Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Septembris 2018 /Nr.37 (1043)

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu
5 komentāri

2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, tas ir, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Minētais, raksta autores personiskā pieredze saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu, kā arī publikācija saistībā ar šo tēmu vienā no žurnāla "Jurista vārds" jūlija numuriem1 ir iemesli šī raksta tapšanai.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Eksperts
12. Septembris 2018 / 12:13
12
ATBILDĒT
Cien. raksta autore! Esmu spiests aizrādīt Jums uz acīmredzamām kļūdām Jūsu apgalvojumos.
Pirmkārt, Jūs nemaz neesat izpētījusi Privatizācijas likuma un likuma "Par dzīvokļa īpašumu" sagatvošanas materiālus, kā arī neesat vērsusies pie personām, kas ir piedalījušās šo likumu izstrādāšanā. Jā Jūs būtu noskaidrojusi minēto likumu tapšanas gaitu, Jūs spētu atbildēt uz jautājumu, kas ir bijis domāts ar vārdiem "dzīvokļu īpašnieku sabiedrība". Varu Jums atklāt, ka savulaik bija domāts radīt jaunu juridiskās personas veidu "dzīvokļu īpašnieku sabiedrība", resp., nekāds sakars te nav nedz ar Komerclikumu, nedz Biedrību un nodibinājumu likumu, nedz Kooperatīvo sabiedrību likumu. Saeima nepieņēma likumu "Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām". Savukārt Ministru kabinets neapstiprināja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus. Tā vietā Rīgas pašvaldības institūcijas aicināja dzīvokļu īpašniekus dibināt biedrības vai kooperatīvās sabiedrības, lai tām nodotu pārvaldīšanas tiesības.
Otrkārt, biedrības un kooperatīvās sabiedrības ir juridiskās personas. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļi atrodas biedrības vai kooperatīvās sabiedrības, nevis dzīvokļu īpašnieku, rīcībā un tāpat pastāv risks, ka dzīvokļu īpašnieki var zaudēt visus savus iekrājumus, ja biedrības vai kooperatīvajai sabiedrībai rodas finanšu grūtības. Tāpat bankas konts ir biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nevis dzīvokļu īpašniekiem. Biedrību un kooperatīvo sabiedrību gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav vieglāk sekot līdzi un saņemt informāciju par finanšu stāvokli un līdzekļu izlietojumu. Vieglāk to ir izdarīt, ja pārvaldnieks ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība. Tāda, lūk, īsumā ir vēsture, cienījamā raksta autore!
Sandra Lielbārde > Eksperts
14. Septembris 2018 / 11:56
4
ATBILDĒT
Paldies par komentāru, tai skaitā paldies par ieskatu likuma tapšanas vēsturē! Tomēr spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, lai tās būtu skaidrs un saprotams lasītājam arī bez likuma tapšanas vēstures izpētes.
Nevaru piekrist vispārīgam apgalvojumam par to, ka dzīvokļu īpašniekiem ir vieglāk saņemt informāciju un kontrolēt naudas līdzekļu izlietojumu tad, ja pārvaldnieks ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, nevis dzīvokļu īpašnieku izveidota juridiska persona. Situācijas var būt dažādas. Protams, arī biedrības vai kooperatīvās sabiedrības vadības neprofesionālas vai negodprātīgas rīcības rezultātā var rasties finansiālas grūtības nodrošināt dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Tādā gadījumā dzīvokļu īpašnieki var atcelt esošo biedrības vai kooperatīvās sabiedrības vadību un ievēlēt jaunu.
dzīvokļa īpašniece > Eksperts
13. Septembris 2018 / 16:39
5
ATBILDĒT
Nepiekrītu eksperta apgalvojumam par to, ka biedrību biedri, kas ir dzīvokļu īpašnieki, nevar sekot līdzi biedrības naudas izlietojumam. Esmu jau otrajā šādā biedrībā - gan mūsu iepriekšējo dzīvokli, gan jauno apsaimnieko tieši dzīvokļu īpašnieku biedrības.
Kārtība šāda: atskaites par visām iemaksām / izmaksām tiek izsūtītas uz biedru epastiem, savukārt lēmumus par lielākām pozīcijām pieņem biedru sapulce balsojot. Tāpat lēmumus par piedziņu pret nemaksātājiem un juristu algošanu šim nolūkam pieņem sapulce.
ai_bi
11. Septembris 2018 / 11:06
3
ATBILDĒT
... kopsapulcē jāpiedalās vairāk nekā tikai vairākumam (50 % + 1) no visiem dzīvokļu īpašniekiem...
50% nav īsti korekts formulējums dzīvokļu īpašniekiem. Dzīva persona vai balss nevar dalīties, jo % ir daļas. CL domātā puse vai divas trešdaļas nevar izteikt % vai decimāldaļās lietām, kuras dabā nedalās. Ja viena balss ir nedalāma, tad balsojumā nevar būt 50% vai 65%, vai 65,9% utt.
Sandra Lielbārde > ai_bi
12. Septembris 2018 / 08:36
4
ATBILDĒT
Paldies par komentāru! Tā ir, viena balss nevar dalīties. Tāpēc ne vienmēr attiecīgais balsu kopskaits ir sadalāms precīzi uz pusēm vai 2/3. Tas arī jāņem vērā rēķinot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu.
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Intervija
Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem
2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās ...
Dina Gailīte
Notikums
Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums  
Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas ...
Ainārs Dimants
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem
Saeimā pirmajā lasījumā jau 2017. gada 5. oktobrī pieņemtais un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas izstrādātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts1 noteikti ir pelnījis ...
Tatjana Berdņikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) otrā atnākšana finanšu tirgos
Ieguldījumu nozarē notikušo normatīvo aktu reformu 2018. gada janvārī var salīdzināt ar jaunās pasaules kārtības ieviešanu finanšu un kapitāla tirgos. Diemžēl, ņemot vērā Latvijas privātpersonu un uzņēmēju vairāk nekā ...
Juridiskā darba tirgus
Darba devējs: Valsts ieņēmumu dienests
AUTORU KATALOGS