Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to, kāda ir bijusi likumdevēja griba attiecībā uz Krimināllikuma1 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, un veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanos. Raksts ir aktuāls, jo šobrīd ir izveidojusies nevienveidīga tiesu prakse par Krimināllikuma 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, kā rezultātā vairākām personām ir piemērots nepareizs un nelikumīgs sods. Ir tiesas, kuras starp Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu un 262. panta otro līdz piekto daļu nesaskata normu konkurenci un tāpēc nodarījumu kļūdaini kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumu. Tādējādi tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips un nepareizi noteikti sodi. Rakstā ir analizēti publiski pieejami anonimizēti tiesu nolēmumi, kuros tiesas ir piemērojušas nosauktās normas.
Krimināllikuma 262. panta sastāvs un kvalifikācijas problēmas
Tiesas un vienlaikus arī katra tiesneša profesionālais uzdevums ir noskaidrot patiesību un noteikt personas izdarītajam nodarījumam pareizu kvalifikāciju.2 Pareiza nodarījuma kvalifikācija nozīmē likumīgu, pareizu un taisnīgu soda noteikšanu vainīgajam. Nodarījuma nepareizas kvalifikācijas gadījumā, ja nodarījums, kas veido atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, tiek kvalificēts kā noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība, tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips, jo vainīgais par izdarītu vienu noziedzīgu nodarījumu tiek sodīts divas reizes. Tādējādi sods tiek piemērots lielāks nekā likumā noteiktais.
Tiesu praksē ir gadījumi, kad tiesa ir kļūdījusies un nodarījumam noteikusi nepareizu kvalifikāciju, kas novedis pie nelikumīga, nepareiza un netaisnīga soda noteikšanas vainīgajam, nodarījumu, kas veido atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu, kvalificējot kā noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumā. Šajos gadījumos tiesa ir pārkāpusi dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu un faktiski sodījusi vainīgo personu divas reizes par vienu un to pašu noziegumu.
Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Atbildība iestājas transportlīdzekļa vadītājam par:
• transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību;
• transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Krimināllikuma 262. panta otrajā līdz piektajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums (panta otrā daļa), vidēja smaguma miesas bojājums (panta trešā daļa), smags miesas bojājums vai tā rezultātā izraisīta cilvēka nāve (panta ceturtā daļa), divu vai vairāku cilvēku nāve (panta piektā daļa). Tādējādi, konstatējot, ka cietušajam iestājušās normā paredzētās sekas, atbildība iestājas transportlīdzekļa vadītājam par:
1) ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu;
2) transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai to nav;
3) transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Tiesas kļūda attiecībā uz šo normu piemērošanu izpaužas, notiesājot personu pēc Krimināllikuma 262.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes