Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

2. Oktobris 2018 /Nr.40 (1046)

Tiesību avotos maldoties: tiesām un tiesību zinātnei izvirzāmās prasības
10 komentāri
LL.M
Arta Snipe
Zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja

Rakstā autore turpina "Jurista Vārdā" jau iesākto diskusiju par komerctiesisko noilgumu regulējošā Komerclikuma 406. panta piemērošanu prasījumiem, kas izriet no zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, tostarp, gan nošķirot prasījumus, kas izriet no nomas attiecību konstatācijas, gan no jau noslēgta nomas līguma izpildes. Raksts satur arī pretargumentus iepriekš publikācijā "Jurista Vārdā" paustam viedoklim, ka Komerclikuma 406. pants būtu attiecināms uz ikvienu komersanta prasījumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
8
27
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Komerclikums  
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
2. Oktobris 2018 / 13:40
2
ATBILDĒT
Godātā autore ir zvērināta advokāte, līdz ar to visas runas par savtīgu interesi ir nepamatotas, jo zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Zvērinātu advokātu ienākumi nav peļņa, līdz ar to arī gadījumā, ja zvērināts advokāts uzliek savu zīmoga nospiedumu uz kapitālsabiedrības statūtiem, kapitālsabiedrība ir uz mūžiem atbrīvota no peļņas nodokļiem, jo veic tikai intelektuālu darbību.
Attiecībā uz raksta būtību - jau no senseniem laikiem ir skaidrs, ja ar likumu noteikts vienam cilvēkam piespiedu pienākums maksāt otram cilvēkam monētas regulāri un atkārtoti, tad tas, kuram ir pienākums maksāt, zaudē pilntiesīgas personas statusu un kļūst par saņēmējpersonas īpašuma sastāvdaļu kā manta, kas nes ienākumus. Ja zemes īpašnieks ir zvērināts advokāts, kura mērķis ir intelektuālā darbība, tad dzīvojamās mājas īpašnieks kļūst par advokāta intelektuālās darbības produktu. Proti, zvērināts advokāts iegūst visas autortiesības un blakustiesības uz dzīvojamās mājas īpašnieku, kā arī saistītos ienākumus. Vēl jo vairāk minētais attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopībām (pareizāk - kopienām), kas savā uzbūves struktūrā kopē mūsu mīļās planētas senākos iedzīvotājus - posmkājus (bites, zirnekļi, skudras u.c.). Dzīvokļa īpašnieka uzskats par to, ka viņam pieder dzīvoklis, nepelna lielāku uzmanību par bites apgalvojumu, ka viņai bišu stropā pieder atsevišķa mājvieta, jo abos gadījumos gan dzīvokļa īpašniekam, gan bitei pieder ierobežota gaisa telpa, kam nepiemīt kustamai vai nekustamai mantai noteiktās pazīmes. Dzīvokļa īpašnieka lemtspēja ir tik ierobežota, ka jāatzīst kolektīvā saprāta esamība - dzīvokļu īpašnieku kopība veido kolektīvo saprātu, kas pieņem lēmumu attiecībā uz mājas apsaimniekošanu, tomēr zemes īpašnieka acīs tai ir vērtība tikai kā kā ienākumu avotam. Ja bites pārstāj nest medu, bitenieks tās drīkst izdeldēt ar kvēlošu dzelzi un uguni. Līdzīgi ir ar mazajiem traniem - kvazi dzīvokļu īpašniekiem, - arī viņi ir pilnībā atkarīgi no zemes īpašnieka iegribām.
Jānis Kārkliņš
2. Oktobris 2018 / 12:02
1
ATBILDĒT
Izlasīju rakstu, bet secināju, ka autores izteiktais pārmetums man par zinātniskuma neesamību manā rakstā pavērsās pret pašu autori. Pati autore nespēj savu domu argumentēt. Nu kaut vai sadaļā, kur tiek kritizēta mana tēze par cesiju un neatrisināmo kolīziju, autores pretarguments ir šāds: "nekādas kolīzijas, jo vairāk, neatrisināmas, te nav saskatāmas". Visa autores argumentācija! Vairāk nekas netiek minēts kā pretarguments, bet vienlaikus rakstā tiek norādīts, ka "katrs iepriekš izteiktās jeb pamatotās tēzes pretargumentiem ir jābūt pamatotākiem par sākotnējās tēzes argumentiem, tikai tad sākotnējo tēzi var atzīt par apgāztu un var atzīt, ka tiesību zinātne šajā jautājumā ir attīstījusies". Un tādas vietas rakstā ir vairākas. Tā nu sanāca, ka pārmetot man (un būtībā visai Latvijas Universitātei) nepietiekami dziļu zinātniskumu, tieši pati autore tādu pieļāva savā rakstā. Raksta virsraksts likās tik daudzsološs un intriģējošs, kurā tiks saplosītas manas tēzes, bet kopumā sanāca vien žēlošanās par to, ka mans viedoklis ir nepareizs, jo ir vienkārši nepareizs. Tajā pašā laikā autorei nebūtu pamata satraukties par manu aplamo rakstu, jo, kā norāda autore, J.Kārkliņš pauž pretēju viedokli nodibinātai vienotajai judikatūrai. Līdz ar to tiesas visu izvērtēs un saliks pa plauktiem. P.S. Lasītāji, lūdzu paskatieties šī raksta avotus - nav neviens jauns avots, kas attiecas uz komerctiesību doktrīnu, ko es nebūtu izmantojis savā rakstā. Neskatoties uz iepriekš minēto, aplausi par to, ka A.Snipes kundze attīsta zinātnisko polemiku!
Normunds Šlitke > Jānis Kārkliņš
3. Oktobris 2018 / 10:20
5
ATBILDĒT
Profesionālam tiesnesim, labam advokātam un atzītam zinātniekam ir viena kopēja rakstura iezīme jeb īpašība - spēja "neapvainoties" uz savu oponentu un cienīt katru viedokli, kritiku neuztverot personīgi. Jāatzīst, ka kolēģim dr. Jānim Kārkliņam šī īpašība piemīt pilnā jomā. Apsveicami! Strīdā un diskusijā (sacīkstē) rodas jeb tiek noskaidrota patiesība un no saviem oponentiem un konkurentiem mēs vislabāk mācāmies, profesionāli augot un attīstoties. Un tieši šādi veidojas tiesību doktrīna un, tiesību jomā, arī judikatūra.
Normunds Šlitke > Jānis Kārkliņš
3. Oktobris 2018 / 09:43
5
ATBILDĒT
Viens jebkura zinātnieka uzdevumiem ir nošķirt vispārzināmas lietas, definīcijas, postulātus un aksiomas no pierādītām un nepierādītām teorijām, pieņēmumiem un hipotēzēm. Eksperimenti šajā jomā ir radījuši, piemēram, tā sauktās neeiklīda ģeometrijas, kurām, neskatoties uz to sākotnējo absurdumu, ir sava vieta, loma un nozīme zinātnē.
Savas teorijas zinātniekam parasti nevajadzētu balstīt uz nepierādītām teorijām, lai gan var būt izņēmumi (piemēram, Fermā Lielā teorēma). Taču no metodoloģijas viedokļa nevajadzētu savus pierādījumus balstīt uz apšaubāmām vai nepierādītām citu zinātnieku teorēmām, kā arī nevajadzētu pamatot pierādījumu ar savu viedokli, tāpēc apgalvojuma formā bez atsaucēm var rakstīt tikai vispārzināmas jeb vispāratzītas lietas, par kurām diskusijas nepastāv (piem., Zeme riņķo ap Sauli).
Arī atsauču lietošanā nevajadzētu ne slinkot ne arī pārspīlēt. Tā, piemēram, apgalvojumā “zeme ir apaļa un griežas ap sauli un savu asi, taču, neskatoties uz to, pievilkšanas spēks jeb gravitācija mūs notur uz zems virsas” nevajadzētu atsaukties ne uz Aristarhu no Samas, Pitagoru, Koperniku, Galileo Galileju, ne arī uz Ņūtonu, jo šis atklājums ir kļuvis vispārzināms un nopietnas diskusijas šajā jautājumā šobrīd nenotiek (kas neizslēdz diskusiju nākotnē, piemēram, secinot, ka faktiski dzīvojam “Matriksā” jeb materiālajā pasaulē neeksistējam).
Tāpat attiecībā uz cesiju (parāda pārvedi vai parāda vērtspapīra nodošanu jeb indosamentu) kā cesijas vai cita līguma vai arī likuma prasības izpildi nerodas saprātīgas šaubas, ka prasījuma tiesību pārvedi kāds var uzskatīt par prasības pamatu un rašanās brīdi, proti, ka par šo ir vērts diskutēt. Turklāt cesija ir darījums vien likuma “Par nodokļiem un nodevām izpratnē”, jo no Civillikuma viedokļa tā ir vien likuma prasības vai tiesiska darījuma (kāda līguma) izpilde.
