ŽURNĀLS Tiesību prakse

27. Novembris 2018 /Nr.48 (1054)

Tiesu kompetences nošķiršana, apstrīdot iestādes faktisko rīcību
Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC-69
2018. gada 23. aprīlī

Augstākās tiesas 2013. gada 8. maija spriedumā lietā Nr. SKC-32 izteiktā atziņa par Satversmes 92. pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā.

Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants.

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Intars Bisters, tiesnese Anda Briede, tiesnese Anita Čerņavska, tiesnesis Valerijans Jonikāns, tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnese Inta Lauka, tiesnesis Valerijs Maksimovs, tiesnese Zane Pētersone, tiesnesis Normunds Salenieks, tiesnese Marika Senkāne, tiesnese Mārīte Zāģere, izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar [pers. A], zvērinātas advokātes Radas Matjušinas un Tieslietu ministrijas kasācijas sūdzībām par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 29. februāra spriedumu [pers. A] prasībā pret Latvijas valsti Tieslietu ministrijas personā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu un zaudējumu piedziņu ar trešajām personām Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

 

Aprakstošā daļa

[1] [Pers. A] laika posmā no 2004. gada 14. janvāra līdz 2008. gada 14. janvārim atradies dažādās brīvības atņemšanas iestādēs ([..] policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, [.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanas teorētiskās un praktiskās problēmas
Latvijā pastāv divi dažādi uz ziņu iegūšanu orientēti kriminālprocesuālo darbību veidi: izmeklēšanas darbības (turpmāk – vispārīgās izmeklēšanas darbības) un speciālās izmeklēšanas darbības. Kriminālprocesa likumā ...
Jurista Vārds
Informācija
Ieskats fotokonkursā "Es un "Jurista Vārds""  
Novembra pirmajās nedēļās sociālās saziņas vietnē Facebook norisinājās "Jurista Vārda" rīkots foto un video konkurss "Es un "Jurista Vārds"". Tajā ikviens bija aicināts piedalīties ar foto vai video mirkli, brīvi improvizējot par ...
Jurista Vārds
Informācija
Darbu sāk 13. Saeimas Juridiskā komisija
Šī gada 20. novembrī notika 13. Saeimas ārkārtas sēde, kurā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tika izveidotas 16 komisijas un ievēlēti to locekļi. Tai skaitā tika izveidota arī tieslietu nozarei būtiskā Juridiskā komisija, ...
Artūrs Parfjonovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts meža dienests kā atzinuma sniedzējs un cietušā pārstāvis kriminālprocesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, vai situācija kriminālprocesā, kad Valsts meža dienests (turpmāk – VMD) pārstāv cietušo un vienlaicīgi sniedz atzinumu, nepārkāpj personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesības uz taisnīgu ...
Jānis Kubilis
Viedoklis
Satversmes tiesas atziņas Latvijas deliktu tiesību kontekstā
AUTORU KATALOGS