ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Augusts 2018 /Nr.35 (1041)

Kad vēlamais secinājums nav taisnīgākais rezultāts datu subjektam
5 komentāri
Mg. iur.
Agnese Boboviča
Sertificēta fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E 

Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/6791 (turpmāk – Regula) tiek piesaukta gan vietā, gan nevietā, tāpat tās dažādās interpretācijas un izpratnes "pērles" birst kā no pārpilnības raga, kur atsevišķos gadījumos biznesa pusi var arī saprast, bet, autores ieskatā, tiesību normu iztulkošana, pieņemot vēlamo rezultātu par esošo, ilgtermiņā radīs vairāk problēmu nekā risinājumu. Arī šajā rakstā plašāk aplūkota viena šāda aplamas izpratnes "pērle".

Regulā ir sniegtas labas prakses vadlīnijas jeb labas prakses principi, kas, ja tos lasa, piemērojot "veselo saprātu", par kura trūkumu norādījis jau ģenerāladvokāts M. Bobeks savos secinājumos Eiropas Savienības Tiesas lietā C-13/16 "Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kartības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme"",2 tad arī Regula nebūs lielāks slogs kā jebkura cita normatīvā akta ievērošana.

Regulā iekļautie labas prakses principi nav radušies vakar, bet ikdienā mūs pavada jau gadu desmitiem, tai skaitā jau kopš 2000. gada bija jāvadās pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma3 normām. Nereti, tieši pavirši tulkojot Regulu, tiek izdarīti secinājumi, kas rada papildu birokrātiju un sabiedrības sašutumu par Regulas šķietami absurdajām prasībām, un pie šādām nesenām "pērlēm" var pieskaitīt arī Valsts ieņēmuma dienesta 2018. gada 23. jūlija uzziņu4 (turpmāk – Uzziņa), kurā cita starpā ir tulkotas Regulas normas. Lai arī šajā Uzziņā ir iekļauta norāde, ka Datu valsts inspekcija pievienojas šim viedoklim, autores ieskatā, gatavojot atbildi uz Uzziņas pieprasījumu, Valsts ieņēmumu dienests ir aizmirsis Regulā nostiprinātos labas prakses principus, tajā skaitā tā saukto minimizācijas principu.

 

Par lietas būtību

Administratīvā procesa likuma 8. pantā5 ir nostiprināts, ka iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Šajā publikācijā autore aktualizēs jautājumu par tiesību normu piemērošanu, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Proti, lai ilustrētu, ka Uzziņā paustie secinājumi (jeb vēlamais secinājums), pie kuriem ir nonācis Valsts ieņēmumu dienests, nav tik viennozīmīgi, autore, analizējot šo prakses piemēru, sniedz savu vērtējumu par iesniedzēja uzdoto problēmjautājumu (ievērojot apstākli, ka tai ir pieejama tikai Uzziņā atreferētā iesniedzēja sniegtā informācija).

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Par grāmatvedību  
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zina-Īda
28. Augusts 2018 / 16:45
2
ATBILDĒT
Nu ko, prasīšu, lai datu apstrādātājs Regulas vārdā pirms manas iziešanas no veikala (ofisa) "nolaiza" manus datus no visiem papīriem (čeka, līguma (ja tāds bija))?!
Bija cilvēks. Kamēr bija, bija papīri, tagad - nav cilvēka, nav papīru.
Pa smuko viss, un tīra tā grāmatvedība. Tīra Regula.
...
28. Augusts 2018 / 15:10
2
ATBILDĒT
Man savukārt radās priekšraksts, ka šoreiz autore pati ir sarakstījusi "pērles".
Tāda sajūta, ka tagad ar regulu jebkuram datu subjektam ir dotas neierobežotas iespējas no visa "izdzēsties" - tā tas NAV un NEBŪS! Ja ir noteikts pienākums glabāt pierādījumus, kas apliecina darījumu, tad uzņēmējam tas ir jādara. Varbūt autore var ieteikt kādu priekšlikumu kā lai tulks pierāda tulkojuma esamību, ja pasūtītājs ir pieprasījis to izdzēst? Šaubos, ka VID pietiks ar atbildi, ka pasūtītājs gribēja, lai visus viņa datus "izdzēš". Tajā pašā dzimšanas apliecībā visa informācija ir "personas dati" - ja anonimizētu tulkojumu, tad paliktu tukša blanka, jo piemēram, atstājot apliecības Nr. vai izdošanas vietu un citus faktus (piem.info par vecākiem, jo šo informāciju pasūtītājs, ja tā ir bijusi viņa dz.apl., nevarēs prasīt dzēst), būs iespējams "sazīmēt" konkrēto datu subjektu.
Seskis > ...
28. Augusts 2018 / 16:14
1
ATBILDĒT
Šeit ir svarīgi konstatēt, kāds ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas mērķis. Regulas mērķis ir aizsargāt datu subjekta tiesības, kas izpaužas, piemēram, kā datu subjekta datu dzēšana dokumentā un korespondējoša trešās personas, kas lasa dokumentu, maldināšana attiecībā uz dokumenta sagatavotāju/iesniedzēju/adresātu. Civillikuma 1455.pantā noteikts, ka maldība tikai par vārdu vai kādu citu personu vai lietu apzīmējumu arvien ir nesvarīga un nav jāievēro. Tas nozīmē, ka ne tiesai, ne Valsts ieņēmumu dienestam, ne jebkurai citai iestādei vai tiesu institūcijai nav pamata apkopot un apstrādāt personas datus. Pat, ja iestāde maldās par personas identitāti, šāda maldība ir nesvarīga un neietekmē dokumenta juridisko spēku. Lai ātrāk likvidētu datu uzkrājumus valsts pārvaldē, pašvaldībās, tiesās u.t.t., nepieciešams stiprināt Datu valsts inspekcijas kapacitāti un izveidot atsevišķu struktūrvienību - Nesvarīgas maldības aģentūru, kas visus personas datus valstī anonimizēs, fizisko personu vārdus, uzvārdus un personas kodus aizvietojot ar segvārdiem. Turklāt nepieciešama segvārdu rotācija noteiktā laika posmā, jo ilgstošs segvārds vienai personai var radīt priekšnoteikumus personas identifikācijai. Un tad lai Valsts ieņēmumu dienests pamēģina priekšnodokļa aprēķināšanai nepieņemt pavadzīmi, kur saņēmējs ir norādīts vienkārši Kalapuisis, vai līgumu, kas noslēgts starp Nagacepuri un Donaldu Daku! Turklāt segvārdu ieviešana organiski savienosies ar Stambulas konvencijas deponēšanu, jo segvārda lietotājs varēs zibenīgi mainīt savu sociālo dzimumu un pat sugu bez liekām birokrātiskām peripetijām. Piemēram, ja segvārds „Sniegbaltīte" vēl var norādīt uz tā lietotāja iespējamo dzimumu, tad septiņu rūķīšu identitāte paver visplašākās interpretācijas iespējas.
:) > Seskis
1. Septembris 2018 / 17:57
0
ATBILDĒT
5+!!!
pajoliņš
28. Augusts 2018 / 08:37
2
ATBILDĒT
“... sekojot Valsts ieņēmumu dienesta Uzziņā minētajām atziņām par "juridisku pienākumu" glabāt personas datus, tiek radīti apstākļi, kas ir pretrunā Vispārīgās datu aizsardzības regulas garam.”

Vispār jau, sekojot autores rakstā minētajām atziņām par “juridisku pienākumu” katram ierēdnim un tulkam no 70 lappusēm neveikla teksta izzīst regulas garu, tiek radīti apstākļi, kas ir pretrunā Satversmes garam.
visi numura raksti
Denniss Geislers, Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Volkswagen dīzeļgeitas privāttiesiskie aspekti
2015. gada septembrī kļuva zināms, ka vairākās Volkswagen AG un tās koncerna meitasuzņēmumu Porsche un Audi automašīnās ar dīzeļdzinējiem ir iebūvētas aizliegtas pārveidošanas ierīces. Kopš tā laika Vācijas tiesās ir ...
Saeimas Preses dienests
Informācija
Izstādē apskatāmas unikālas vēstures liecības  
Saeimas namā atklāta izstāde par godu Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītājam trimdā Jāzepam Rancānam (1886–1969), kas vēsta par sabiedriskā darbinieka, parlamentārieša, garīdznieka dzīvi un ieguldījumu Latvijas valsts ...
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē
Cēloņsakarība ir materiāla sastāva noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīme.1 Krimināllikumā (turpmāk – KL) nav definēts, kas ir cēloņsakarība. Savukārt Latvijas krimināltiesību teorijā jaunākajos darbos ...
6 komentāri
Eleonora Plētiena
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, turot smagi slimu personu apcietinājumā
Piemērojot personām drošības līdzekli – apcietinājumu vai piespriežot sodu, saistītu ar brīvības atņemšanu, tiesām ir principiāli svarīgi, pieņemot lēmumus, ņemt vērā personas veselības stāvokli, it īpaši personām, kam ...
5 komentāri
Finanšu ministrija
Tiesību politika
Valdība vērtē virtuālo valūtu tehnoloģiskos, juridiskos un drošības aspektus
Ministru kabinetā 14. augustā tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem, riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku ...
AUTORU KATALOGS