Arta Snipe > Jānis Kārkliņš
2. Oktobris 2018 / 20:05
3
ATBILDĒT
Paldies par viedokli!
Vēl daži raksti vienā un otrā virzienā, un mēs nonāksim pie lieliskām atziņām. Šausmīgi garlaicīgi, ja viedokļi sakrīt... Pats jau savas argumentācijas trūkumus tik labi neredz kā oponents, tāpēc labprāt uzklausu, kuras vietas pirmšķietami šķiet nepamatotas un secinājumi - pārsteidzīgi.
Ultrapeļņas zinātniskie pamati
2. Oktobris 2018 / 11:39
1
ATBILDĒT
Vienkāršs, prasts un banāls Taisnīgums ir šā jautājuma galvenais zinātniskais arguments.
banālais Taisnīgums > Ultrapeļņas zinātniskie pamati
3. Oktobris 2018 / 11:36
2
ATBILDĒT
Kur es esmu?...
lietas būtība
2. Oktobris 2018 / 10:42
2
ATBILDĒT
Autorei nevar nepiekrist, ciktāl piespiedu nomas tiesisko attiecību institūts pirmšķietami ir Latvijas tiesiskās sistēmas unikāls veidojums. No sirds žēl, ka Kārkliņa kungs nav spējis atrast citātus, kas ļautu lasītājam (jo īpaši autorei) pārliecināties, ka kāds viņa doktrināro redzējumu ir uzlicis uz papīra pirms viņa paša.

Citos aspektos zinātniskās jaunrades kvalitātes nodrošināšanas nolūkā būtu ieteicams iepazīties arī ar dzīvo tiesību koncepciju vai, kā minimums, tiesību socioloģijas pamatatziņām. Vienmēr būs kas tāds, par ko likumdevējs nebūs iedomājies. Tiesa gan - ieteikumam nav nozīmes, ja rakstu tapšanas nolūks ir cits.
Arta Snipe > lietas būtība
2. Oktobris 2018 / 20:06
0
ATBILDĒT
Tiesību socioliģijas pamatatziņas it kā nav svešas, tieši par kurām bija domāts šajā komentārā?
ai_bi
2. Oktobris 2018 / 09:41
2
ATBILDĒT
Jau kārtējo reizi, lasu un brīnos, par autori un viņas kolēģiem - speciālistiem, kuri cītīgi pelna uz šo dīvaino tiesību pamata. Kā redzams, tad zināšanu šajā jomā ir gana daudz, bet tās nekādi netiek liktas lietā, lai šo situāciju risinātu. Tieši pretēji, rodas iespaids, ka ne jau pirmo gadu desmitu, no šo juristu puses tiek piestrādāts, lai situāciju uzturētu tādu kāda tā ir, varbūt vēl pasliktinātu, un uz tā visa - vēl nopelnītu.
visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sagatavošanās noziedzīgam nodarījumam vai līdzdalība noziedzīgā nodarījumā
Pamats šā raksta tapšanai ir tiesu nolēmumi personas1 apsūdzībā, kura ar pirmās instances tiesas spriedumu2 atzīta par vainīgu Krimināllikuma3 (turpmāk – KL) 15. panta trešajā daļa un 117. panta 9., 10. punktā, kā arī KL ...
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Notikums
Pirmajā notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu
Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarēja ideja par personas ātru identificēšanu. Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes ...
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Notikums
Par gada notāru izvēlēta Ilze Metuzāle
Par balvas "Gada notārs" saņēmēju Latvijas atjaunotā notariāta 25. jubilejas gadā pasludināta Rīgas zvērināta notāre Ilze Metuzāle – par ieguldījumu notariāta sistēmas attīstībā, notariāta vērtību popularizēšanā un ...
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juristu likteņi
Aleksandrs Gubens: tiesnesis ar ticīgu sirdi  
Atskatoties uz Latvijas tiesu sistēmas un Latvijas Senāta vēsturi pirmsokupācijas laikā, pieminēšanu neapšaubāmi pelnījis arī Latvijas Senāta senators, Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs un Senāta Apvienotās ...
Aleksandrs Gubens
Domu mantojums
Kāds vārds par valsts atzīšanu "de facto" un "de jure"
AUTORU KATALOGS