Ieslodzīto veselības aprūpe Latvijā vēsturiski ir organizatoriski nodalīta no sabiedrības veselības aprūpes sistēmas. Ārvalstīs ir atrodami ieslodzīto veselības aprūpes modeļi, kur tā integrēta sabiedrības veselības aprūpes sistēmā, tomēr katram no šiem variantiem ir savas stiprās un vājās puses. No ieslodzītā pozīcijām raugoties, ieslodzījums ir unikāla iespēja risināt savas veselības problēmas, savukārt no valsts viedokļa raugoties – tā ir iespēja piekļūt parasti ļoti grūti sasniedzamai personu grupai, diagnosticēt ieslodzīto veselības stāvokli un nodrošināt arī ārstēšanu. Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka ieslodzīto veselības aprūpe ir viens no sabiedrības veselības pamatakmeņiem, jo ieslodzītie pēc noteikta laika atgriežas sabiedrībā. Salīdzinot ar sabiedrību, ieslodzītajiem tradicionāli ir vairāk veselības problēmu viņu dzīvesveida un kaitīgo ieradumu dēļ; protams, atsevišķi riski pastāv arī ieslodzījuma vietās to specifikas dēļ.
Iepazīstoties ar žurnāla "Jurista Vārds" 2018. gada 28. augusta numurā publicēto E. Plētienas rakstu "Cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, turot smagi slimu personu apcietinājumā",1 autore nonāca pie ieskata, ka ir jākliedē tajā minētās neprecizitātes, jākliedē mīti par ieslodzīto veselības aprūpi un jāsniedz plašāka informācija par to, kā tad īsti Latvijā notiek ieslodzīto veselības aprūpe. Turklāt ieslodzīto veselība ir temats, kas varētu būt interesants tiem juristiem, kuru ikdiena ir saistīta ar tiesvedībām, kuru priekšmets ir ieslodzīto sūdzības par viņiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, apjomu, kvalitāti vai izmaksām. Līdz ar to šajā rakstā situācijas analīze mīsies ar atsaucēm uz E. Plētienas rakstā izteiktiem nepamatotiem vai nepatiesiem apgalvojumiem.
Skaidrības labad jāpaskaidro, ka notiesātie ir personas, kam tiesas nolēmums par brīvības atņemšanas soda piemērošanu ir stājies spēkā, un šīs personas izcieš to brīvības atņemšanas iestādē (šajā grupā ietilpst arī ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesātie, personas, kam neizciestais sods aizstāts ar brīvības atņemšanu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, kā arī personas, kas pārkāpušas nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus un atgriezušās brīvības atņemšanas iestādē). Savukārt apcietinātie ir personas, kam kriminālprocesa laikā ir ticis piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, turklāt gan pirmstiesas izmeklēšanas posmā, gan pēc tiesas sprieduma taisīšanas, ja persona ir iesniegusi apelācijas vai kasācijas sūdzību un tai turpinās attiecīgais drošības līdzeklis. Apcietinātie tiek izvietoti izmeklēšanas cietumos.2
Veselības aprūpes jomā notiesāto un apcietināto tiesiskā un praktiskā situācija neatšķiras, tāpēc turpmāk rakstā tiks lietots jēdziens "ieslodzītie", kas aptver abas personu grupas (notiesātos un apcietinātos).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes