ŽURNĀLS Numura tēma

19. Jūnijs 2018 /Nr.25 (1031)

Tiesiskās aizsardzības procesi 2015–2017: Problēmas un iespējamie risinājumi
Evita Ostrovska
zvērināta advokāte, Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītāja vietniece 

Nesenajā – otrajā Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas rīkotajā konferencē, kas bija veltīta vairākiem maksātnespējas tiesību jautājumiem, tika turpināta pirmajā konferencē rosinātā diskusija par to, kāpēc Latvijā ir salīdzinoši maz sekmīgi īstenotu tiesiskās aizsardzības procesu (turpmāk – TAP), rēķinot no kopējā ierosināto TAP lietu skaita. Tādēļ šajā rakstā, kas ietver arī abās konferencēs paustās tēzes, aplūkotas TAP (2015–2017) problēmas un vienlaikus piedāvāti iespējamie risinājumi.

Atbilstoši statistikas datiem par visu laika periodu, kurā pastāv šis tiesību institūts, tikai 3–4 % no kopējām ierosinātajām TAP lietām ir beigušās ar TAP plāna izpildi, maksātspējas atjaunošanu un parādnieka darbības turpināšanu.

Lai pēc iespējas precīzāk identificētu problēmas, LURSOFT tika lūgti un vēlāk analizēti statistikas dati par tiem uzņēmumiem Latvijā, kuri iesaistīti TAP norisēs laika posmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 31. decembrim. Šo uzņēmumu vidū tika veikta aptauja, lai nepastarpināti uzzinātu par problēmām, ar kurām tie saskārās TAP regulējuma piemērošanā. Aptaujāti tika arī attiecīgās jomas speciālisti – zvērināti advokāti un administratori. Attiecīgi, lai rastu iespējamos risinājumus, tika pētīti Eiropas Savienības un citu valstu likumdošanas akti, statistika un citi dokumenti, kas attiecas uz biznesa reorganizāciju.1

Tomēr, pirms pievērsties konstatēto problēmu analīzei un piedāvāt iespējamos risinājumus, jāsaprot konteksts – kāpēc sekmīgi realizētu tiesiskās aizsardzības un tamlīdzīgu uz uzņēmumu glābšanu vērstu procesu nozīme un regulējums uzņēmējdarbības vidē ir būtisks gan Latvijā, gan citviet pasaulē, un nākotnē tā loma tikai pieaugs.

 

Maksātnespējas risinājums – likvidācija vai uzņēmuma reorganizācija

Apstākļi, kuri mūsdienās vairāk runā par labu maksātspējas grūtībās nonākuša biznesa reorganizācijai, nevis likvidācijai, ir fakts, ka modernās ekonomikas būtiski ir samazinājušas to iespēju līmeni, kur debitora aktīvu vērtība var tikt saglabāta vai palielināta likvidācijas un vienkāršas uzņēmuma mantas pārdošanas ceļā. Tas pamatots ar apsvērumu, ka daudz būtiskāku lomu uzņēmuma vērtības noteikšanā šobrīd spēlē tādi faktori kā tehnoloģiju attīstība, inovācijas un uzņēmuma nemateriālā vērtība, tajā skaitā kvalificētu darbinieku komanda, nevis fiziski aktīvi.

Tagadnes uzņēmējdarbības realitāte ir tāda, ka cilvēku resursu aizsardzība un biznesa attiecību saglabāšana ir svarīgi uzņēmuma vērtību noteicoši elementi, kuri nevar tikt realizēti, ja maksājumu grūtībās nonākušais uzņēmums bankrotē un tiek likvidēts. Tāpat ekonomiskie ieguvumi ilgtermiņā drīzāk var tikt sasniegti ar reorganizācijas procedūrām, jo tās parasti iedrošina parādniekus rīkoties, pirms finansiālās grūtības kļūst nopietnas. Sekojoši – sociāli politiskie apsvērumi, kuri tiek nodrošināti ar reorganizācijas procedūru pieejamību, piemēram, aizsargājot parādnieka darbiniekus.2

Minētā problēma šobrīd jau ir aktualizēta arī Eiropas Savienības institūciju un likumdošanas līmenī.

2016. gada novembrī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu 2012/30/ES (turpmāk – Direktīvas projekts).

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Rozenbergs
Numura tēma
Advokatūras tālākās attīstības tendences
Šā gada 21. martā Advokatūras dienu ietvaros Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā konference, kuru šogad veltījām Latvijas simtgadei. Līdz ar to konferencē šogad lielākoties netika risināti kādi šauri specifiski tiesību ...
4 komentāri
Valters Ščerbinskis
Numura tēma
Advokāti neatkarīgās Latvijas dibināšanā un veidošanā
Par Latvijas valsts veidošanu un veidotājiem ir gana daudz rakstīts. Tāpēc svarīgs šķiet jautājums par to, kāpēc tieši advokātu (un juristu vispār) īpatsvars politikas, tas ir, varas, jautājumu lemšanā vēsturiski ir bijis tik ...
Andris Tauriņš, Viktorija Jarkina, Toms Vilnis
Numura tēma
Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas tiesības uz informāciju
Autori praksē ir saskārušies ar vairākām situācijām, kurās valsts iestādes prasīto informāciju atsaka, autoru ieskatā, ar nepamatotiem argumentiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir izvērtēt, vai advokāti un valsts iestādes izprot ...
Dmitrijs Skačkovs
Numura tēma
Advokāta loma Latvijas kriminālprocesā: sasniegumi un izaicinājumi
Vērtējot norises praksē, diemžēl ir jāsecina, ka Kriminālprocesa likuma spēkā esības laikā nav atrisinātas problēmas, kas tajā tika ieprogrammētas jau pašā sākumā. Likumdevēja izvēlēto nepareizo risinājumu rezultātā tika ...
1 komentāri
Violeta Zeppa-Priedīte
Numura tēma
Advokātu imunitāte – aktuālie problēmjautājumi
Šajā rakstā advokāta imunitātes apdraudējuma kontekstā tiks aplūkotas situācijas, kuru ietvarā no advokāta tiek prasīts pildīt kriminālprocesuālo pienākumu – sniegt informāciju, kas tam uzticēta, sniedzot juridisko palīdzību, ...
AUTORU KATALOGS