Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

30. Oktobris 2018 /Nr.44 (1050)

Civilprocesam un normu piemērotājam ir jānodrošina godprātīga tiesību izmantošana
1 komentāri
Jānis Lapsa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zv. advokātu biroja "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks

2018. gada 19. oktobrī Tieslietu ministrijā izskanēja ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi". Šogad tā bija īpaši nozīmīga, jo Civilprocesa likumam kopš tā pieņemšanas apritējuši 20 gadi. Būdams Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks, regulāri piedalos civilprocesam veltītajās konferencēs kā referents, bet pēdējos gados man ticis uzticēts arī vadīt daļu no konferences un kopsavilkuma formā paust pasākuma noslēguma runu. Tāda iespēja tika dota arī šoreiz, gan analizējot referentu pausto, gan sniedzot ieskatu tālākam darbam tiesiskuma stiprināšanā. Tādēļ, balstoties uz konferences noslēguma runas tēzēm, tās pielāgojot rakstveida formātam un papildinot vai precizējot, šajā rakstā sniegts ieskats konferencē izskanējušajās aktualitātēs.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
14
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normuns Šlitke
13. Novembris 2018 / 06:30
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos kolēģim jautājumā par kopīpašuma izbeigšanu - CPL ir nepieciešams tam atvēlēt atsevišķu nodaļu, jo ir strikti jāreglamentē gan tiesas un tiesāšanās izdevumu samaksas kārtība, gan arī tiesas process, ņemot vērā tā specifiku - attiecībā uz nekustamo īpašumu sadali šis process nevar notikt tīras sacīkstes formā, jo, ja notiek reālā sadale, spriedums skars arī attiecīgās pašvaldības tiesības (skat., SKA-26/2011) - ja administratīvais process pašvaldībā nav noticis civilprocesa ietvaros jeb laikā līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.
Jāņem vērā arī intertemporālo tiesību principu sadursme - prasības ierosināšanas stadijā, lietas izskatīšanas pēc būtības laikā vairākās instancēs un administratīvā akta izdošanas laikā spēkā var būt diametrāli pretējas tiesību normas, kas manuprāt liedz vispārējās judikatūras tiesai pašvaldības vietā izvērtēt nekustamā īpašuma reālas dalīšanas iespējas.

SKA-26/2011: ".. var būt gadījumi, kad iestāde, kuras kompetencē ir jautājuma izlemšana publisko tiesību jomā, var to izdarīt tikai administratīvā procesa ietvaros iestādē. Tā tas var būt gadījumos, kad jautājuma izlemšana prasa privātpersonu vai arī citu publisko tiesību subjektu viedokļa noskaidrošanu, kad iestādei ir rīcības brīvība vai novērtējuma brīvība kāda jautājuma izlemšanā, kad iestādei publiskās apspriešanas procesā jānoskaidro un jāsaskaņo sabiedrības intereses. Ievērojot varas dalīšanas principu, tiesa nevar nostāties iestādes vietā un izlemt jautājumus, kas ir tikai un vienīgi valsts pārvaldes iestādes kompetencē, šis ierobežojums attiecas gan uz administratīvo, gan vispārējās jurisdikcijas tiesu.
Šādos gadījumos gan privātpersonām, gan iestādēm, gan tiesai ir jārīkojas tā, lai tiktu gan ievērotas iestādes tiesības izlemt jautājumu atbilstoši savai kompetencei, gan tiesas spriedums būtu galīgais noregulējums lietā, jo tiesas spriedumam ir likuma spēks un tam jābūt izpildāmam (likuma „Par tiesu varu” 16.panta pirmā un otrā daļa).
Ņemot vērā, ka publisko tiesību jomā risināmās tiesiskās attiecības prevalē pār privāttiesisko gribas izpausmi, secīgi vispirms būtu noskaidrojams, kādas ir publisko tiesību jomā pieļaujamās personu rīcības brīvības robežas.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja privātpersonas nevar izvairīties no savstarpējā privāttiesiskā strīda risināšanas tiesā, turklāt arī iestādei ir savas kompetences robežās jādod atļauja konkrētam privāttiesiskam risinājumam, iestādes viedoklis ir jānoskaidro jau pirms privāttiesiskā strīda izšķiršanas vispārējās jurisdikcijas tiesā. Atkarībā no pušu interesēm, attiecīgajai pusei tiesā civilprocesā ir iespēja pierādīt, ka tās interesēs esošais risinājums atbilst iestādes atļautajam."
visi numura raksti
Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Civillikuma 1635. panta atbildības priekšnoteikumi
Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu katrā no Civillikuma 1635. pantā minētajiem atbildības priekšnoteikumiem, izņemot cēlonisko sakaru, par kuru neliels raksts jau publicēts iepriekš.1 Prasību apmierinot vai noraidot, tomēr ir ...
4 komentāri
Estere Egle
Notikums
Kalvis Torgāns: ejiet līdzi laikam!  
Līdz ar diskusiju, vai mūsdienās kāds maz lasa grāmatas un, ja lasa, kāds formāts tam ir piemērotāks, aizvadītajā nedēļā, 22. oktobrī, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (LU JF) notika profesora, LZA akadēmiķa Dr. ...
Viktorija Soņeca
Citu pieredze
Polija un tiesiskums
Autore sniedz nelielu ieskatu Polijas Republikas (turpmāk – Polija) aktualitātēs saistībā ar jauno Polijas Likumu par Augstāko tiesu, kā arī Polijas tieslietu ministra Zbigņeva Ziobro (Zbigniew Ziobro) pieteikumu, ar kuru Polijas ...
Intervija
Sabiedrības interese par juristu darbu un rīcību aug
Ar Erasmus+ starptautiskās docētāju apmaiņas programmas atbalstu ar lekcijām kursā "Jurista ētika" Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē viesojās vieslektors Pāvels Skučinskis (Pawel Skuczynski) no Varšavas Universitātes ...
Vita Nagle
Skaidrojumi. Viedokļi
Vardarbīgu dzimumnoziegumu būtiskākie izmeklēšanas problēmjautājumi nopratināšanas aspektā
Latvijā joprojām viena no galvenajām problēmām ir sabiedrībā pieaugošā seksuālā vardarbība. Seksuālā vardarbība, kas vērsta pret bērniem, ir nopietns bērnu pamattiesību pārkāpums. Veicot šādu kategoriju noziegumu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS