ŽURNĀLS Viedoklis

4. Decembris 2018 /Nr.49 (1055)

Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā
Dr. habil. iur.
Kalvis Torgāns
LZA akadēmiķis, LU Juridiskās fakultātes profesors 

Dzīvē ne reizi vien bijušas situācijas, kad esmu jutis netaisnību, un arī jutis, ka spētu juridiski pamatot tās novēršanas nepieciešamību. Taču tiesībās nav tik vienkārši – izdomāju, sagatavoju un publicēju rakstu, un viss uzreiz mainās. Tāpēc, balstoties uz personīgo pieredzi, dalos šajās pārdomās par Latvijas civiltiesībās vēl darāmo un to, vai tiesību zinātne spēj palīdzēt mainīt likumus un tiesu praksi.

Ik gadus rajonu tiesās kā pirmajā instancē tiek izskatītas ap 30 tūkstošiem civillietu, ap pieciem tūkstošiem tur taisīto spriedumu tiek pārsūdzēti apelācijas instancē un apmēram tūkstoš divsimt lietās galīgo vārdu saka kasācijas instance Augstākā tiesa. Izplatīts ir uzskats, ka viss jau ir noteikts likumos, tiesnesis ir pakļauts likumam un viņam atliek tikai atrast īsto likuma normu un jau var taisīt spriedumu. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk, jo likumā nevar noteikt, cik būs taisnīga īres maksa par dzīvokli Rīgas centrā vai Torņakalnā, cik lielai jābūt kompensācijai par satiksmes negadījumā zaudētu roku vai aci, cik tūkstošus eiro piespriest par godu aizskarošu ziņu izplatīšanu. Kā atšifrēt tos nesenos bagātniekus, kas pēkšņi piesaka maksātnespēju un lūdz atbrīvot no saistībām simtos tūkstošu eiro apmērā? Kad ticēt vai neticēt atbildētāja apstrīdētam dokumentam? Cilvēktiesību attīstība ir novedusi pie tā, ka gandrīz katru spriedumu var pārsūdzēt. Tāpēc diemžēl daudzas tiesu lietas tiek skatītas ilgus gadus.

Laiku pa laikam tiesās parādās vai nu atsevišķas īpaši sarežģītas lietas vai lietu nosacītas kategorijas, kas liecina par problēmām likumos vai to iztulkošanā un piemērošanā. Tieši tajās īpaša nozīme ir zinātnieku pētījumiem, atziņām un skaidrojumiem. Proti, likuma "Par tiesu varu" 1. pantā rakstīts, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam, bet no tā nedrīkst secināt, ka zinātnieku teorijām un skaidrojumiem nav nekādas ietekmes.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Intervija
Nevis lobisms, bet sabiedrības vajadzība: kā tapa Diasporas likums
Karstajā priekšvēlēšanu laikā 12. Saeimas dienaskārtībā nonāca un neparastā ātrumā atbalstu guva Diasporas likums, kura mērķis ir veicināt daudzo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar dzimteni mūsdienu ...
Vija Kalniņa
Notikums
Noskaidroti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji  
28. novembrī Latvijas Universitātes Bibliotēkas konferenču zālē notika žurnāla "Jurista Vārds" 13. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija. Šogad konkursā piedalījās 30 dalībnieki, kas kopumā pārstāvēja astoņas ...
1 komentāri
Tālavs Jundzis
Notikums
Laudatio Lielās medaļas laureātam Kalvim Torgānam  
Pagājušonedēļ, 29. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulces ietvaros notika LZA Lielās medaļas, ko citādi varētu saukt par zinātnes Triju Zvaigžņu ordeni, svinīgā pasniegšana, un viens no diviem laureātiem ...
Gundega Miķelsone
Viedoklis
No kura brīža jāmaksā likumiskie nokavējuma procenti, ja pastāv strīds par parādu
Praktizējošs jurists uz šādu, virsrakstā uzdotu, klienta jautājumu diemžēl var atbildēt vien to, ka tas atkarīgs no tiesas sastāva vai tā brīža noskaņojuma, vai varbūt vēl no citiem apstākļiem, jo tiesu prakse šajā jomā ir ...
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Anna Vladimirova-Krjukova
AUTORU KATALOGS