizprotamu iemeslu dēļ par to tiek noklusēts. Palasiet jebkuru no starptautiskajiem Latvijas situācijas v'ērtējumiem - tur, atšķirībā no mums pašiem te Latvijā, maksātnespējas joma nebūt netiek vainota zemās investīcijās, investīciju aizplūšanā un vispār kopumā bēdīgajā valsts ekonomiskajā stāvoklī. Eksperti norāda uz pavisam citiem iemesliem - un viens no būtiskākajiem, ja kas, ir vājā nodokļu administrēšana un iekasēšana. Tikai nav saprotams, kādēļ tāds fokuss uz maksātnespējas procesiem un administratoriem, nevis VID.
visi numura raksti
Jānis Rozenbergs
Numura tēma
Advokatūras tālākās attīstības tendences
Šā gada 21. martā Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā konference, kuru šogad veltījām Latvijas simtgadei. Līdz ar to konferencē šogad lielākoties netika risināti kādi šauri specifiski tiesību ...
4 komentāri
Valters Ščerbinskis
Numura tēma
Advokāti neatkarīgās Latvijas dibināšanā un veidošanā
Par Latvijas valsts veidošanu un veidotājiem ir gana daudz rakstīts. Tāpēc svarīgs šķiet jautājums par to, kāpēc tieši advokātu (un juristu vispār) īpatsvars politikas, tas ir, varas, jautājumu lemšanā vēsturiski ir bijis tik ...
Andris Tauriņš, Viktorija Jarkina, Toms Vilnis
Numura tēma
Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas tiesības uz informāciju
Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot ...
Dmitrijs Skačkovs
Numura tēma
Advokāta loma Latvijas kriminālprocesā: sasniegumi un izaicinājumi
Vērtējot norises praksē, diemžēl ir jāsecina, ka Kriminālprocesa likuma spēkā esības laikā nav atrisinātas problēmas, kas tajā tika ieprogrammētas jau pašā sākumā. Likumdevēja izvēlēto nepareizo risinājumu rezultātā tika ...
1 komentāri
Violeta Zeppa-Priedīte
Numura tēma
Advokātu imunitāte – aktuālie problēmjautājumi
Šajā rakstā advokāta imunitātes apdraudējuma kontekstā tiks aplūkotas situācijas, kuru ietvarā no advokāta tiek prasīts pildīt kriminālprocesuālo pienākumu – sniegt informāciju, kas tam uzticēta, sniedzot juridisko palīdzību, ...
AUTORU KATALOGS