ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Jūlijs 2018 /Nr.31 (1037)

Komercdarbības tiesiskuma problēmas, sagaidot valsts simtgadi
5 komentāri
Dr. habil. iur.
Kalvis Torgāns
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors 

Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības.

Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda tiesiskuma izkropļojumus, juridiskas kaites, kas skar ne tikai atsevišķu komercstrīdu dalībniekus, bet arī ietekmē uzticību tiesiskumam, taisnīgumam un tautas labklājības izaugsmei. III Pasaules latviešu juristu kongresa plašā un saspringtā darba programma neļāva veikt detalizētu komercdarbības problēmu un risinājumu analīzi, un šis ievada ziņojums, kas pēc kongresa pielāgots raksta formātam, bija domāts kongresa dalībnieku ievirzei viņu izvēlētu šaurāku jautājumu apspriešanai un risinājumu meklēšanai komerctiesību sekcijā.

Komerctiesību straujā attīstība

Sagaidot Latvijas valsts simt gadu jubileju, jāatzīst, ka kopš neatkarības atgūšanas ir daudz paveikts komercdarbības veidošanai atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Izveidots svarīgākos virzienus aptverošs Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošs komercdarbības re­gulējums.1 Pēc neatkarības atgūšanas, jau sākot no 1990. gada, Latvijas parlaments intensīvi veidoja tiesiskos pamatus komercdarbībai, ko tolaik dēvēja par uzņēmējdarbību.2 Šajā darbā aktīvi piedalījās deputāti juristi Andris Grūtups, Andris Plotnieks, ekonomikas zinātņu speciālisti Ojārs Kehris, Uldis Osis, Kazimirs Špoģis, pieaicinātie tiesību zinātnes pārstāvji prof. Jānis Vēbers, prof. Kalvis Torgāns, prof. Jānis Rozenfelds, Saim­nieciskās tiesas priekšsēdētājs Gvido Narkēvičs, jurists Viktors Šadinovs u.c.

Komerctiesības tika veidotas, īstenojot Latvijas neatkarības pirmā laika ieceres, konkrēti arī iestrādnes likumiem par akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Pa druskām tika krāta gudrība, izmantojot literatūru svešvalodās, vienīgo latviešu valodā 1926. gada izdoto Dr. iur. Augusta Lēbera (Loeber) grāmatu "Tirdzniecības tiesību pārskats", uzklausot arī ārvalstīs dzīvojošo tautiešu padomus. Kad neatkarību atguvušās Latvijas likumus izvērtēja ārvalstu eksperti sakarā ar gaidāmo uzņemšanu Eiropas Savienībā,3 tika konstatēts, ka esam bijuši uz pareizā ceļa un privāttiesību regulējumā vajadzīgas vien nelielas korekcijas.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
— likumi.lv —
Civilprocesa likums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
28. Augusts 2018 / 00:33
1
ATBILDĒT
Pārdomas izraisa autora apgalvojums: "Ar lielu daļu civiltiesisko strīdu, kas izraisījuši interesi masu medijos, tiesas, it sevišķi Augstākā tiesa, pēc vairāku gadu procesiem tiek galā. Taču tad bieži vien ir jautājums, vai un kāpēc pirmās un apelācijas instances tiesas jau sākotnēji nespēja atrast pareizo risinājumu."

Kāpēc raksta autors uzskata, ka Augstākās tiesas risinājums parasti ir pareizs? Tāpēc, ka nav pārsūdzams? Tāpēc, ka spēkā stājies nolēmums jāciena kā likums?
Dažkārt AT nolēmumi ir patiesi kvalitatīvi. Dažkārt viduvēji. Taču dažķārt arī klaji nelikumīgi. Nav jābūt izcilam pavāram, lai saprastu, ka ēdiens ir nebaudāms - tāpat nav jābūt ekspertam, lai saprastu, ka tiesas nolēmums . Tiesas nolēmumi, kas ir balstīti autorirtāros viedokļos parasti ir nebaudāmi un nepieņemami tiesiskā valstī ("tiesas ieskatā", "tiesa uzskata", u.t.t.)

No kurienes raksta autoram ir informācija, ka: "Kopumā par nopietniem pārkāpumiem kopš 2017. gada sākuma ierosināti vairāk nekā 50 kriminālprocesi."? Satversmes 92. pants vēl nav atcelts!
Jurčiks > Normunds Šlitke
30. Augusts 2018 / 18:14
1
ATBILDĒT
Ja Normunds Šlitke lietu AT vinnē, tad tas ir izcils spriedums. Ja zaudē - tad klaji nelikumīgs. Īzī pīzī...
Magone
31. Jūlijs 2018 / 19:18
0
ATBILDĒT
Kamēr raksts tapis, tikmēr administratori ir nevis 243, bet 220. Bet, kas interesanti, tad šo 220 palikušo administratoru starpā ir tie administratori, kuru vadītie 3 procesi ir pieminēti šajā rakstā.
Jurčiks
31. Jūlijs 2018 / 09:02
4
ATBILDĒT
Hmmmmmmmm... Pat nezinu, ko lai saka. Laikam jāsaka - jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāņi...

Bezatlīdzības darījumi komercdarībai ir netipiski, taču aizliegt tos principā, turklāt tikai cesiju, bet pārējos atstāt atļautus?...
A.S. > Jurčiks
1. Augusts 2018 / 08:50
0
ATBILDĒT
Piekrītu. Bezatlīdzības darījumi, t.sk. cesija, lai arī netipiski komercdarbībai, tomēr tiek izmantoti, un tam var būt racionāls pamats. Piemēram, koncernā. Pret blēžiem jācīnās kriminālprocesuālām metodēm, nevis vienkārši aizliedzot darījumus. Ir jāvērtē katrs individuāls darījums un atbildība par tā noslēgšanu, nevis jāaizliedz visi.
visi numura raksti
Vija Kalniņa, Dina Gailīte, Āris Kakstāns
Notikums
Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij  
Publisko tiesību institūts jau piecpadsmito gadu pēc kārtas vasaras vidū rīko pasākumu ar mērķi veicināt tiesībpolitikas veidotāju un tiesību piemērotāju domu apmaiņu par Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas aktuālajām ...
Kristaps Tamužs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ASV Augstākās tiesas svārstību beigas? Tramps, musulmaņi un Augstākās tiesas tiesneši
Otrā pasaules kara izskaņā, 1944. gadā, ASV Augstākā tiesa (turpmāk arī – ASV AT) pieņēma spriedumu, kurš tobrīd sabiedrībā tika uztverts neviennozīmīgi un vēlāk ir ticis plaši atzīts par kļūdainu. Ar spriedumu lietā ...
1 komentāri
Tieslietu ministrija
Skaidrojumi. Viedokļi
No 1. jūlija – būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomas normatīvajos aktos
Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā 2018. gada 31. maijā Saeimā pieņemtie savstarpēji saistītie likumi "Grozījumi Maksātnespējas likumā" un "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību ...
Ainārs Persidskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to, kāda ir bijusi likumdevēja griba attiecībā uz Krimināllikuma1 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, un veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanos. Raksts ir aktuāls, jo šobrīd ir ...
4 komentāri
Santa Tivaņenkova
Jurists un kultūra
Kaislība – dokumentālais kino
Stāsta radīšana un tālāknodošana ir arhaiska cilvēces nodarbe. Laika ritumā tā ir transformējusies no primitīvām formām, kā izdzīvošanas pieredzes nodošana nākamām paaudzēm, sēžot ap ugunskuru, līdz pavisam mūsdienīgām ...
AUTORU KATALOGS