Atskatoties uz Latvijas tiesu sistēmas un Latvijas Senāta vēsturi pirmsokupācijas laikā, pieminēšanu neapšaubāmi pelnījis arī Latvijas Senāta senators, Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs un Senāta Apvienotās sapulces pēdējais priekšsēdētājs Aleksandrs Gubens. Viņa karjera Latvijas tiesu sistēmā bija spoža – strādājis tajā no pirmās neatkarīgās valsts tiesu izveidošanas dienas 1918. gada decembrī līdz padomju okupācijai 1940. gadā, A. Gubens, savā būtībā nebūdams karjeras cilvēks, no Tiesu palātas tiesneša izauga līdz valsts pirmajam tiesnesim – Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājam.
Kā dziļi ticīgs cilvēks A. Gubens paļāvās uz Dieva vadību savā dzīvē un, ar vislielāko atbildību un profesionalitāti meklējot taisnību ikvienā izskatāmajā lietā, tomēr atzinis, ka vienīgās īstās atziņas atrodamas Bībelē, bet viss pārējais esot tikai "patiesības meklējumi nebeidzamās alkās pēc taisnības".1 A. Gubena vadībā Latvijas Senāts stiprināja to autoritāti, ko ar savu tiesu praksi un valstsvērtību izpratni tas bija ieguvis pirmajos darbības gados un kas ir aktuāla joprojām – arī šodienas kasācijas instances darbā.
Kraukļu pagasta tautskolotāja dēls
Aleksandrs Alfrēds Gubens dzimis 1872. gadā tagadējā Cesvaines novada Kraukļu pagastā, kur viņa tēvs 49 gadus bija Kārklu Nikolaja skolas pārzinis un vienīgais skolotājs. 1936. gadā skola pārdēvēta par Gubena skolu.
Tēvs mūžu veltīja ne vien krauklēniešu bērnu prātu izglītošanai, bet arī dvēseļu un gara apgaismošanai. Viņš izveidoja Kraukļu pagasta kori un atvēra pirmo bibliotēku.2 Viņš arī vāca Kraukļu pagasta tautasdziesmas, un šis vākums piesaistīja komponista Jurjānu Andreja uzmanību, kas kājām mēroja ceļu uz Kraukļiem, lai pierakstītu savāktās tautasdziesmas. Arī skolotāja meita Marija Gubene atstājusi nozīmīgas pēdas Latvijas kultūras vēsturē. Viņa bija pirmā sieviete ērģelniece Latvijā, pirmā Latvijas Konservatorijas profesore, savākusi aptuveni 60 Kraukļu un Cesvaines tautasdziesmu melodijas, pati arī tās aranžējusi koriem.3 Dažas no zināmākajām – "Es uzkāpu kalniņā", "Div’ pļaviņas es nopļāvu", "Līgodama upe nesa".
Aleksandrs skolas gaitas sāka tēva vadītajā skolā. Vienmēr pret sevi un citiem stingrā, bet allaž taisnīgā, liela grāmatu lasītāja, laba runātāja, dziesmu drauga un dziļi reliģiozā tēva Jāņa un klusās, laipnās, sirds siltuma pārbagātās mātes Edes (dz. Bebre) iespaidā veidojās vēlākā Latvijas valsts pirmā tiesneša gaume, tieksmes, rakstura pamatīpašības.4
A. Gubens absolvēja Rīgas klasisko ģimnāziju un pēc tam studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko 1904.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes